Pētījums: Teju 60% uzskata, ka skolas vide ietekmē bērna mācību rezultātus. Kādā veidā?
FOTO: LETA
Edijs Pālens. Privātās vidusskolas "Patnis" telpas.
59% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka mācību rezultātus ietekmē skolas vide, vēl 33% drīzāk piekrīt šādam apgalvojumam, un tikai 3% drīzāk nepiekrīt, liecina privātās viduskolas “Patnis” un centra “Norstat” veikts pētījums. Dati liecina, ka skolas vides nozīmi visaugstāk vērtē gados jaunākie respondenti – no 18 līdz 29 gadiem (68%) un no 30 līdz 39 gadiem (69%).
“Runājot par izglītības kvalitāti, bieži koncentrējamies uz mācību saturu un vērtēšanas sistēmām, taču šī pētījuma dati skaidri apliecina, ka vide, kurā bērns mācās, ir tikpat nozīmīga. Skolas telpas, to funkcionalitāte, estētika un iespējas kustēties, sadarboties un radoši izpausties tieši ietekmē gan bērnu motivāciju, gan mācību rezultātus. Arī veidojot mūsu skolas jauno ēku, īpašu uzmanību pievērsām videi kā mācību procesa daļai – sākot no plašām, dažādām aktivitātēm piemērotām telpām līdz dabīgu materiālu izmantošanai interjerā, kas rada mierīgu un iedvesmojošu atmosfēru. Mūsu mērķis bija radīt vidi, kas ne tikai atbalsta akadēmiskos sasniegumus, bet arī veicina bērnu radošumu, sadarbību un emocionālo labklājību,” uzsver privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja Zane Ozola.
Pētījuma dati liecina, ka pārliecība par skolas vides nozīmi mācību rezultātos ir neatkarīgi no izglītības līmeņa. Augstākais viennozīmīgas piekrišanas līmenis novērojams respondentiem ar augstāko izglītību (62%), kamēr zemākais – ar pamatizglītību (50%), taču arī šajā grupā kopējais piekrišanas līmenis saglabājas augsts. Kopumā dati skaidri liecina, ka skolas fiziskā un emocionālā vide tiek uztverta kā būtisks faktors visās sabiedrības grupās.
Arī Eiropas Komisijas aizvadītā gada pētījums “Ilgtspējīga mācību vide skolās Eiropas Savienībā” (“School Learning Environments for Sustainability in the EU”) liecina, ka kvalitatīva skolas vide būtiski ietekmē gan skolēnu mācību rezultātus, gan labbūtību. Labi apgaismotas, ar kvalitatīvu gaisu un elastīgi pielāgojamas mācību telpas veicina koncentrēšanos, uzlabo akadēmiskos sasniegumus un stiprina skolēnu iesaisti mācību procesā. Tāpat nozīmīga ir dabas elementu integrēšana – piekļuve zaļajām zonām un dabiskai videi uzlabo kognitīvās spējas, samazina stresu un veicina uzmanību, savukārt pārdomāts skolas dizains var uzlabot arī sadarbību un skolēnu emocionālo labklājību. Vienlaikus pētījums uzsver, ka skolas vide nav tikai fiziskā telpa – tā ietver arī sociālos, digitālos un pedagoģiskos aspektus, un tieši šo elementu kopums veido vidi, kas var kļūt par būtisku faktoru gan mācību rezultātu uzlabošanā, gan nākotnes prasmju attīstībā.
Pētījums veikts 2026. gada aprīlī, tajā piedalījās 1000 respondenti no visas Latvijas, vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi apzināt Latvijas iedzīvotāju viedokli par mācību vides nozīmi un ietekmi uz skolēnu sniegumu.