Digitalizācija izglītībā nedrīkst aprobežoties ar planšetdatoru iegādi

Savu viedokli par izglītības digitalizāciju pauž pedagogs, izdevniecības “Skolas Vārds” mācību līdzekļu redaktors un autors Aleksandrs Vorobjovs: ‘’Tieši šeit sākas nākamais izglītības digitalizācijas posms, kurā runa vairs nav par to, vai klasē ir pieejams dators vai planšete. Galvenais jautājums ir, kā digitālās platformas var kļūt par gudru atbalstu gan skolēnam, gan skolotājam, palīdzot veidot personalizētu, datos balstītu un uz izpratni orientētu mācību procesu?

Izpratne ir svarīgāka par pareizo atbildi

Viens no lielākajiem izaicinājumiem mācību procesā ir atšķirt iegaumēšanu no izpratnes. Piemēram, ja matemātikā skolēns ir iegaumējis formulu, bet nesaprot tās būtību, viņš apjūk, tiklīdz uzdevums tiek formulēts citā veidā vai jaunā, nepazīstamā kontekstā. Savukārt izpratne ļauj zināšanas pielietot arī jaunās situācijās, un digitālās platformas var palīdzēt šo izpratni veidot, piedāvājot dažādus skaidrojuma veidus, risinājumu ceļus un interaktīvus piemērus, kas pielāgojas skolēna vajadzībām. Ne mazāk svarīgi ir tas, lai mācību saturs būtu saistīts ar skolēna ikdienu un interesēm. Ja uzdevumi balstīti situācijās, kuras bērnam šķiet attālas vai vairs nav aktuālas, viņam ir daudz grūtāk saskatīt to nozīmi un rast motivāciju iedziļināties. Savukārt uzdevumi, kas saistīti ar konkrētā vecuma skolēna pieredzi, palīdz veidot saikni starp teoriju un reālo dzīvi, padarot mācīšanos jēgpilnu.

No digitālas grāmatas līdz personalizētai mācīšanās pieredzei

Katram skolēnam ir atšķirīgas priekšzināšanas un mācīšanās temps. Vienam jau ir izveidojusies laba izpratne par tematu, savukārt citam nepieciešams atgriezties pie iepriekš apgūtā. Tieši šeit digitālās platformas var sniegt būtisku pievienoto vērtību – ja mācību procesā tiek konstatēts, ka skolēnam pietrūkst kādu priekšzināšanu, platforma varētu piedāvāt atkārtot konkrēto tematu, piemēram, vēlreiz pārlasīt teoriju, noskatīties īsu skaidrojumu vai izpildīt papildu (treniņa/ vingrināšanās) uzdevumus. Tas ļautu katram skolēnam virzīties uz priekšu sev piemērotā tempā, vienlaikus nekavējot kopējo klases darbu.

Digitālās platformas un automatizēti mācību rīki varētu sniegt vēl vienu būtisku ieguvumu – apkopojot datus par skolēna mācību procesu, tie atspoguļotu ne tikai gala rezultātu, bet arī to, kuri uzdevumi izdodas, kur rodas grūtības un kādos tematos nepieciešams papildu atbalsts. Tomēr pati datu uzkrāšana nav galvenais mērķis, jo patiesā vērtība rodas brīdī, kad platforma spēj šos datus izmantot, lai pielāgotu mācību procesu konkrētajam skolēnam. Tieši adaptivitāte ir nākamais digitālo mācību platformu attīstības posms, kas sniedz iespēju savlaicīgi identificēt zināšanu robus un piedāvāt piemērotāko atbalstu, paralēli sniedzot skolotājam daudz pilnīgāku priekšstatu par katra skolēna mācību progresu.

Digitālās platformas kā mācību procesa atbalsts

Mūsdienīgos mācību līdzekļos nozīmīgas ir arī šķietami nelielas funkcijas, kas padara mācīšanos ērtāku un efektīvāku. Piemēram, izdevniecības “Skolas Vārds” platformā “Digiskola” ir iespēja klausīties tekstu audio formātā vai veikt piezīmes tieši digitālajā mācību materiālā, kas palīdz skolēnam ne tikai uztvert informāciju, bet arī strukturēt domas un izcelt būtiskāko. Platformu uzdevums ir veicināt aktīvu mācīšanos, rosinot skolēnu patstāvīgi pētīt, eksperimentēt un meklēt atbildes arī ārpus mācību stundām. Šāda pieeja palīdz skolēnam labāk izprast apgūstamo un zināšanas saglabāt ilgāk nekā vienkārša mācību satura iegaumēšana. Tikpat svarīgs ir saturs, kam jābūt uzticamam, mācību programmai atbilstošam un skaidri strukturētam. Digitālā vide sniedz iespēju sarežģītus procesus izskaidrot ar simulācijām, animācijām un dažādiem vizuāliem piemēriem, taču visu šo risinājumu galvenajam mērķim jābūt vienam – veidot dziļāku izpratni atbilstoši skolēnu interesēm attiecīgajā vecuma posmā.

Nākamais digitalizācijas posms

Tuvākajos piecos gados diskusijām par izglītības digitalizāciju vajadzētu arvien vairāk pārorientēties no tehnoloģiju iepirkumiem uz mācību procesu. Šobrīd bieži diskutējam par to, cik planšetdatoru vai datoru iegādāsimies, vai arī par to, vai skolās aizliegt mobilos telefonus vai mākslīgo intelektu, tomēr daudz svarīgāk ir saprast, kuras prasmes visefektīvāk attīstīt klasē kopā ar skolotāju un kur digitālās platformas var kļūt par gudriem palīgiem. To uzdevums nav aizstāt skolotāju, bet gan papildināt viņa darbu – palīdzēt laikus pamanīt skolēna vajadzības, pielāgot mācību procesu un atbrīvot vairāk laika tam, ko tehnoloģijas pagaidām nespēj paveikt tik veiksmīgi – iedvesmot, skaidrot, uzdot īstos jautājumus un attīstīt kritisko domāšanu.

Nākamais izglītības digitalizācijas posms nebūs atkarīgs no tā, cik daudz tehnoloģiju būs skolās, bet gan no tā, cik gudri spēsim sadalīt uzdevumus starp skolotāju un digitālajām platformām. Tieši šādā sadarbībā slēpjas digitālo tehnoloģiju patiesā vērtība mūsdienu izglītībā.''