Vecāki no Mārupes iesūdz tiesā pašvaldību par bērna neuzņemšanu dārzinā

Vecāki bija vērsušies administratīvajā tiesā, jo Mārupes novada pašvaldības dome atteicās ārpus kārtas uzņemt viņu bērnu pašvaldības bērnudārzā un segt radušos papildu izdevumus par privāta bērnudārza apmeklēšanu.

Vecāku ieskatā bērnudārza rindas veidošana katru gadu no jauna, par pamatu ņemot bērna dzimšanas laiku, ir diskriminējoša, jo priekšroka tiek dota bērniem, kas attiecīgajā gadā dzimuši agrāk, un nostāda viņu decembrī dzimušo bērnu nelabvēlīgākā situācijā pret citiem. Tāpat vecāki apšaubīja pašvaldības saistošajos noteikumos ietvertos kritērijus, kad bērni uzņemami bērnudārzā ārpus kārtas.

Administratīvā rajona tiesa bija noraidījusi pieteikumu, atzīstot, ka bērnudārza rindas veidošana pēc bērnu vecuma nav uzskatāma par prettiesisku, jo rindas veidošanas kārtība ir likumdevēja un pašvaldības izšķiršanās un dažādu interešu saskaņošanas rezultāts.

Administratīvā apgabaltiesa bija apmierinājusi pieteikumu daļā un atzinusi, ka pašvaldības atteikums uzņemt bērnu pašvaldības bērnudārzā bija prettiesisks, jo pašvaldība nebija spējusi pamatot un pierādīt bērna kārtas numura izmaiņas bērnudārza rindā.

Apgabaltiesa šā iemesla dēļ atzina, ka ir pārkāpts rindas veidošanas pamatprincips, proti, ka tās kārtībai jābūt skaidri saprotamai un izsekojamai. Tā kā pašvaldība norādīja, ka tai nav iespēju pamatot pieteicēju bērna kārtas numura izmaiņas, jo izmantotā datorsistēma nenodrošina visas nepieciešamās informācijas atspoguļošanu, tiesa atzina, ka atteikums nebija balstīts pārbaudāmos faktos.

Vienlaikus apgabaltiesa noraidīja pieteikumu daļā par zaudējumu atlīdzināšanu, norādot, ka pašvaldībai nav pienākuma nodrošināt bezmaksas izglītību bērniem līdz piecu gadu vecumam un ka nav konstatējama cēloņsakarība starp pašvaldības atteikumu un pieteicējiem nodarītajiem zaudējumiem.

Izskatot vecāku iesniegto kasācijas sūdzību, AT atzina, ka pārsūdzētais spriedums daļā par atteikumu atlīdzināt zaudējumus atceļams. Pārējā daļā AT piekrita apgabaltiesas vērtējumam un atstāja pārsūdzēto spriedumu negrozītu.

Kā norādīja AT, tiesa, lai arī konstatēja pašvaldības prettiesisku rīcību, nebija vērtējusi atlīdzināmu zaudējumu esību konkrētajā gadījumā un to apmēru. Proti, tā nebija pārbaudījusi, vai pieteicējiem faktiski radušies izdevumi par bērnudārza apmeklēšanu, kas pārsniedz pašvaldības noteikto līdzfinansējuma apjomu, un vai pieteicēji būtu varējuši šādus zaudējumus novērst vai samazināt.

AT norādīja, ka no šo apstākļu noskaidrošanas ir atkarīgs, vai un kādā apmērā pašvaldībai varētu būt pienākums šos zaudējumus atlīdzināt.