Vingrinājumi, kas palīdz zīdainim iemācīties noturēt galviņu

Daudzu zīdītāju jaundzimušie spēj noturēt galvu jau uzreiz pēc dzimšanas. turpretim cilvēku bērni pēc piedzimšanas tikpat kā nespēj kontrolēt savu ķermeni. Evolūcijas rezultātā cilvēka smadzenes attiecībā pret ķermeni izveidojušās ļoti lielas, tāpēc jaundzimušais tikpat kā nevar noturēt smago galvu, un bērna smaguma centrs pirmajos dzīves gados atrodas ķermeņa augšdaļā. Tomēr pastāv vingrinājumi, kas palīdz attīstīt mazuļa muskulatūru, tādējādi arī veicinot ātrāku galviņas noturēšanu. 

Izmērot niecīgās muskuļu tonusa un darbības pārmaiņas, zinātnieki ir spējuši noteikt, kā nenobriedušais ķermenis reaģē uz gravitāciju un pakāpeniski gatavojas kontrolētām kustībām.

FOTO: Shutterstock.com

Izmērot niecīgās muskuļu tonusa un darbības pārmaiņas, zinātnieki ir spējuši noteikt, kā nenobriedušais ķermenis reaģē uz gravitāciju un pakāpeniski gatavojas kontrolētām kustībām.

Kakla kustības ir viens no pirmajiem kustību attīstības sasniegumiem. tas ir pakāpenisks process, kas novērojams ļoti drīz, bet tiek pilnībā apgūts tikai dzīves otrajā pusgadā, kad bērns beidzot spēj kontrolēt un pielāgot galvas pozu, reaģējot uz dažādajiem dzirdes un redzes stimuliem. 
 


Pēc dzimšanas

Jaundzimušā kakla muskuļi ir tik vāji un galva tik smaga, ka viņš to spēj noturēt tikai pāris sekundes un pagriezt uz sāniem, guļot vai atrodoties vecāku rokās. Šī iemesla dēļ zīdaiņa galviņa vienmēr jāatbalsta gan automašīnas sēdeklītī, gan rokās un ratiņos. Šajā vecumā galvas kustības, piemēram, pagriešanos skaņas vai māmiņas krūts virzienā, nosaka tikai neapzināti refleksi, turklāt tās ir īslaicīgas un nepastāvīgas. Neraugoties uz to, katrs jauns mēģinājums palīdz mazulim arvien labāk kontrolēt kakla kustības. Vecāki šiem niecīgajiem panākumiem parasti pievērš maz uzmanības, tomēr ikreiz, kad mazulis parauj galvu sāņus, paceļ to vai pagriež, darbojas muskuļu grupas, kas reaģē uz ķermeņa un apkārtējās vides pārmaiņām.
 
Ko saka zinātne? Izmērot niecīgās muskuļu tonusa un darbības pārmaiņas, zinātnieki ir spējuši noteikt, kā nenobriedušais ķermenis reaģē uz gravitāciju un pakāpeniski gatavojas kontrolētām kustībām. 
 
 

Padoms
Bērna galva un kakls jābalsta līdz muskuļi kļūst pietiekami stipri, lai mazulis pats varētu pacelt galvu. Lai to veicinātu, brīžos, kad bērns ir nomodā un guļ uz vēdera, lieciet zem viņa krūtīm saritinātu dvieli.


 
4-6 nedēļu vecumā

Šajā vecumā mazajam jau ir pietiekami daudz spēka, un koordinācija ir gana attīstījusies, lai viņš varētu pacelt un pagriezt galvu, guļot uz vēdera, kā arī īsu brīdi noturēt to taisni, kad atrodas vertikāli. Neraugoties uz to, viņam aizvien ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts, jo galvas kustības joprojām ir neveiklas.
 
Vienlaikus jaunā prasme dod iespēju pašam izvēlēties, uz ko skatīties, un mainīt skatīšanās leņķi, raugoties uz tuviem priekšmetiem. Šie īsie brīži, kad zīdainis spēj kontrolēt savas kustības, ir pamudinājums turpināt koordinācijas treniņu. Tagad mazulis var ar skatienu sekot kustīgiem priekšmetiem un mēģināt saskatīt interesantu skaņu avotus tuvākajā vidē. Pasaule jūsu mazajam kļūst arvien aizraujošāka.
 
Bērni, kas nomoda laikā bieži atrodas uz vēdera, nereti iemācās kontrolēt kaklu un galvu ātrāk, nekā tie mazuļi, kas lielāko nomoda daļu pavada uz muguras, bet ņemiet vērā, ka zīdaiņus drīkst atstāt guļam uz vēdera tikai nomodā un pieaugušā uzraudzībā.
 


Pētījumos atklāts, ka atrašanās uz vēdera miega laikā palielina zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma risku.
 

Reklāma
Reklāma

 
Mazuļus vienmēr vajadzētu likt gulēt uz muguras tuvāk šūpulīša kājgalim. Papildus vecāki var izvēlēties arī dažas vienkāršas rotaļas, kas palīdz zīdainim mācīties kustināt galvu.
- Pēc autiņa nomainīšanas vai reizēs, kad mazulis ir nomodā un atrodas uz stingras virsmas, pārveliet viņu uz vēdera un mudiniet pacelt un pagriezt galvu, lai paskatītos apkārt vai virzītu skatienu jūsu balss virzienā.
- Bērna nolikšana klēpī uz vēdera ir vēl viena noderīga poza, kurā mazulis var vingrināties pacelt galvu.
 


Četru mēnešu vecumā
 

Ja šajā vecumā noliekat bērnu uz vēdera, viņš spēj pacelt galvu līdz 45 grādu leņķim un paskatīties apkārt, turklāt, sēžot krēslā vai atrodoties rokās, mazulis ātri iemācās pielāgot un mainīt galvas pozu. Jāpaiet vēl dažiem mēnešiem, lai koordinācija būtu tik attīstīta, ka mazais spēj stingri noturēt galvu kustībā, piemēram, braucošā auto vai ratiņos. Kad prasme kontrolēt galvas kustības ir tikpat kā apgūta, bērns var pievērst uzmanību roku un acu koordinācijai, kas paver augošajam mazulim jaunas iespējas.
 

Grāmata par bērna attīstību.Raksts tapis, izmantojot Kīras Karmilovas un Anetes Karmilovas-Smitas apkopotajā grāmatā "Iepazīsti savu bērnu. Vecāku ceļvedis bērna agrīnajā attīstībā" (izdevējs SIA "J.L.V.") pieejamo informāciju.