Netradicionāls viedoklis: kāpēc mūsu bērniem skolā nevajag saņemt labas atzīmes

Atceros laikus, kas mācības mani noveda līdz stāvoklim, kad nebiju ne dzīvs, ne miris (es vispār nesapratu, kurā dimensijā atrados). Un tas bija tikai tāpēc, lai eksāmenā saņemtu augstāku atzīmi. Man likās, ka šajā visā ir kāda jēga, bet tagad – es pat negribētu, lai mans bērns mācītos tik pat cītīgi kā to kādreiz darīja viņa tēvs. Tas liekas dīvaini, bet es labprāt padalītos ar savām domām. 

1. Neviens un nekad nav jautājis par manām atzīmēm

Neviens darba devējs nav interesējies, kādas atzīmes man bija skolā vai universitātē! Nevienā CV man netrāpījās lauks “Sekmība”, bet visos man bija norādīts punkts – “Darba pieredze”. Kas ir interesants – mana pieredze darbā ar datoru un sporta sasniegumi spēlē lielāku lomu uzsākot darba gaitas jaunā darba vietā nekā 8-nieki diplomā.

2. Esmu aizmirsis visu, ko mācījos universitātē

Mana atmiņa strādā tā, ka es momentāli aizmirstu visu iezubrīto materiālu uzreiz pēc eksāmena. Kad es uzsāku savas darba gaitas pēc universitātes, tad sapratu, ka neko tā īsti arī neesmu iemācījies, neskatoties uz to, ka atzīmes nebija no tām sliktākajām. Es, vienkārši, nezināju, kur iegūtās zināšanas pielietot. Izrādās, 5 gadu mācības universitāte man nedeva nekādu priekšrocību salīdzinot ar “mazāk” izglītotiem cilvēkiem. Beigu beigās, pēc 3 mēnešu darba pēc universitātes es saņēmu tik daudz noderīgu zināšanu un profesionālas pieredzes, kas “atsita” visus iepriekšējos 5 gadus augstskolā. Vai bija vērts mocīties visus šos gadus?

3. “Labas atzīmes” kaitēja manai veselībai

Varbūt kāds var visu iegaumēt ātri un bez problēmām, bet es neesmu no tiem cilvēkiem. Lai ieurbtu savā galvā zināšanas, man vajadzēja “zubrīt” materiālus. Pirms sesijas es mācījos tiešām ilgi. Atceros, ka dažreiz atslēdzos sabiedriskajā transportā negulēšanas dēļ. Kopš hroniska noguruma bija kritusies mana produktivitāte, zināšanas nevarēja iekļūt galvā, rokas vienkārši eksistēja un diena bija miglā tīta. Šodien es brīnos par savu uzcītību – dažreiz ar spēku piespiežu darīt to, no kā Tev nāk vēmiens. Es esmu pārliecināts, ka nevarētu atkārtot šo “varoņdarbu” (augstskola) atkārtoti.

4. Man nebija laika ko veltīt citiem cilvēkiem

Universitātē man bija ļoti daudz iespējas iepazīties ar noderīgiem nākotnē cilvēkiem, bet es to izdarījis neesmu. Mācības un domas par mācībām aizņēma, praktiski, visu manu laiku, man tā pietrūka pat savām personīgām lietām un satikšanām ar draugiem. Manuprāt, visvērtīgākā iespēja, ko sniedz mums universitāte ir iepazīšanās. Tā ir jaunu attiecību platforma, kur var uzsākt jaunas attiecības un uzturēt esošās. Es esmu sapratis vienu interesantu lietu – tie cilvēki, kas mācību laikā bija “kompānijas dvēseles”, šodien jau ir izveidojuši savu dzīvi kādā konkrētā līmenī. Daži jau ir vadošajos uzņēmumu amatus, kaut viņiem vēl pat nav 30. Jā, tieši viņi arī reti apmeklēja lekcijas. Ja man būtu kaut viena iespēja, es dotu priekšroku mācībām pievērst uzmanību mazāk, bet vairāk – studentu kustībām (ar šo man ir paveicies), pasākumiem, ballītēm, un diplomu, bet jebkāda rūgtuma, apmainītu pret “Vissabiedriskākā cilvēka” statusu.

5. Visu, kas man šodien pienes naudu, es iemācījos ārpus universitātes

Mācīties efektīvi var tikai tad, kad ir interese to darīt. Mūsdienu izglītība šo interesi tieši nogalina, galvu aizsitot ar visdažādākiem teorētiskiem faktiem, kas reālajā dzīvē, visticamāk, nekad arī nebūs pielietojami. Dažreiz, noskatoties kādu pārraidi kanālā Discovery, stundas laikā par pasauli es uzzinu vairāk nekā mācoties 15 gadus. Es iemācījos angļu valodu vēl pirms nopietnām lekcijām universitātē, jo man patiešām bija interese mācīties paralēli spēlējot videospēles. Es esmu iemācījies savas domas izklāstīt uz papīra ne jau latviešu valodas stundās, bet publicējot rakstus savā blogā.

Padomi, kurus es došu savam bērnam, kad tas uzsāks mācības skolā:

• Starpība starp 7 un 8 tik ļoti izplūsta, ka tas, diez vai, atspēlēsies uz Tavas dzīves kvalitāti nākotnē. Lai mācītos uz 8-9, vajag patērēt daudz vairāk laika un spēka, nekā, lai saņemtu 6-7. Vai tas ir to vērts?
• Tavus rēķinus apmaksā Tavas iemaņas nevis atzīmes uz papīra gabala. Krāj pieredzi nevis atzīmes. Jo vairāk Tev ir pieredzes dažādās jomās, jo Tava vērtība ir augstāka.
• Sarkanais diploms Tev nedos priekšrocības kā to var izdarīt ietekmīgi paziņas. Vairāk laika velti jaunām iepazīšanām un komunikācijai ar citiem cilvēkiem, jo tieši viņi var pavērt Tev visas mūsu pasaules durvis, bet diploms to izdarīt nevarēs.
• Nodarbojies ar to, kas Tev liekas ir nozīmīgs, nevis ar to, ko no Tevis gaida citi. Tikai caur interesi būs realizēti visi Tavi lielākie panākumi.

Autors: Juris Līcis, http://lifehack.lv/