6 pazīmes, ka skolēns cieš no mobinga PLUS kā atbalstīt visus iesaistītos

Ja pat šķiet, ka zinām visu par mūsu bērnu, izmaiņas bērna uzvedībā vai veselībā var liecināt par nopietnām problēmām ārpus mājas.
Vecākiem jābūt vērīgiem, lai pamanītu šīs izmaiņas bērnā,

FOTO: Shutterstock.com

Vecākiem jābūt vērīgiem, lai pamanītu šīs izmaiņas bērnā,

Latvija joprojām ir līderu pozīcijās mobinga gadījumos skolās - vairāk nekā trešdaļa skolēnu regulāri cieš no vienaudžu vardarbības [1]. Mobings jeb ņirgāšanās var norisināties arī ārpus klases pulciņos, sporta treniņos un pat digitālajās platformās, tāpēc jo svarīgāk ir regulāri sarunāties ar savu atvasi un reaģēt, ja pamani viņu uzvedībā ko neparastu. Apkopotas raksturīgākās pazīmes, kas var liecināt, ka tavs bērns cieš no mobinga.

 

Būtiski saprast, ka nav viena veida, kā pateikt, vai tavs bērns tiek iebiedēts vai kā citādi iesaistīts mobinga situācijās. 

Tas, kā bērns reaģēs uz mobingu, būs atkarīgs no tā, cik nopietna ir iebiedēšana, kā arī no bērna personības. Tālāk rakstā minētās pazīmes ne vienmēr nozīmēs, ka konkrētās izmaiņas saistītas ar mobingu, taču tās noteikti var liecināt par kādām problēmām, ko būtiski risināt. 

 

1.Izmaiņas uzvedībā

Bērniem nereti var būt mainīgs garastāvoklis, it īpaši, ja runājam par pusaudža vecumu, jo tā ir daļa no normālas attīstības, taču, ja tavs bērns šķiet neparasti nemierīgs, nervozs, satraukts, nelaimīgs, nomākts, raudulīgs, dusmīgs, noslēgts vai noslēpumains, tas var liecināt par nopietniem riskiem. Šīs izmaiņas bērna uzvedībā varētu būt pamanāmākas nedēļas nogalēs vai tuvojoties brīvdienu noslēgumam, kad bērnam jāatgriežas skolā.

 

2. Negribu iet uz skolu!

Nevēlēšanās doties uz skolu vai kādu no ārpus klases pulciņiem var liecināt, ka tur notiekošais bērnam nav patīkami un rada bailes. Tāpat, ja sarunā ar skolotāju vai bērnu uzzini, ka pusdienu pārtraukumā, starpbrīžos un pēc stundām tava atvase visbiežāk laiku pavada viens un nekontaktējas ar klases biedriem, būtu svarīgi noskaidrot, kāpēc šāda situācija notikusi. 

 

3. Apetītes zudums

Bērns sācis mazāk ēst vai neēd pavisam, atrodot aizvien jaunus aizbildinājumus ēstgribas trūkumam. Sācis pat atteikties no saviem mīļākajiem ēdieniem un neizrāda prieku par kopīgām maltītēm.

 

4. Miega traucējumi

Miegā visbiežāk izdzīvojam iepriekšējās dienas notikumus. Ja tie ir priecīgi un saviļņojoši, nereti varam dzirdēt, kā sapņos bērns smejas, taču var būt arī otrādi - pēkšņi tava atvase bieži mostas, nespēj aizmigt, sapņos raud vai sāk staigāt, izrādot bailes un satraukumu. Arī slapināšana gultā var liecināt par emocionāliem pārdzīvojumiem, ko bērns mēģina turēt sevī. Miega traucējumi var būt arī bērniem, kuri mobinga situācijās ir pāridarītāji.

Reklāma
Reklāma

 

5. Neizskaidrojami zilumi un traumas

Mobings var norisināties dažādos veidos - fiziski, verbāli, slēpti un ar dažādu intrigu palīdzību, kā arī kibermobings sociālajos medijos. Visredzamākais ir fiziskais mobings, kad pamanām uz bērna ķermeņa zilumus vai rētas, kas tiek slēptas. Tāpat arī neizskaidrojami pazudušas vai saplīsušas mantas vai drēbes ne vienmēr nozīmē, ka pie vainas būs tava bērna neuzmanība. Mēģini mierīgi uzrunāt savu atvasi un atbalstīt, lai atklātu patiesos apstākļus.

 

6. Veselības problēmas

Nereti mobingā cietušos piemeklē neizskaidrojamas galvassāpes vai vēdersāpes, taču šādā gadījumā uzreiz nevajadzētu pieņemt, ka pie vainas ir attiecības skolā vai kādā pulciņā. Pie minētajām pazīmēm būtiski sākotnēji vērsties pie ārsta, lai izslēgtu veselības problēmas.

 

Arī pāridarītājam jāpalīdz

Visbiežāk mobinga situācijās runājam par atbalstu cietušajiem, taču būtiski ir atpazīt arī pāridarītājus un palīdzēt viņiem izprast situācijas nopietnību. Ja bērns ir pāridarītājs, tas var veicināt nopietnus izaicinājumus viņa nākotnē, kad konflikta risināšanas prasmes un savas emocijas kontrolēt būs vēl grūtāk. Ja sava bērna uzvedībā novēro agresivitāti pret vienaudžiem, izsmejošu attieksmi pret atšķirīgajiem, problēmas kontrolēt savas emocijas vai pozitīvu attieksmi pret vardarbību, šāda veida pārākumu un līderību nevajadzētu uzslavēt, bet gan skaidrot situācijas nopietnību, kā arī konkrētās rīcības seku nopietnību.

 

Ja pamani kādu no šīm pazīmēm, būtiski ir reaģēt - izrunājies ar bērnu, pārrunā savu uztraukumu ar skolotāju, atbalsta personālu skolā vai konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai citu veselības aprūpes speciālistu. Nekad nevajadzētu bērniem ļaut pašiem tikt galā ar mobinga situācijām, jo tās var nopietni kaitēt viņa pārliecībai un veselībai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Neskatoties uz to, vai tavs bērns ir cietušā vai pāridarītāja lomā, ir svarīgi, lai tu kā vecāks pēc iespējas ātrāk palīdzētu rast risinājumu, lai pārtrauktu mobingu, pirms tas iedragā bērna nākotni.

 

Atbalsts mobinga situācijās iesaistītajiem

Lai atbalstītu vecākus un bērnus mobinga situācijās, kā arī sniegtu praktiskus padomus šādu konfliktsituāciju risināšanā, fonds “Plecs” sadarbībā ar Swedbank ir izstrādājis atbalsta rīku ģimenēm, kas tostarp paredz arī iespēju nepieciešamības gadījumā saņemt profesionālu speciālistu konsultācijas mobinga situācijās. Atbalsts mobinga situācijās ir bezmaksas pakalpojums Swedbank dzīvības apdrošināšanas klientiem, taču informācija, kā rīkoties mobinga situācijās un kā sarunāties ar bērnu un iesaistītajiem, var saņemt ik viens interesents bez papildus reģistrācijas mājaslapā mobstop.lv.

 

[1]  OECD pētījuma dati

Saistītie raksti