Ko skolās paredz audzināšanas un tikumiskās vadlīnijas

ĪSUMĀ

• MK noteikumi nosaka izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas izglītības iestādēs (izņemot augstskolas);
• Jaunās vadlīnijas nosaka 12 tikumus, kas jāizkopj skolēnos;
• Par MK noteikumu "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība"  īstenošanu skolās atbildīgs skolu vadītājs;
• Vecākiem ir tiesības lūgt skolotājam paskaidrojumu par tā izmantotajiem materiāliem.

Kādu tikumu izkopšanu vadlīnijas paredz?
Jaunās vadlīnijas paredz, ka audzināšanas process ir pastāvīgs, un tas nozīmē, ka to īsteno ne tikai mācību vai audzināšanas stundās, bet ārpusskolas aktivitātēs, pedagogiem sadarbojoties ar skolēna vecākiem un saviem kolēģiem. Turklāt vadlīnijās ir noteikti arī 12 tikumi, kas līdz ar audzināšanu skolēnos ir jāizkopj:
 

atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;
centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;
drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;
godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;
gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;
laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;
līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;
mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā, atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;
savaldība – uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un citu cilvēku brīvību, kā arī cienot sevi un citus;
solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;
taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;
tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

Jāstiprina skolēna valstiskā piederība un jāizceļ ģimenes loma
 

Īstenojot audzināšanu, skola nedrīkst diskriminēt, tai jāattīsta izglītojamo kritiskā domāšana un morālā spriestspēja, jāmotivē skolēni tikumiskai rīcībai, sadarbībai un savstarpējam atbalstam. Vienlaicīgi skolēnos jāstiprina latviskās kultūrtelpas, tradicionālās kultūras tālāknodošana un jāstiprina skolēnā valstiskuma izjūta. Jāļauj skolēniem piedalīties lēmumu pieņemšanā, piemēram, piedaloties skolēnu pašpārvaldē..

Audzināšanas darbam skolā jāveicina skolēna izpratne par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, izpratne par ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē. Skolai jāorganizē pasākumi, kas sekmē šo vērtību nostiprināšanu, piemēram, Ģimenes dienas, Mātes dienas, Tēva dienas svinēšana.

Visu rakstu var izlasīt ŠEIT