Policisti atklāj skaudrus bērnu aizsardzības stāstus, kurus sabiedrība parasti neredz

Kad sabiedrība domā par policiju, bieži prātā nāk ceļu satiksmes pārkāpumi, noziedzības apkarošana vai sabiedriskās kārtības nodrošināšana. Taču ir kāda policijas darba daļa, kuru ikdienā pamana retāk – darbs ar bērniem. Bērni, kuri baidās atgriezties mājās. Bērni, kuri gadiem klusē par vardarbību. Bērni, kuri vieni raud sabiedriskajā transportā. Un bērni, kuru dzīvība dažkārt tiek izglābta pēdējā brīdī.
Ir kāda policijas darba daļa, kuru ikdienā pamana retāk – darbs ar bērniem.

FOTO: Publicitātes foto

Ir kāda policijas darba daļa, kuru ikdienā pamana retāk – darbs ar bērniem.

Bērnu aizsardzības centra kampaņas "Tavs darbs maina bērna nākotni" ietvaros policijas darbinieki dalījušies pieredzes stāstos, kas atklāj likumsargu darba nozīmi bērna dzīves sarežģītākajos brīžos – nereti tieši policija ir viena no pirmajām institūcijām, kas sastop bērnu viņa dzīves smagākajā brīdī. Un policijas darbs šādās situācijās prasa augstu emocionālo noturību un spēju nekavējoties rīkoties, pieņemt lēmumus paaugstināta stresa apstākļos.

 

Zīdainis, kurš pats nevarēja palūgt palīdzību

Tika saņemta informācija par iespējamu vecāku alkohola lietošanu kādā dzīvesvietā un nepieciešamību pārbaudīt bērna dzīves apstākļus. Pa logu bija redzams, ka mājoklī guļ sieviete. Klauvējieni un saucieni palika bez atbildes. Ieejot mājā, policijas darbinieki atrada zīdaini

Māte bija tik stiprā alkohola reibumā, ka nespēja pamosties. Bērns atradās ratos, viņa āda jau bija iekrāsojusies zilgana. 

Mediķi viņu nekavējoties hospitalizēja.

 

"Tajā brīdī nebija laika gaidīt vai šaubīties. Bija jārīkojas uzreiz," atceras policijas darbiniece.

 

No pārkāpuma līdz izlaidumam

Kāda pašvaldības policijas inspektore atceras meiteni, kura 5. klasē regulāri pārkāpa skolas iekšējās kārtības noteikumus un nonāca policijas redzeslokā. Pēc kārtējā pārkāpuma viņa tika uzaicināta uz pārrunām, kas nebija tikai par viņas pārkāpumiem, bet arī par viņas stiprajām pusēm un iespējām.

 

Pēc vairākiem gadiem policiste saņēma zvanu no meitenes mammas, kura lūdza atkārtoti aprunāties ar meitu, jo bija radušās jaunas uzvedības problēmas. Ar laiku starp abām izveidojās uzticēšanās, un policiste kļuva par meitenes mentori, sadarbojoties arī ar ģimeni un skolu.

 

Šogad meitene ir sekmīgi nokārtojusi 9. klases eksāmenus un gatavojas izlaidumam, uz kuru dosies arī policiste. Šis stāsts atgādina, ka dažreiz viena saruna var mainīt bērna dzīves virzienu, bet ilgstošs atbalsts – viņa nākotni.

 

Neliels atbalsts, kas kļuva par sākumu pozitīvām pārmaiņām

Kāda māte viena pati audzināja aptuveni piecus gadus vecu dēlu. Ģimene bija pārcēlusies uz Rīgu, cenšoties sākt jaunu dzīvi. Lai gan sieviete strādāja un darīja visu iespējamo, lai nodrošinātu bērnam nepieciešamo, viņiem nācās dzīvot nelielā īres istabiņā, kas bija ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, turklāt par to bija jāmaksā nesamērīgi augsta īres maksa. Papildu grūtības radīja tas, ka ģimenei nebija arī radinieku atbalsta.

 

Reklāma
Reklāma

Policisti, izvērtējot ģimenes situāciju un saprotot, ka ģimenei nepieciešams atbalsts, informēja citus atbildīgos dienestus un ģimenei tika nodrošināti droši apstākļi krīzes centrā. Krīzes centrs kļuva par nozīmīgu atbalsta punktu un pagaidu mājām ģimenei. Pēc kāda laika policisti nejauši satika sievieti sabiedriskajā transportā. Viņa bija smaidīga, kopta un dzīvespriecīga. Sieviete no sirds pateicās par savulaik sniegto palīdzību un pastāstīja, ka šis atbalsts devis iespēju sakārtot vairākas būtiskas dzīves jomas, nostabilizēt sadzīves apstākļus un veidot drošāku nākotni sev un bērnam. Šis stāsts atgādina, ka pat šķietami neliels atbalsts īstajā brīdī kādam var dot iespēju pārvarēt grūtības un sākt jaunu dzīves posmu.

 

Sekundes, kas izmaina visu

Policijas darbinieki atceras arī gadījumu, kad no dzīvesvietas tika izņemti divi mazi bērni, kuri gulēja uz segām piesmēķētā telpā, kamēr māte atradās smagā alkohola reibumā.

 

Vai stāstu par bērnu, kurš aukstā ziemā dzīvoja neapdzīvojamā dārza mājiņā un kura attīstība bija būtiski aizkavējusies.

 

Vai gadījumu ar māsām, kuras gadiem klusēja par seksuālu vardarbību ģimenē, līdz beidzot atrada drosmi uzticēties un par piedzīvoto izstāstīt policijas darbiniekiem.

 

Katrs no šiem stāstiem ir atšķirīgs. Taču visus vieno viena pazīme – kāds pieaugušais bērnu ieraudzīja, sadzirdēja un rīkojās.

 

Policija nav tikai likuma sargs

Bērnu aizsardzības sistēmā policija bieži ir viena no pirmajām institūcijām, kas nonāk situācijās, kad bērna drošība jau ir nopietni apdraudēta. Un lēmumi, kas jāpieņem dažu minūšu laikā, bieži visām iesaistītajām pusēm atstāj emocionālas sekas. Sarunas, kurās jāiegūst bērna uzticēšanās, paliek atmiņā ilgi. Situācijas, kurās profesionālais pienākums satiekas ar cilvēcību, ir ikdiena. 

 

Daudzu šo stāstu turpinājums policijas darbiniekiem nav zināms, jo rīcību pārņem citas iesaistītās iestādes un datu aizsardzība liedz izsekot līdzi detaļām. Taču skaidrs ir viens – dažkārt viena saruna, viens zvans vai viena savlaicīga rīcība var izmainīt visu bērna nākotni.

 

Par kampaņu

Kampaņas “Tavs darbs maina bērna nākotni” mērķis ir stiprināt bērnu tiesību aizsardzībā iesaistīto speciālistu profesionālo pārliecību un piederības sajūtu bērnu aizsardzības sistēmai, uzsverot, ka viņu darbs ir būtisks ieguldījums Latvijas bērnu nākotnē un labbūtībā.​ Kampaņa tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda Plus projekta Nr. 4.3.6.1/1/24/I/001 “Profesionālās kvalifikācijas pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana” ietvaros.

Saistītie raksti