Mēles mežģi valodas attīstībai un jautrībai

Mēles mežģi var būt ne tikai izrunas trenēšanai, bet arī jautrības veicināšanai. Mēģinot tos izrunāt, noteikti sapīsieties un pārteiksieties! Jautri, vai ne? :) 

FOTO: Shutterstock.com

Mēles mežģi var būt ne tikai izrunas trenēšanai, bet arī jautrības veicināšanai. Mēģinot tos izrunāt, noteikti sapīsieties un pārteiksieties! Jautri, vai ne? :)  Zemāk piedāvātajos mēles mežģos noteikti būs tādi vārdi un ilustrētas situācijas, kas prasīs bērniem paskaidrot.  Lai jautri! 

 

Vienā vēsā vasaras vakarā viens vecs vācu vīrs veda veselu vezumu vārītu vēzu. Visiem vēžiem
vēderi vaļā.

Kārlis Klārai krelles deva. Klāra glazē Klāras krelles. Klāras krelles Klāras kārbā.

Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi, dzīvam dzīvē dzīva dzīve.

Zviegtin zviedz zviedru zirgi Zirgupītes ziemeļos.

Visneiedomājamākais šaursliežu dzelzceļš.

Šis žagaru saišķis nav mans žagaru saišķis, bet tas žagaru saišķis, kas pārlikts šķērsām un pārsiets ar šņori, ir mans žagaru saišķis.

Vienu rītu stibu cirtu, citu rītu ribu situ.

Šaipus Sočiem šosejā sešreiz šaurāks sašaurinājums.

Žigls žogu zaglis zog žogus.

Čukča čigānam ķiplokus čamda.

Pliku liku – neieliku.

Seši sašas sušķainie sušķi dadžu saišķos sušķējas.

Pie taviem mietiem šķiedriem siets, šķiet lieliem stiebriem liecies zieds.

Dižā meža eži saož meža rožu ražu. Daži eži ožot snauž, daži rožu ražu grauž.

Krupju papus nepeld pāri platai upei,
Krupju papum platā upe pārāk slapja.
Krupju papus neprot pateikt – pupu zupa,
Krupju papus paslēpjas zem kāpostlapas.

Liepu lapu laipu liku. 

Suns savam saimniekam Sīmanim saplēsa sarkansvītrotos svētdienas svārkus.

Mazā Anna rāvā bradā basām kājām jūras malā.

Šis šaursliežu dzelzceļš tumsā šķiet tukšs, tumšs, drūms.

Pupa pa kapeikai.

Vara rati,
gari, plati,
ratu ratiem garām trauc.
Rībēdami, ripodami
Riteņi cits citam sauc:
Tik pa taku, blaku, blaku,
žviku, žvaku, žviku, žvaku!

Žeņšeņš jāšķērē šķērsām.

Sasien siksnu siksniski.

Žurka šņukst šņukstēdama.

Maziņš eža puskažociņš. 
 

Reklāma
Reklāma

Sakalst dadža lapas asas, ja nav stādam valgas rasas.

Ārā tā līst, ka sunim negribas no būtas ārā līst.

- Briedis bieži bada briedi.

- Dun dobji dārdi debešos.

- Hilda papildināja savu herbāriju ar hiacintes ziedu.

- Vienu rītu ripu situ, citu rītu stibu cirtu.

- Īkstīte līksmi vicina rīksti pār līksti.

- Vārna karina kārnā kaklā kristāla krelles.

- Miķelis Kāķešķē meklē ogu ķekarus.

- Loki, spoki, veci koki, ko tu savu mēli moki?

- Māte meitas – mīļas meitas, miltus mala malējiņas.

- Mini manu minamo!

- Ritin riti, rīta rasa.

- Suņburkšķis neburkšķ.

- Ko? Ko? Uzkūko!

Ar to cūku uzdanco!
Ja tā cūka nedanco,
Tad tu viņu nobučo.

- Snieg sniegs snigdams.

- Siltas šaltis šalcot šļāca, šņācot šaujas, šļakstot šķeļas ššš!

- Zirgā trakos tempos traucas jātnieks Toms.

- Uguns mutuļus kur jūt, tur nu gruzd un kūp, un brūk.

- Dārzā, kur auga pupa, kaķēns snauda pie mātes pupa.

- Šis žagaru saišķis ir mans žagaru saišķis.

- Ūdensrozes ledusrozēs,

Ūdensžurka ledusžurkās.
Ūdenskrāsas leduskrāsās.
Ūdensgabali ledusgabalos.

- Vēji vējo vēju vējā, vējā vējo vējš.

 

Avots: Uši Dibala "Tēva un meitas grāmata"