Kāpēc nevajadzētu par katru cenu censties “sagatavot” bērnu skolai?

 Lai gan daļa ģimeņu jau ir izvēlējušās skolu, citi vēl salīdzina dažādus variantus, apmeklē atvērto durvju dienas un cenšas pieņemt šo nozīmīgo lēmumu. Tas ir saprotami, jo skolas izvēle ir viens no pirmajiem nozīmīgajiem lēmumiem bērna izglītības ceļā. Tomēr brīdī, kad izvēle ir izdarīta, sākas nākamais, ne mazāk svarīgais posms – uzticības veidošana. Neviena sadarbība nevar būt veiksmīga, ja viena puse nepārtraukti šaubās par otras pieņemtajiem lēmumiem, tā ir arī ar attiecībām starp ģimeni un skolu.

Vecākus interesē skolas vide un bērnu labbūtība 

Pēdējo mēnešu laikā, tiekoties ar topošajiem pirmklasniekiem un viņu vecākiem, arvien vairāk pārliecinos, ka lielākās bažas nav saistītas ar mācību programmām vai mācību līdzekļiem. Vecākus daudz vairāk interesē pavisam cilvēcīgi jautājumi – vai bērns skolā jutīsies droši, vai viņš atradīs draugus, kā skolotāji risinās sarežģītas situācijas, cik atbalstoša būs vide un vai bērns skolā jutīsies gaidīts.

Uzticību nav iespējams izveidot ar skaistiem saukļiem

Šie jautājumi ir ļoti svarīgi, un vecākiem noteikti nevajadzētu baidīties tos uzdot. Skolai jābūt atvērtai sarunām un gatavai skaidrot savu pieeju, vērtības un ikdienas darbu. Vienlaikus skolām jāapzinās arī sava atbildība – ja vecākiem tiek solīta noteikta pieeja, droša vide vai individuāls atbalsts, šiem solījumiem jāatspoguļojas arī ikdienā. Uzticību nav iespējams izveidot ar skaistiem saukļiem, tā rodas no konsekventas rīcības un spējas turēt doto vārdu.

Bērni sajūt, ja pieaugušie viens otram neuzticas

Tikpat būtiska loma šajā sadarbībā ir arī vecākiem – kad pēc rūpīgas izvērtēšanas skola ir izvēlēta, ir svarīgi ļaut tai darīt savu darbu. Protams, tas nenozīmē, ka vecākiem nevajadzētu interesēties par bērna ikdienu vai uzdot jautājumus, taču bērni ļoti ātri sajūt, ja pieaugušie viens otram neuzticas. Ja mājās regulāri tiek apšaubīti pedagogu lēmumi vai skolas rīcība, arī bērnam kļūst grūtāk veidot pozitīvas attiecības ar savu skolotāju un justies droši jaunajā vidē.

Bērniem jāveido pašiem sava pieredze 

Uzticēšanās ir nepieciešama ne tikai skolai, bet arī pašam bērnam – nereti pieaugušie satraucas daudz vairāk nekā bērni. Mēs vēlamies viņus pasargāt no neveiksmēm, palīdzēt katrā situācijā un atrisināt visas iespējamās problēmas vēl pirms tās radušās, taču bērniem ir ļoti svarīgi piedzīvot arī pašiem savu pirmo pieredzi – iepazīt klasesbiedrus, atrast savu vietu klasē, iemācīties lūgt palīdzību un soli pa solim kļūt patstāvīgākiem. Nereti bērni ar šiem izaicinājumiem tiek galā daudz labāk, nekā vecākiem varētu šķist. 

Kā gatavoties skolai? 

Līdz mācību gada sākumam vēl ir pietiekami daudz laika, lai sagatavotos šim nozīmīgajam notikumam. Ja joprojām ir neatbildēti jautājumi, aicinātu vecākus doties uz skolu, aprunāties ar vadību un pedagogiem, iepazīt vidi un noskaidrot visu, kas rada bažas. Atklāta saruna bieži vien ir labākais veids, kā mazināt satraukumu. Savukārt mājās šis laiks nav jāvelta tikai akadēmisko prasmju pilnveidei – protams, ja bērnam patīk lasīt vai rēķināt, tas ir lieliski, taču nevajadzētu par katru cenu censties “sagatavot” bērnu skolai, piespiežot apgūt prasmes, kurām viņš vēl nav gatavs. Šāda pieeja var panākt pretēju efektu – bērns skolu sāk saistīt ar spriedzi un pienākumu, nevis interesi par jauno. 

Daudz svarīgāk ir palīdzēt bērnam ar prieku gaidīt 1. septembri – runāt par skolu pozitīvi, kopīgi sagatavot skolas somu, pastaigāt gar skolu, iepazīt apkārtni un radīt pārliecību, ka priekšā ir interesants dzīves posms. Kad vecāki uzticas skolai un savam bērnam, bet skola – tur savus solījumus, veidojas partnerība, kurā ieguvējs ir pats svarīgākais cilvēks – bērns.