Vai pirmos apavus bērnam vajag ar augsto kapīti?

Par pirmajiem apaviem bērnam parasti sākam domāt vēl pirms viņš spēris savus pirmos solīšus. Un tad uzpeld mūžsenais jautājums – kādiem tiem jābūt? Vieni teic – “noteikti ar kapīti, lai potīte stabila”, turpretī citi uzskata, ka apavus nevajag vispār un jāļauj bērnam staigāt basām kājām. Kā tad īsti ir, stāsta fiziskās sagatavotības treneris Kārlis Birmanis.

FOTO: Shutterstock.com

Ja vien speciālus apavus nav ieteicis speciālists, augsta kapīte vai kas cits īpašs nav nepieciešams.

Vispirms Kārlis Birmanis uzsver, ka nevajag salīdzināt savu bērnu ar kādu citu: “Nav svarīgi, vai viņš sāk staigāt vienpadsmit mēnešos, vai pusotra gada vecumā. Katram bērnam ir atšķirīgs attīstības posms, un noteikti nevajag viņu mudināt darīt kaut ko ātrāk. Viņš pats piecelsies kājās tad, kad būs tam gatavs.” 
Problēmas ar pēdām, stāju u.tml. itin bieži rodas tikai tāpēc, ka mazais ir mudināts darīt kaut ko, kam viņa organisms vēl īsti nav gatavs. 

Pie kaitnieciskām pieskaitāma arī bērna staidzināšana, turot aiz rociņām – sak’, mazais taču spēcīgs, jāpamāca, lai ātrāk sāk skriet pats ar savām kājiņām! 

Diemžēl labais nodoms var sagādāt ne mazums raižu vēlāk. 
Runājot par kurpēm ar kapīti, kas pieskaitāmas pie speciālajiem jeb ārstnieciskajiem apaviem, Kārlis Birmanis norāda – tādus jāvalkā tikai tad, kad ir nepieciešamība un to ieteicis speciālists: “Bērns celsies kājās tikai tad, kad viņa pēdas, ceļu un gūžas locītavas, mugurkaulājs, iegurnis būs pietiekami spēcīgi, lai pozicionētos vertikāli nevis tikai horizontāli kā līdz šim.” Treneris aicina iedomāties divus torņus, no kuriem viens ir divus stāvus, bet otrs – sešus stāvus augsts. Abiem ir vienādi pamati, taču lielāks spiediens uz tiem būs no augstākā torņa. “Un apavi ar kapīti nesamazina šo spiedienu uz pēdām, jo gravitācija ir tāda, kāda tā ir,” saka Kārlis Birmanis. 

Apavi ar kapīti ir kā glābšanas riņķis gadījumiem, kad bērns kādu iemeslu dēļ sācis staigāt pirms laika jeb pirms viņa organisms kļuvis gana spēcīgs šādai slodzei.

Jāatceras, ka speciālie apavi nav paredzēti valkāšanai tāpat vien. Arī gadījumos, kad tos ieteicis speciālists, ir jāpavaicā, cik ilgi un kādos apstākļos tie jāvalkā? Jebkuram palīglīdzeklim ir jādod kāds rezultāts. Gluži tāpat kā medikamentu lietošanas gadījumā – tas tiek darīts ar konkrētu mērķi. Ja redzams, ka zāles nepalīdz, tās pārstāj lietot vai aizvieto ar citiem medikamentiem, līdzekļiem utt. 
Otra lieta, ko der ielāgot – ja bērnam bijuši apavi ar stabilizāciju, tas nenozīmē, ka arī nākamajām kurpītēm tādām jābūt. “Mana ikdienas trenera pieredze rāda – jo biežāk cilvēki staigājuši apavos ar stabilizatoriem, jo nestabilākas ir pašas locītavas. Mūsu ķermenis pielāgojas apstākļiem, kurus pieredzam ikdienā,” uzsver Kārlis Birmanis. Viņš mudina iespējami biežāk ikdienā staigāt basām pēdām: “Jo daudzveidīgāka ir vide, kur cilvēks pārvietojas, jo veselīgākas būs viņa pēdas, locītavas un visa balsta sistēma kopumā. Pēdas var stiprināt tikai ar pēdu lietošanu ikdienā vai ikdienas vingrojumiem, apzināti sekojot līdzi kustībām. 

Reklāma
Reklāma

Muskuļi trenējas slodzes laikā kopā ar mūsu nervu sistēmu un kustību aparātu, nevis imobilizēti, kas notiek, kad apavi fiksē potīti. 

Lai arī stingriem apaviem mazliet piemīt stabilizējoša funkcija, ne pēdas, ne saites, ne korektāku kustības stereotipu tie neveicina.”

 

Kārlis Birmanis iesaka:

Katrs cilvēks ir unikāls, jo atšķirīgas ir gan dzīves pieredzes, gan dienas gaitas. Tāpēc konsultējoties ar speciālistu par stabilizējošiem apaviem un/vai vingrinājumiem, vēlams pārjautāt: 

  • Vai tieši man/manam bērnam tas ir nepieciešams?
  • Kāpēc tieši man/manam bērnam tas ir nepieciešams?
  • Cik ilgi tieši man/manam bērnam tas ir nepieciešams?

Saistītie raksti