Elpo dziļi! Ieteikumi, kā vecākiem saglabāt mieru mājmācības laikā

Attālinātās mācības ir liels pārbaudījums gan bērniem, gan vecākiem. Turklāt tas var būt pārbaudījums gan praktiski, gan emocionāli. Padomus miera saglabāšanai un vieglākai ikdienai sagatavojusi sertificēta mākslas terapeite Terapijas Telpā Veronika Stāvause.

FOTO: Shutterstock.com

Dziļā elpošana palīdz nomierināties gan lieliem, gan maziem.

Atgādiniet sev, ka jūs neesat visvareni, tāpēc ir tikai normāli, ka jums ir grūti attālināti strādāt, palīdzēt bērnam mācīties, pagatavot siltas, svaigas, veselīgas pusdienas, vakariņas un launagu, sakārtot māju un vēl un vēl. Ir vērts piebremzēt un uzdot sev jautājumu – kas šobrīd ir mana prioritāte? Tam veltīt lielāko uzmanību un būt mierā ar to, ka dažām no ierastajām aktivitātēm šobrīd laika ir mazāk.

Elpojiet dziļi! Kad esam uztraukušies, mūsu elpa kļūst īsa un sekla, savukārt, kad jūtamies mierīgi, elpojam dziļi un mierīgi. Šis princips darbojas arī apgrieztā secībā, sākot elpot dziļi un mierīgi (pārbaudiet to, uzliekot roku sev uz vēdera un sajūtiet, kā ieelpā vēders izplešas, bet izelpā – saraujas) nomierinās arī mūsu nervu sistēma.
Īpašu uzmanību ir vērts pievērst tam, lai izelpa būtu garāka par ieelpu. Un tā kā mūsu elpa vienmēr ir ar mums, šo aktivitāti var veikt bez īpašas sagatavošanās jebkurā vietā.

Tāpat mierīgas elpošanas praksi varat praktizēt arī ar mazo skolēnu kādā garākā pauzē starp mācībām. Apgulieties uz muguras uz stabilas virsmas un sev uz vēdera uzlieciet pa grāmatai. Atslābinieties un vērojiet, kā ieelpojot grāmata paceļas, bet izelpojot – nolaižas. Palīdzīgu roku mierīgas elpošanas tehnikās un apzinātībā var sniegt lietotne Miervidi, kurā ir arī īpaši bērniem izstrādāti vingrinājumi.


Ik dienu izejiet svaigā gaisā! Neatkarīgi no tā, cik skolas un mājas darbu vēl nav paveikti un e-pastu – neatbildētu, ieplānojiet vismaz 30 minūšu pastaigu svaigā gaisā kopā ar bērnu. Svaigs gaiss un fiziska piepūle patiesi dara brīnumus!


Vismaz 20 minūtes pavadiet tikai ar sevi, darot to, kas sagādā prieku, vai nedarot neko un sev par to nepārmetot. Ik vienam ir tiesības vismaz uz brīdi sev.

Lūdziet palīdzību! Jums nav vienam pašam jātiek ar visu galā. Un nav jāgaida, ka apkārtējie ieraudzīs, ka esat uz izmisuma robežas un piedāvās palīdzēt. Jums ir tiesības lūgt atbalstu. Un nepieciešamības gadījumā var meklēt arī profesionālu psiholoģisku un emocionālu atbalstu!

Atcerieties, ka jūsu bērna skolas darbiem nav jābūt izpildītiem perfektiem! Vēl jo mazāk – jums tie nav jāizpilda bērna vietā! Bērns drīkst kādu uzdevumu neizpildīt līdz galam, bērns drīkst nesaprast un mācīties lūgt palīdzību. Tāpat bērnam ir jāmācās, ka reizēm uz palīdzību ir jāpagaida. Tas ir pilnīgi normāli un ilgtermiņā sniegs jūsu skolēnam daudz vairāk nekā perfekti izpildīti skolas darbi, kas tiek paveikti abpusējos strīdos un lielā nogurumā.

Aiciniet savu skolēnu palīgā mājas soļa veikšanā, piemēram, kopīgi gatavojiet vakariņas! Arī tā ir mācīšanās un kurš teicis, ka mazāk svarīga par latviešu valodas vai kāda cita mācību priekšmeta uzdevumiem? Tādējādi bērns apgūs jaunas prasmes un jūs kopīgi pavadīsiet laiku, pārrunājot dienas gaitas un gatavojoties nākamajai attālinātai mācību dienai.

Atcerieties par režīma nozīmi un ievērojiet to! Turklāt – režīms ir svarīgs gan bērniem, gan mums pieaugušajiem. Iespējams ir vērts svētdienā kopīgi sagatavot nākamās nedēļas mācību plānu un novietot to bērnam redzamā vietā?

Visbeidzot – atcerieties, ka arī jums reiz bija 7, 8, 9 vai 10 gadi. Mēģiniet uz brīdi sevi atcerēties tajā laikā. Kā jūs varētu justies, ja būtu jāmācās no mājām, ikdienā nesatiktu savus draugus? Kādu atbalstu jūs būtu vēlējušies saņemt no saviem vecākiem, no skolotājiem un klasesbiedriem? Bet varbūt gluži pretēji – cik daudz brīvības jums būtu nepieciešams?

Padomu sagatavoja sertificēta mākslas terapeite Terapijas telpā Veronika Stāvause.

Reklāma
Reklāma