Bērna uzvedība mācību gada sākumā krasi mainās? Tā var nebūt tikai pielāgošanās skolas videi

Pielāgošanās periods ir individuāls katram bērnam, taču parasti ilgst pirmās divas līdz četras mācību gada nedēļas. Svarīgi vērtēt ne tikai to, kādas izmaiņas bērna uzvedībā ir parādījušās, bet arī to, kā tās attīstās laika gaitā. Īslaicīgām pielāgošanās grūtībām vajadzētu pakāpeniski mazināties, savukārt noturīgas vai arvien izteiktākas pārmaiņas var būt signāls, ka situācijai jāpievērš lielāka uzmanība.

Skolotājs bērnu redz situācijās, kas mājās nav novērojamas – skolas vide ļauj bērna uzvedību novērot ne tikai mācību procesā, bet arī attiecībās ar vienaudžiem, grupu darbā un situācijās, kurās nepieciešams ilgstoši noturēt uzmanību, sadarboties un ievērot kopīgus noteikumus. Tāpēc skolotāji nereti pirmie pamana pārmaiņas, kas mājās var nebūt tik acīmredzamas.

Kādām pazīmēm bērna uzvedībā jāpievērš īpaša uzmanība?

Atsevišķa neveiksmīga diena, konflikts vai nevēlēšanās doties uz skolu vēl nenozīmē, ka bērnam radušās nopietnas grūtības, bet tomēr jāpatur prātā, ka tie var būt pirmie signāli. Uzmanība vairāk jāpievērš tam, vai šādas pārmaiņas atkārtojas, saglabājas ilgāku laiku un sāk ietekmēt vairākas bērna ikdienas jomas. Svarīgākais ir nevis atsevišķs gadījums, bet gan izmaiņu ilgums, intensitāte un ietekme uz bērna ikdienu.

Par būtiskiem signāliem var kļūt:

• bieži un nepamatoti kavējumi vai atteikšanās apmeklēt skolu,
• noslēgšanās no vienaudžiem un pieaugušajiem,
• pēkšņi konflikti,
• motivācijas samazināšanās,
• koncentrēšanās grūtības,
• krass sekmju kritums,
• pastāvīgs miega trūkums un nogurums,
• intereses zudums par iepriekš bērnam svarīgām aktivitātēm,
• izvairīšanās no sarunām,
• bieža viedierīču lietošana.

Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, vai grūtības parādās dažādās situācijās un mācību priekšmetos, kā arī tam, kā bērns reaģē uz piedāvāto palīdzību. Ja bērns spēj pieņemt atbalstu un ar laiku situācija uzlabojas, tas vairāk raksturīgs īslaicīgām pielāgošanās grūtībām. Savukārt, ja grūtības turpinās vairākas nedēļas vai mēnešus, nemazinās arī pēc atbalsta saņemšanas vai bērnam kļūst arvien grūtāk sadarboties un pieņemt palīdzību, situācijai nepieciešams pievērsties rūpīgāk.

Uzvedības pārmaiņas ne vienmēr uzreiz atklāj to cēloni

Pārmaiņas bērna uzvedībā var būt saistītas ar ļoti dažādiem iemesliem, tāpēc pēc vienas pazīmes nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Tas attiecas arī uz iespējamiem atkarību riskiem, kas sākotnēji var izpausties netieši, piemēram, kā pastāvīgs miega trūkums un nogurums, grūtības koncentrēties, intereses zudums par iepriekš bērnam svarīgām aktivitātēm, piemēram, mūzikas vai sporta nodarbībām. Svarīgi atcerēties, ka šīs pazīmes automātiski nenozīmē uzvedības vai atkarību problēmas, tomēr pazīmes ir signāls rūpīgākai situācijas izpētei un savlaicīgām sarunām ar bērnu. Lai nodrošinātu bērna individuālajām vajadzībām piemērotāko atbalstu vai pakalpojumus, svarīgi vecākiem regulāri sadarboties ar skolas skolotāju.

Ja grūtības saglabājas ilgstoši vai parādās būtiskas uzvedības vai atkarību problēmas, situācijas izvērtēšanā var būt nepieciešams iesaistīt dažādus speciālistus. Atkarībā no situācijas tas var būt skolas psihologs, sociālais pedagogs, ģimenes ārsts, bērnu psihiatrs vai cits speciālists.

Pēc vasaras brīvlaika bērnam ir vajadzīgs laiks, lai pierastu pie skolas ikdienas. Svarīgi ir būt pacietīgiem un vērot, vai ar katru dienu bērns jūtas drošāk un iejūtas skolas ritmā. Tieši pārmaiņu ilgums, izteiktība un bērna reakcija uz piedāvāto palīdzību var palīdzēt saprast, kad runa vairs nav tikai par pielāgošanos un nepieciešams meklēt papildu atbalstu.

Informācija tapusi Eiropas Sociālā fonda Plus līdzfinansētā projekta Nr. 4.3.6.5/1/24/I/001 “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm” ietvaros.