Šūpuļkrēsliņš no dzimšanas jeb Bēbīši ar "krātiņa bērna sindromu"

Kā šāds šūpuļkrēsliņš ietekmē bērniņa attīstību un cik ilgi tajā var sēdināt zīdaini, skaidro sertificēta fizioterapeite Sandra Maļinovska.

Viņa aicina nopietni izvērtēt, cik ilgstoši būtu atstājams bērniņš šādā šūpuļkrēsliņā. Ilgstoša zīdaiņu turēšana dažādās ierobežojošās ierīcēs, kā elektriskie šūpuļi, krēsliņi, autokrēsli un citas bērniem domātas specializētās "mēbelēs" ievērojami samazina bērna kustību iespējas un attiecīgi arī zīdaiņa attīstību. Pasaulē (un nu jau arī Latvijā) ir bērni, kuri ilgstoši ir uzturējušies šādos šūpulīšos. Viņiem ir pat sava diagnoze, kas angliski saucas “container baby syndrome”. Latviskojot, to varētu tulkot kā krātiņa bērna sindromu. 

Tā kā bērniņš piedzimst ar ļoti vāju un neattīstītu muskulatūru, jau no pirmajām viņa dzīves dienām mazulim ir jāveicina apstākļi, kuros bērns var attīstīties – svarīgas ir ne tikai emocionāli sociālās iemaņas, bet arī viņa fiziskā attīstība. Tas nozīmē, ka jau no paša sākuma bērniņu drīkst un pat būtu ļoti vēlams regulāri likt guļus uz vēdera. 

Ja mazulītis lielāko dienas daļu pavada krēsliņā vecāku ērtuma, raižu par drošību vai citu iemeslu dēļ, bērnam veidojas attīstības aizture. Ilgstoši nenodrošinot bērnam iespēju trenēt muguras, kakla un visa ķermeņa muskulatūru pozā guļus uz vēdera, tiek ietekmēta jaundzimušā attīstība jau no pirmajām prasmēm – galvas turēšanas, velšanās, rāpošanas. Vēlāk tas var izpausties kā mazkustīgums, aptaukošanās, pat runas un kognitīvo funkciju nepietiekama attīstība. (Vairāk par "Container Baby Syndrome")   

Tāpat arī bērni, kas pieraduši pie šiem "krātiņiem", nolikti uz vēdera, kļūst neapmierināti, jo šādā pozā atrasties ir grūti – ir jāstrādā pašam! Savukārt vecākiem liekas, ka bērns protestē, jo šādā pozā atrasties neesot veselīgi. Aplams pieņēmums! Rezultātā rodas apburtais loks ar lāča pakalpojumu.


Ja bērniņš ir pieradis ērti sēdēt spcializētajā krēsliņā un protestēt pret atrašanos uz citas virsmas, pieradiniet bērniņu pie guļus pozīcijas pakāpeniski pa īsiem laika periodiem. Vislabāk to darīt tad, kad bērniņa vajadzības ir apmierinātas - viņš nav noguris, ir izgulējies, labā omā un nav tikko pēc maltītes. Sākumam pietiek ar pāris minūtēm katrā reizē.

Skaidrs, ka mūsdienās sieviete visbiežāk ir viena mājās ar savu bērniņu, un tādas darbības kā ātra ēdienreizes pagatavošana vai ieiešana dušā var būt izaicinājums. Tādēļ ļoti neilgu laika periodu visas dienas garumā bērniņu var ielikt kādā no palīgierīcēm. Piemēram, novietojot krēsliņu blakus dušas kabīnei. Tomēr arī šajā situācijā vislabāk izvēlēties maksimāli vienkāršu un ergonomisku ierīci, bez vibro un skaņas funkcijām, bez kustīgām mantām, kas griežas virs bērna galvas un acīm, tās pārslogojot un nevajadzīgi kairinot nervu sistēmu.