Viena no bīstamākajām rotaļlietām uz ūdens

Piepūšamie riņķi un matrači nav peldlīdzekļi, ar ko pārvietoties pa dziļiem ūdeņiem! Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa vadītāja Agrita Vītola sarunā ar portālu Jauns.lv uzsvēra, ka piepūšamie riņķi un matrači ir rotaļlietas, ar ko darboties krastā vai seklumā, bet nekādā gadījumā - dziļos ūdeņos.

FOTO: Shutterstock.com

Peldriņķim nav nekādas saistības ar drošu peldēšanos

Vispirms viņa atgādināja, ka, atpūšoties pie ūdens, lielā mērā katrs pats ir atbildīgs par savu drošību: "Cilvēkiem pašiem ir jāizvērtē gan savas spējas, gan savas peldētprasmes, gan vieta, kur izvēlas doties peldēties. Protams, nevajadzētu apvienot atpūtu pie ūdens ar alkohola lietošanu, kas var atstāt iespaidu uz uzvedību, un cilvēks citādāk skatās uz riskiem un apdraudējumiem."

Šajā peldsezonā, sākot no 15. maija, no ūdenstilpnēm izcelti 15 bojāgājuši cilvēki, kas ir līdzīgs skaits kā pērn šajā pašā laikā. Kopumā pagājušajā peldsezonā līdz septembrim no ūdens izcelti 58 miruši cilvēki, tostarp 5 bērni. Šogad izcelts viens bojāgājis bērns.
 

Rotaļlieta, nevis peldlīdzeklis

Domājot par atpūtu pie ūdens, jāatceras, ka dažāda veida piepūšamie matrači, peldriņķi un rotaļlietas nav piemērots peldlīdzeklis, lai ar tiem kopā peldētos un vispār izvēlētos atrasties dziļā ūdenī. Tas attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem.

"Ja rotaļājamies kopā ar bērniem ar šādām piepūšamām rotaļlietām, tad noteikti to darām krastā vai seklumā. Nekādā gadījumā nepeldamies paši, neguļamies uz matračiem, negaidām, kur straume mūs aiznesīs," Vītola aicināja un atklāja, ka šogad bijuši vairāki gadījumi, kad krastā ir jānogādā cilvēki, kuri, piemēram, jūrā ar matraci ir straumes ienesti tālu prom no krasta un saviem spēkiem vairs nespēj nokļūt sausumā. "Tā nav rotaļlieta, tas nav drošs un vadāms peldlīdzeklis, ko vajadzētu izmantot."

Pat, ja piepūšamai rotaļlietai ir laivas forma un tā izskatās droša, tā nav uzskatāma par peldlīdzekli. "Ar tiem nav paredzēts peldēt dziļumos. Tas nav peldlīdzeklis vai laiva! Tā ir rotaļlieta. Krastā, seklumā - lūdzu, lietojiet!"


Savas drošības apzināšanās uz vasaru ir izslēgta?

Diemžēl speciālisti novērojuši: tiklīdz viņi atgādina, ka kādu darbību nevajag darīt, piemēram, uz piepūšamā matrača peldēt dziļumā, tad vienmēr atrodas kāds, kas to tomēr pamēģina. "Cilvēki sevi tik ļoti prot apdraudēt, tik ļoti neizvērtē situāciju."  Turklāt tik muļķīgi mēdz rīkoties arī pieauguši cilvēki.

Tas notiek dažādās situācijās. Ne vienmēr pie vainas ir alkohola lietošana un jautra kompānija. Speciālistiem brīžiem šķiet, ka savas drošības apzināšanās uz vasaru daļai cilvēku tiek atslēgta, izslēgta. "Laikam šķiet, ka ar mani nekad nekas slikts nenotiks, ar mani viss būs kārtībā, manas spējas ir neierobežotas, nekas mani nevar apdraudēt. Šādā veidā visbiežāk notiek nelaimes gadījumi."

Protams, pat, ja cilvēks dodas peldēties un atpūsties uzmanīgi, nav izslēgts, ka viņam ūdenī var sākties veselības vai citas problēmas un vajadzīga palīdzība.
 

Negadījums laivu braucienā

Tāpat jārunā par negadījumiem, kas notiek laivu braucienos. Gadās, ka laiva apgāžas un cilvēks neveiksmīgi iekļūst ūdenī. Lai mazinātu nelaimes gadījumu iespējas, bērniem glābšanas vestes būtu obligātas, bet pieaugušajiem - ieteicamas.

Pieaugušajiem glābšanas vestes var dot papildus drošību: "Mēs neviens nevaram aprēķināt katru sekundi, katru notikumu. Nereti peldveste būs tieši tā, kas palīdzēs negadījumā, ja apgāžas laiva, noturēties virs ūdens un sagaidīt glābējus."
 

Ne katrā dīķī vajag peldēties

Pagājušā gada peldsezonas dati liecina, ka visvairāk izcelto bojāgājušo ir no upēm. Negadījumi notiek arī ezeros un diemžēl arī dažāda veida dīķos. "Te droši vien nav runa par iekārtotām un labiekārtotām piemērotām pludmalēm." Bieži gadās, ka cilvēks pamana kādu ūdeni un nolemj, ka tā ir vieta, kur varētu droši peldēties.

Diemžēl vairākiem cilvēkiem šāda veida atpūta ir beigusies traģiski. "Ne katrs dīķis, ne katrs ezers vai upes līcis būs piemērots tam, lai peldētos."

Reklāma
Reklāma


Apģērbu un apavus atrod, bet dzīvu cilvēku vairs nē

Peldvieta īpaši jāizvērtē, ja cilvēks ir devies peldēties vienatnē. "Nereti ir gadījumi, kad tiek saņemta informācija, ka, piemēram, upes krastā ir atrasts salikts apģērbs un apavi, un viss liecina par to, ka cilvēks ir devies peldēties. Pēc kāda noteikta laika diemžēl tiek atrasts bojāgājis cilvēks.

Iesakām nekad nedoties peldēties vienatnē. Un arī nedoties peldēties diennakts tumšajā laikā, jo tad cilvēkam ir ļoti grūti orientēties. Ūdens jau tā nav ierastā vide, bet, ja vēl ir tumsa, cilvēks var vispār apjukt un radīt sev apdraudējumu. Cilvēks aiziet vienatnē peldēties, un, iespējams, apkārt nav neviena cita, kurš varētu pamanīt, ka viņš slīkst, un pasaukt palīgā vai izsaucis glābējus. To noteikti nevajadzētu darīt vienatnē."


Dižojas ar pārgalvību

Vītola atzina, ka dažkārt cilvēki dižojas ar savu pārgalvību pie ūdens pat sociālajos tīklos: "Ja pavēro sociālos tīklus un ierakstus, ar kādiem dažkārt cilvēki dižojas, tad nākas novērot, ka, piemēram, kāds par ļoti lielu varonību uzskata, ka var ielēkt ūdenstilpnē no tilta vai kāda paaugstinājuma, kur noteikti tas nav bijis paredzēts darīt."

Šogad glābējiem nav bijuši izsaukumi, ka būtu jāizceļ cilvēks, kurš būtu ielēcis ūdenī no tilta un gājis bojā.

 

"Katrā ziņā šādi ieraksti tiek pamanīti. Šī tiešām ir lielā mērā pārgalvība, šāda dižošanās var novest gan pie dažāda veida traumām, gan diemžēl pie noslīkšanas. Cilvēkiem vajadzētu saprast, ka šāda pārgalvība var maksāt dzīvību. Katrs lielā mērā pats ir atbildīgs par savu drošību. Neviens to cilvēku uz tilta nedzina virsū un nelika viņam lēkt lejā. Tā bija viņa paša apzināta izvēle."
 

Atbildīgi arī par citiem

Pārgalvīgi rīkojoties pie ūdens, cilvēki rāda arī sliktu piemēru citiem, īpaši jauniešiem. Lai gan speciālisti saka, ka vecākiem vajadzētu runāt ar bērniem par drošību un atgādināt, ko drīkst un ko nedrīkst darīt atpūtā pie ūdens, mēdz gadīties, ka dažus soļus tālāk ir citi pieaugušie, kas ar savu uzvedību demonstrē kaut ko pilnīgi un absolūti nepareizu.

Tādās situācijās visai vecāku runāšanai un stāstīšanai nav nekādas vērtības. Tāpēc, atpūšoties pie ūdens, vajadzētu domāt ne tikai par sevi, bet arī par apkārtējiem ļaudīm, īpaši nepilngadīgajiem.
 

Ne uzreiz var ierasties

Vītola arī aicināja ņemt vērā, ka ne pie visām peldvietām dežurē glābēji. Apkārtējiem cilvēkiem, redzot nelaimes gadījumu, ir būtiski paziņot glābējiem notiekošo pēc iespējas savlaicīgāk, jo paiet laiks, līdz VUGD pārstāvji nokļūst līdz peldvietām.