Tapusi rokasgrāmata skolotājiem - iebraucēju skolēnu veiksmīgākai integrēšanai skolu vidē
Latvijas Cilvēktiesību centrs ir sagatavojis rokasgrāmatu "Ikviens ir gaidīts skolā!", kuras mērķgrupa ir skolotāji, kas strādā ar bērniem jauniebraucējiem. Veiksmīga iekļaušanās skolas vidē ir liels izaicinājums ne tikai jauniebraucēju ģimenei un bērnam, bet arī skolas vadībai un pedagogiem, kam savā darbā jānodrošina daudzveidīgu vajadzību atzīšana un cieņa pret konkrētā bērna īpašajām interesēm un vajadzībām.
FOTO: Mammamuntetiem.lv
Jau patlaban Latvijas skolās mācās dažādu uatību bērni, bet, iespējams, ar laiku viņu skaits būs vēl lielāks. Foto: www.kasjauns.lv
Lasītākais
Lai arī normatīvajā līmenī bieži vien šie jautājumi ir sakārtoti, ikdienas darbā nodrošināt iekļaujošas izglītības principus ne vienmēr ir vienkārši. Grāmatā tiek piedāvātas atbildes uz šādiem jautājumiem:
-Kā izprast savu un klasē pastāvošo daudzveidību?
-Kā veicināt iekļaujošu skolas un klases vidi un komunikāciju?
- Kā iesaistīt vecākus ikdienas mācību procesā un ārpusskolas aktivitātēs?
Materiāla autori: Aija Tūna, Iniciatīva "Pārmaiņu iespēja skolām", Sigita Zankovska-Odiņa un Boriss Kolčanovs no Latvijas Cilvēktiesību centra.
Grāmatā pieejami arī materiāli, modelējot konkrētus piemērus.
Kā uzsver rokasgrāmatas autori, bērni piedzimst brīvi no aizspriedumiem, taču savā izziņas procesā viņi, protams, pamana atšķirības, iedalījumus grupās, attieksmes utt. Skola ir vieta, kur var veidoties un nostiprināties izpratne par homogenitāti kā normu un atšķirīgo kā biedējošo, traucējošo un apgrūtinošo, vai arī var veidoties priekšstats un pieredze par daudzveidības esamību un priekšrocībām. Tas ir arī jautājums par virzību no tolerances kā pieciešanas negatīvā izpratnē uz transformatīvu daudzkultūru skolu, kas iet caur vairākām pakāpēm.
Etnocentrisms var piemist arī iebraukušajam skolēnam, jo pārcelšanās var būt traumatiska, ne no bērna gribas atkarīga.
Pedagogiem, kuri vēlas, lai skolēni izprastu un atzītu daudzveidību, pašiem jāattīsta starpkultūru jutīgums un jāatbalsta šajā procesā arī savi skolēni, kas ietver virzību cauri vairākiem posmiem no etnocentrisma (fokusēšanos tikai uz vienu, savu pašu kultūru, negatīvi uztverot citas kultūras) uz etnorelatīvismu, kas atzīst un ciena daudzveidīgu kultūru pastāvēšanu.
Etnocentrisms var piemist arī iebraukušajam skolēnam, jo pārcelšanās var būt traumatiska, ne no bērna gribas atkarīga. Skolotājam svarīgi saprast, kurā stadijā atrodas skolēni, lai izvēlētos piemērotus pedagoģiskus paņēmienus.
Lai rosinātu skolēnus diskutēt un pastāstīt par sevi, aktivitāti iespējams iesākt divos veidos:
1. Ja citas kultūras bērns ienāk skolā, klase tiek iepazīstināta:
- kā pareizi izrunāt jaunā skolēna vārdu un uzvārdu un kās skolēns grib, lai viņu sauc vai uzrunā pārējie,
- ko kurienes viņš/-a ir,
- kāda ir viņa/-as dzimtā valoda un kādās valodās viņš/-a vēl runā labi,
- kādi ir viņa/-as hobiji/intereses/īpašas iemaņas.
2. Pats skolotājs divos vārdos izstāsta par savu dažādības pieredzi (nav obligāti atbildēt uz visiem jautājumiem):
- es kādu laiku dzīvoju [citā valstī]
- es protu arī [citas valodas]
- man ir radi / kaimiņi [citas tautības]
- man ir radi / kaimiņi, kas mājās sarunājas [citā valodā]
- mans [vectēvs] piedzima [ārpus Latvijas, citā valstī]
- mana vecmamma bija [citas tautības]
Šis ir tikai viens rokasgrāmatā pieminētais piemērs. Skaidrs, ka tēma ir aktuāla, jo arī Latvijas skolās pēdējos gados parādās arvien vairāk citu tautību bērni, un nav viegli atrast vispiemērotāko integrēšanās modeli nedz pašam jaunpienācējam, nedz skolotājiem, nedz arī vietējiem bērniem.
Informācija no Rīgas skolu vortāla eskola.lv
