Plāno, ka turpmāk pašvaldības varēs izlemt – atļaut vai neatļaut mājmācību

Apvienība vēstulē Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai atzīmē, ka tajā apvienojušās ap 300 mājmācības ģimenes no dažādām Latvijas vietām. Biedrību neapmierina iecerētā lemšanas deleģējuma maiņa.

Biedrība uzskata, ka pastāvošā kārtība darbojas un nodrošinot līdzsvaru starp bērna interesēm, vecāku atbildību un valsts uzraudzību. Ģimenes ārsts vai psihologs ir kompetenta, profesionāla un neitrāla institūcija, kas spēj izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā pastāv veselības, sociāli vai citi būtiski apstākļi, kuru dēļ bērnam ģimenes izglītība ir piemērotākais risinājums, uzskata "Ģimeņu skolu apvienība".

Kā pašvaldība varēs izvērtēt bērna veselības stāvokli?

Biedrības ieskatā, rosinātie grozījumi neparedz vienotu metodiku un uzliek pašvaldībām papildus pienākumus un prasa resursus, lai objektīvi izvērtētu bērna veselības, emocionālo vai sociālo situāciju. Apvienība saskata riskus, ka lēmumi kļūšot nevienlīdzīgi, atkarīgi no pašvaldības politikas, subjektīva vērtējuma vai "ierēdņu personīgās attieksmes".

"Ģimeņu skolu apvienība" aicina Saeimu noraidīt piedāvātos grozījumus attiecībā uz mājmācību un saglabāt ārsta vai psihologa atzinumu kā galveno kritēriju ģimenes izglītības atļaušanai līdz 6. klasei. Tāpat apvienība aicina "respektēt ģimeņu tiesības izvēlēties bērnam piemērotāko izglītības formu, ja tam ir pamatoti un profesionāli izvērtēti iemesli".

Kā vēstīts, Saeima 15. janvārī atkal nelēma par grozījumiem Izglītības likumā, kas paredz būtiski ierobežot tālmācības pieejamību pamatizglītības pirmajā posmā - 1. līdz 6. klašu skolēniem.

Kāds ir šo grozījumu mērķis?

Vairāki deputāti, tostarp no koalīcijas, devušies komandējumos, kas nozīmē, ka jautājumā par tālmācību, visticamāk, netiktu nodrošināts kvorums. Pēdējā rudens sesijas sēdē arī parlaments par šiem grozījumiem nelēma, jo koalīcijas partijas nespēja nodrošināt kvorumu.

Grozījumu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Izmaiņas paredz aizstāt neklātieni ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija norāda, ka tās ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Tāpat šāds regulējums paplašinās iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē, uzsver komisijā.

Iecerēts, ka kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks MK.