Mazuļa pirmā vannošana. Īpašs rituāls bērniņam un vecākiem

Bērna pirmajai vannošanas reizei vajadzētu notikt mierpilni un bez uztraukumiem – gan mammai, gan jaundzimušajam. Par to, kā mazuli vannot pirmajos dzīves mēnešos, stāsta bērnu māsa Ivonna Gruzdiņa.

FOTO: Shutterstock.com

Nevajag vannoties pārāk ilgi. Pirmajās dzīves nedēļās pilnīgi pietiek ar piecām minūtēm.

Bērna pirmo vannošanu vecāki gaida ar vieglu satraukumu un interesi, kā gan tas notiks. Dažkārt to pavada mazuļa raudāšana, jo vides un temperatūras maiņa mazo nobiedē. Ja šīs emocijas ignorē, vannošanās var kļūt par nepatīkamu procedūru uz ilgu laiku. Bet, ja vannas priekus veic pareizi, tad gluži otrādi – šis var kļūt par ikvakara rituālu.

Vannošana nav tikai bērna mazgāšana, tas ir ģimenes kopā būšanas rituāls, tāpēc pirmajās reizēs ir labi, ja šis process notiek tad, kad mājās ir gan mamma, gan tētis. Vannas procedūrām jāizvēlas laiks, kad bērniņš ir labā noskaņojumā un omulīgs. Vispirms viņu nesteidzīgi noģērbj, parunājas ar viņu, paglauda vēderiņu, kājiņas, rociņas. Ja mazulis jūtas labi, dažas minūtes pirms vannošanas var ļaut viņam padzīvoties plikam, lai viņš pierod pie vannasistabas gaisa temperatūras. Kad vanna gatava, krūzē iesmeļ vannas ūdeni, ko izmantot vēlāk.
 

Mazgāšanās process pa soļiem

1. solis. Pirms likšanas vannā mazuli vislabāk paņemt vienas rokas satvērienā – mamma vai tētis ar vienu un to pašu roku balsta mazuļa galvu un plecus. Tur arī pie gūžām.

2. solis. Jaundzimušo vannā liek pavisam lēni. Pirmās iemērc pēdiņas, un ļauj tām pierast pie temperatūras izmaiņām. Tad mamma vai palīgs, kas asistē vannošanās procesā, ar roku pasmeļ ūdeni un aplaista bērna plecus, vēderu.

Mazulis vannā jāiegremdē tik dziļi, lai ūdens apsegtu vēderu un krūtis. Kad jaundzimušais atrodas ūdenī, tas, kurš mazo mazgā, tur roku zem viņa pleciem un galvas, muguru balstīt nav nepieciešams.

3. solis. Mazgāšanu sāk no sejiņas. Vispirms nomazgā vai ar mitru kokvilnas cimdu noslauka pieri, acis, muti, tad var ķerties pie galvas mazgāšanas. Ērtāk un visiem drošāk, ja galvas mazgāšanā sākumā piedalās abi vecāki – viens tur mazuli, otrs mazgā viņa galvu. Kustībām jābūt vērstām prom no sejas, lai acīs netiek ūdens.

4. solis. Maigi izmazgā kakla krokas, paduses, plaukstas, kas pirmajos dzīves mēnešos nereti ir savilktas dūrītēs, tāpēc tās maigi jāatver.

5. solis. Nedrīkst aizmirst par kāju pirkstu starpu izmazgāšanu, cirkšņiem, kāju ceļu aizmugurējām ielocēm. Lai nomazgātu muguru, zīdainis jāpagriež uz vēdera.

6. solis. Kad mazgāšanās procedūra pabeigta, var pievērsties patīkamākām lietām – pavizināt bērnu pa vannu šurpu, turpu, vienu roku turot zem pleca, ar otru pieturot muguru.

7. solis. Peldi var beigt ar rūdīšanos (ne pirmajā vannošanās reizē!). Bērnu, turot pagrieztu uz vēdera, izceļ no ūdens un aplaista ar ūdeni, kas iepriekš bija iesmelts krūzē un nolikts atdzišanai. Ūdeni lej uz muguras no neliela augstuma un lēni. Uz galvas ūdeni nelej. Iznesot no siltās vannas istabas, mazuli aptin ar siltu autiņu.

8. solis. Izceļot no vannas, rūpīgi izsusina visas zīdaiņa krociņas. To dara nevis beržot un rīvējot, bet piespiežot auduma dvieli, kas pats uzsūc mitrumu. Mazuli pagriež uz sāna un noslauka viņa muguru. Ar vates pikucīti izslauka auss ārējo gliemežnīcu, bet nemēģina tikt iekšā ausī dziļāk. Nosusina arī aiz auss. Noteikti sakopj nabu, kā to ir ieteicis darīt ārsts vai vecmāte.

9. solis. Kad vannošanās ir pabeigta, jaundzimušais ir jāsaģērbjas, kas dažiem bērniem ir viena no nepatīkamākajām procedūrām. Ja ir iespēja, mazulim labāk izvēlēties tādu apģērbu, kas nav velkams pāri galvai, – tas var nepatikt jo īpaši. Pēc vannas mugurā velk par vienu apģērba kārtu vairāk nekā ikdienā. Galvā var vilkt cepurīti, bet pēc 1–2 stundām to var ņemt nost. Ja bērnam ir kupli mati, tos var izsusināt vai viegli pažāvēt ar fēnu.

 

Iemesli, kas bojā bērna vannošanās priekus

  • Pārāk vēsa telpa un vēss ūdens
    Vannošanās laikā telpā jābūt 21–22 grādu siltam (vēsā laikā gaisa temperatūra var būt nedaudz augstāka), bet optimālā ūdens temperatūra ir 36–37 grādi. Lai vecāki būtu pavisam droši, ka ūdens temperatūra piemērota zīdainim, pēc tās izmērīšanas ar termometru vannā var iemērkt savu elkoni. Sajūtai jābūt, ka ūdens ir patīkami silts.

 

Reklāma
Reklāma

Bērns var raudāt, ja šīs temperatūras robežas netiek ievērotas. Tāpat nevajag vannoties pārāk ilgi. Pirmajās dzīves nedēļās pilnīgi pietiek ar piecām minūtēm.

 

  • Neomulīgas sajūtas vannas istabā
    Zīdaiņiem instinktīvi nepatīk šauras, tumšas telpas. Tādā gadījumā vannas istabā var ienest papildu apgaismojumu. Kamēr jaundzimušais pavisam maziņš un tiek peldināts bērnu vanniņā, to var novietot arī virtuvē uz galda virsmas, kur ir gaišāks un ērtāk rīkoties pašiem vecākiem.

 

  • Vecāku nedrošība un stress
    Ja vecāki vannošanās laikā ir saspringti, nedroši, varbūt pārliekušies pāri vannai, nejūtas stabili, to sajūt arī bērns. Tāpēc nereti vannošanos veic tētis, kas ir mazāk emocionāls un ir pārliecinātāks. Ja tas nelīdz, var iegādāties speciālus vannā liekamos paliktnīšus, kas domāti pavisam mazo zīdaiņu atbalstīšanai – tas arī atbrīvo vecāku rokas un vannā var rīkoties drošāk.

 

  • Nepatīk vannā likšanas veids
    Ja mazulis sāk raudāt brīdī, kad viņu taisās likt vannā, bet viņš vēl nav saskāries ar ūdeni, tad tas visdrīzāk liecina, ka viņš par kaut ko ir nobijies. Varbūt tiek nepareizi turēts, rociņas vai kājiņas ir izplestas, ķermenītis nav sagrupēts. Zīdainis ir jātur kompakti – tā, lai rokas un kājas būtu virzītas uz vidu un atrastos iespējami tuvu viena otrai.

 

  • Pārāk strauja ielikšana ūdenī
    Pieredzējuši vecāki mēdz izmantot triku, kas pirmo satikšanos ar ūdeni padara maigāku. Proti, bērnu vannā var ielikt ar visu krekliņu vai ietītu autiņā. Tikai tad, kad viņš ir samērcējies un pieradis pie vides, kreklu uzmanīgi novelk – tam nepieciešams ērti novelkams krekls.

 

  • Vienkārši vannā nepatīk
    Gandrīz visiem bērniem patīk iet vannā, ja kopā ar viņiem ūdens procedūras saņem arī vecāki, tāpēc mamma vai tētis var ielīst lielajā vannā kopā ar mazuli. Pirms iešanas kopīgā vannā vecākiem jānomazgājas dušā!

 

Zīdaini vannā tur šūpuļtvērienā vai arī noliek uz pieaugušā cilvēka vēdera. Mamma bērnu var pielikt arī pie krūts – tas nomierina.


Uzmanību! 

Vispirms vannā apsēžas pieaugušais, un tikai tad viņam rokās iedod mazuli. Abiem kopā kāpt vannā nav droši, jo var paslīdēt un krist.

 

Ņem vērā!

  • Zīdaini pirmo reizi vannā var likt piecu sešu dienu vecumā, ja vien ārsts nav noteicis no vannošanās atturēties.
  • Vannot ieteicams stundu pirms ēšanas vai stundu pēc tās.
  • Ja bērnam nav nokritusi nabassaite, ar vannošanu ieteicams pagaidīt.
  • Vannā vēlams iet divas reizes nedēļā, jo bērna āda svīst, ādas krokās krājas netīrumi, kas var iekaist. Karstā laikā var iet biežāk, bet tad nav jāizmanto mazgāšanas līdzekļi. Ja mazulim ir sausa āda, tad, lai to vēl vairāk neattaukotu, viņu var vannot retāk.
  • Ūdens vannošanai nav jāvāra. Ja krāna ūdenī ir pārāk daudz dzelzs vai kaļķa, to var nostādināt vai pirmajā mēnesī nopirkt veikalā avota ūdeni.
  • Zāļu uzlējumus vanniņai jāpievieno, ņemot vērā bērna ādas stāvokli. Ja āda ir sausa, trejdaivu sunīšu tējas uzlējums nav ieteicams, jo tas sausina ādu. Pirmajās reizēs vannas ūdenim var pieliet kumelīšu novārījumu vai arī var iztikt bez jebkādām tējām.
  • Ja zīdaini vannā liek no rīta, siltā laikā pastaigā viņu var vest pāris stundu pēc mazgāšanās. Ja ārā ir auksts (tai skaitā arī ziemā), tad ārā iešana jāatliek uz dienas otru pusi.
  • Zīdaini ar dušas želeju vai šampūnu ieteicams mazgāt pēc iespējas retāk, jo tas attauko ādu. Savukārt speciālo kosmētiku – ķermeņa krēmus vai losjonus – vēlams izmantot tikai tad, ja āda patiešām ir ļoti sausa.
  • Ja mazulis vannošanas laikā izslīd no rokām, nevajadzētu ļauties panikai – zīdaiņiem ir dabas dots reflekss: pakļūstot zem ūdens, bērns momentā uz mirkli aiztur elpu.