Dati ir satraucoši: 90 % bērnudārznieku izmanto viedierīces, bet vecāki neuzrauga saturu

Vairāk nekā 90 % pirmsskolas vecuma bērnu ikdienā izmanto digitālās ierīces, bet trešdaļa vecāku neizmanto nekādu satura uzraudzību.
Aptauja atklāj, ka darba dienās bērni visbiežāk internetā pavada 1-2 stundas, savukārt brīvdienās šis laiks dubultojas.

FOTO: Shutterstock.com

Aptauja atklāj, ka darba dienās bērni visbiežāk internetā pavada 1-2 stundas, savukārt brīvdienās šis laiks dubultojas.

Televizors, viedtālrunis un planšetes ir kļuvušas par neatņemamu bērnības daļu – liecina Tet un Latvijas Drošāka interneta centra veiktā aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 500 vecāku ar bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadiem.

 

Ekrāna laiks pieaug, dominē spēles un video

Aptauja atklāj, ka darba dienās bērni visbiežāk internetā pavada 1–2 stundas, savukārt brīvdienās šis laiks dubultojas. Visbiežāk izmantotā ierīce ir televizors (81 %), kam seko viedtālruņi (55 %) un planšetdatori (39 %), kas ir īpaši iecienīti ģimenēs, kurās ir trīs vai vairāk bērni.

 

Lielākā daļa bērnu internetu izmanto, lai skatītos video saturu (69%) vai spēlētu spēles (53%). Tikai 16% pirmsskolas vecuma bērnu internetu lieto mācību nolūkiem.

"Ekrāna laiks pats par sevi nav vienīgā problēma – svarīgāka ir satura kvalitāte un vecāku līdzdalība," uzsver Latvijas Drošāka interneta centra medijpratības speciāliste Liene Valdmane. "Līdzīgi kā ar grāmatām – ir svarīgi, ko bērns lasa, nevis tikai – cik ilgi."

 

Vecāku līdzdalība ir neaizstājama, taču trūkst praktisku rīku izmantošanas

Gandrīz visi (96 %) aptaujātie piekrīt apgalvojumam, ka galvenie atbildīgie par bērnu drošību internetā ir vecāki paši, un trešdaļa (31 %) uzskata, ka skolās šim tematam nepievēršas pietiekami nopietni.

 

Reklāma
Reklāma

Lai arī 72 % aptaujāto vecāku saka, ka regulāri seko līdzi bērnu aktivitātēm internetā, trešdaļa (34%) atzīst, ka neizmanto nekādus tehniskas uzraudzības vai filtrēšanas rīkus. Vienlaikus 93% vecāku norāda uz bērniem neatbilstošu saturu kā galveno interneta lietošanas risku, savukārt 76% uztrauc tas, ka viņu bērni varētu kļūt atkarīgi no ekrāniem.

 

"Savstarpējā uzticēšanās starp bērniem un vecākiem ir digitālās drošības pamatā – nekas nevar aizstāt jēgpilnas sarunas," skaidro L. Valdmane. Viņa iesaka ierosināt sarunu ar jautājumiem: "Vaicājiet ne tikai "ko tu skaties?", bet arī – "ko tu par to domā?" un "kā tas liek justies?"."

 

Teju divas trešdaļas vecāku (63 %) uzskata, ka ar bērniem par digitālo drošību jārunā jau 4-7 gadu vecumā un tikai simbolisks 1 % respondentu uzskata, ka šīs sarunas var atlikt līdz pusaudžu vecumam. Šādi aptaujas rezultāti ir skaidrs signāls, ka sabiedrība kopumā apzinās problēmas aktualitāti, taču ir nepieciešams atbalsts – kvalitatīvs saturs, palīglīdzekļi un vadlīnijas par to, kā ar bērniem runāt par drošību internetā.

 

Tet skoliņa – palīgs vecākiem un pedagogiem digitālās pratības veidošanā

Lai palīdzētu ģimenēm, pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām, Tet sadarbībā ar Drošāka interneta centru piedāvā bezmaksas platformu "Tet skoliņa bērniem", kurā pieejami bērniem draudzīgi video par digitālo drošību, dziesmas un karaoke par interneta lietošanu, uzdevumi un darba lapas ar diskusiju tēmām.

 

Platformas mērķis ir atbalstīt jēgpilna satura patēriņu un veicināt bērnu spēju kritiski domāt par internetā sastopamo un veicināt drošu uzvedību digitālajā vidē.

Saistītie raksti