Deputāti būtiskās izmaiņas skolēnu vērtēšanā skatīs tikai dienu pirms jaunā mācību gada

Komisijas sēdē pēc IZM prezentācijas par 2026./2027. mācību un studiju gada aktualitātēm un prioritātēm Batņa izteica kritiku, ka IZM prezentācijā nav iekļāvusi informāciju par iespējamiem grozījumiem vērtēšanā, dabaszinātņu eksāmenu, kā arī iespējamiem mehānismiem pārejai uz 10. klasi.

Batņa pauda, ka vēlas kliedēt mītus, norādot, ka eksāmeni netiek atcelti, bet diskusijas ir par to, ko darīt ar bērniem, kas eksāmenā nesasniedz minimālo 20% vērtējuma slieksni.

Viņš lūdza IZM vismaz mēnesi iepriekš ziņot komisijai par plānotajām izmaiņām nozarē pirms to nonākšanas publiskajā telpā.

Deputāts Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV) norādīja, ka komisijas sēdes darba kārtības pirmais punkts bija "2026./2027. mācību un studiju gada aktualitātes un prioritātes". Viņš pauda, ka vēlas politiskās vadības atbildi par to, kāpēc pieteiktās reformas nav iekļautas prezentācijā un kāpēc netiek informēta komisija.

"Tā noteikti ir bijusi politiska izšķiršanās, jo dienas beigās, gatavojoties uz komisijām, gala lēmumus pieņem politiskais birojs, parlamentārais sekretārs vai ministrs," teica Daugavietis, norādot, ka neesot sadzirdēti būtiskākie jautājumi, par kuriem notiek diskusijas.

Visa lemšana 31. augustā

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs komisijā aicināja IZM piedāvātajai reformu paketē atlasīt tās, kuras var ieviest un kuras nevar. Gorkšs vērtēja, ka tā vietā patlaban notiek centieni "zem sitiena palikt IZM".

Batņa informēja, ka 31. augustā plkst. 10.30 aicina IZM un sociālos partnerus uz diskusiju par IZM virzītajām reformām.

Kā ziņots, valdība otrdien neskatīja IZM sagatavotos grozījumus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartos, kas no nākamā mācību gada būtiski mainītu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, tostarp centralizēto eksāmenu kārtošanas un vērtēšanas nosacījumus.

Finanšu ministrs Māris Kučinskis (AS) pirmdien norādīja, ka ar šiem jautājumiem koalīcija strādās 31. augustā.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ieskatā visas reformas pēc būtības ir jāatliek un jāizdiskutē, nevis jāsāk 1. septembrī. Valainis vērtēja, ka patlaban ir ļoti daudz neskaidrību par to, kā sāksies jaunais mācību gads. Neskaidrības esot ne tikai vecākiem, bet arī skolu direktoriem un skolotājiem. "Ir iekavējusies virkne svarīgu noteikumu pieņemšana, kas, es ceru, notiks 1. septembrī," teica Valainis.

Viņš pauda, ka ZZS iestāsies tikai par to, lai tiktu pieņemti tādi noteikumi, kas visiem ir skaidri saprotami un uzlabo mācību procesu, bet "nekādas neskaidras reformas uz 1. septembri ZZS neatbalstīs".

"Jaunās vienotības" (JV) pārstāvis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens norādīja, ka arī JV ir gatava bloķēt šīs IZM iniciatīvas par būtiskām reformām īsi pirms mācību gada sākuma. Ašeradens vērtēja, ka šādas reformas ir jāvirza līdz maijam, kad sākas gatavošanās mācību procesam, nevis īsi pirms 1. septembra.

Līdzšinējā kārtība tiek uzskatīta par sarežģītu

Grozījumi paredz atteikties no valsts līmenī noteikta obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa. IZM norāda, ka līdzšinējā kārtība bijusi sarežģīta, to ne vienmēr bijis viegli izskaidrot skolēniem un vecākiem, turklāt vienoti noteikumi neesot piemērojami visiem mācību priekšmetiem. Tāpēc turpmāk par to, vai vērtējumus svērt, varētu lemt katra skola.

Tāpat paredzēts mainīt vērtējumu uzlabošanas kārtību. Līdz šim iespēja uzlabot atzīmi nereti bijusi tikai mācību gada beigās, kārtojot apjomīgu pārbaudes darbu. IZM uzskata, ka efektīvāk būtu dot iespēju rezultātus uzlabot mācību gada laikā, kad konkrētā tēma vēl ir aktuāla.

Tāpēc katrā mācību priekšmetā būs jānodrošina vismaz viena iespēja uzlabot summatīvo vērtējumu, bet skolēniem ar speciālām vajadzībām šādas iespējas būs jāparedz pēc katra temata noslēguma.

Piedāvāts arī atteikties no minimālā vērtējuma sliekšņa 9. klases centralizētajos eksāmenos. IZM atsaucas uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu praksi, kur lielākajā daļā valstu eksāmenu rezultātus neizmanto kā nosacījumu pamatizglītības iegūšanai.

Vai nesekmīgs eksāmens tiešām ir iemesls nesaņemt atestātu?

Ministrija norāda, ka līdzšinējās kārtības dēļ daļa skolēnu, kuri bija sekmīgi pabeiguši mācību gadu, nesekmīgi nokārtota eksāmena dēļ tomēr nesaņēma apliecību par pamatizglītības ieguvi un viņiem bija atkārtoti jāmācās 9. klasē. Tāpēc rosināts centralizētos eksāmenus saglabāt, taču to rezultāts vairs nenoteiktu, vai skolēns saņems pamatizglītības apliecību.

Savukārt vidējā izglītībā plānots atteikties no prasības visiem skolēniem obligāti kārtot vienu padziļinātā līmeņa centralizēto eksāmenu. Priekšlikums balstīts augstskolu sniegtajā informācijā, ka uzņemšanā šie eksāmeni parasti nav obligāti, bet atsevišķās studiju programmās dod papildu priekšrocības.

Turpmāk padziļinātā līmeņa eksāmenus varētu kārtot pēc izvēles, ja tie būs nepieciešami tālākām studijām. Vienlaikus saglabātos prasība vispārējās vidējās izglītības iegūšanai nokārtot četrus obligātos valsts pārbaudes darbus.

Grozījumu projekti sagatavoti steidzamības kārtā, lai noteiktajā termiņā īstenotu valdības apņemšanos sakārtot mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību.

 Jau vēstīTS, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība grozījumus vērtē kritiski, norādot, ka tik apjomīgu izmaiņu izvērtēšanai atvēlētais laiks ir nepietiekams.

Vai izmaiņas ieviest nav tā kā drusku par vēlu?

Arī Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis atklātā vēstulē valdībai iebildis pret neskaidrību un izmaiņu ieviešanu īsi pirms jaunā mācību gada sākuma. Viņš norādījis, ka nedēļu pirms 1. septembra būtiski lēmumi par skolēnu vērtēšanu, valsts pārbaudes darbiem un skolu darbības nosacījumiem vēl neesot apkopoti vienotā un skolās praktiski izmantojamā kārtībā. Tas liedzot skolām laikus plānot darbu, bet skolēniem un vecākiem - sniegt vienotu un uzticamu skaidrojumu par gaidāmajām pārmaiņām.

Priekulis aicinājis valdību nepieciešamos lēmumus pieņemt un publicēt līdz 1. septembrim, nodrošinot skolām skaidru, galīgu un praktiski izpildāmu kārtību. Ja līdz 31. augustam pilnīgu gatavību pārmaiņu ieviešanai nav iespējams nodrošināt, tās ar valdības lēmumu būtu formāli jāatliek, saglabājot līdzšinējo kārtību un nosakot saprātīgu pārejas periodu. Viņš uzsvēris, ka skolas neiebilst pret izglītības kvalitātes uzlabošanu, taču politiskā iecere pati par sevi vēl nenodrošina tiesisko pamatu, finansējumu, eksāmenu kalendāru un skaidrojumu skolēniem un vecākiem.

Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde prasījusi valdībai nesteidzīgi virzīt būtiskas izmaiņas pamatizglītībā par 9. klases eksāmenu sliekšņa atcelšanu un dabaszinību eksāmena ieviešanu šajā mācību gadā, aģentūru LETA informēja LPS. Organizācijas valde pirms lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā aicinājusi IZM turpināt argumentētu diskusiju par pamatizglītības centralizēto eksāmenu lomu, izglītības kvalitātes prasībām un iespējām turpināt mācības nākamajā izglītības pakāpē, kā arī jauna centralizētā eksāmena ieviešanu ne ātrāk kā nākamajā mācību gadā.