Autiskā spektra traucējumu agrīnās pazīmes

Vecākiem rodas jautājumi, vai tad, ja bērniņš uzvedās citādāk kā viņa vienaudži, ir pamats uztraukumam par autiskā spektra traucējumiem?
Svarīgākais, kam ir jāpievērš uzmanība, ir bērna spēja iesaistīties sociālā mijiedarbībā.

FOTO: Shutterstock.com

Svarīgākais, kam ir jāpievērš uzmanība, ir bērna spēja iesaistīties sociālā mijiedarbībā.

Bērnu psihiatrs Ņikta Bezborodovs stāsta, kurām uzvedības un attīstības pazīmēm pievērst uzmanību jau agrīnā mazuļa vecumā.

Autiskā spektra traucējumus ar diezgan lielu ticamību var atpazīt jau diezgan agrīni, proti līdz 24 mēnešu jeb 2 gadu vecumam. Bērniem ar ļoti izteiktām AST izpausmēm pazīmes ir atpazīstamas pat jau līdz 6 mēnešu vecumām.

Svarīgākais, kam ir jāpievērš uzmanība, ir bērna spēja iesaistīties sociālā mijiedarbībā.   Bērns ar šim vecumam neirotispisku jeb atbilstošu attīstību veido acu kontaktu, skatās uz mammas seju, fiksē skatu uz citu cilvēku sejām, atsaucīgi un dzīvīgi reaģē uz mammas emocijām,  smaida, pūšu burbuļus un cenšās atdarināt skaņas.
 

Bērnam ar AST šāda rīcība var izpalikt - viņš nefiksē skatienu uz sejām, nereaģē ar emocijām uz vecāku emocijām, neizmanto žestus. Piemēram, kad mazs bērns grib kaut ko parādīt, pievērst uzmanību vai paņemt mantiņu, kuru nevar aizsniegt, viņš ar žestiem vai rokas kustību mēģina pievērst mammas uzmanību, norādot uz priekšmetu.  Viņš skatās uz mammu, veido ar  viņu acu kontaktu, tādējādi iesaistoties sociālā mijiedarbībā. 

Bērnam, kuram ir problēmas ar sociālo komunikāciju, varētu būt grūtības saprast, kā izmantot žestus, lai panāktu to, ko viņš vēlas. Viņš nesaprot, kā iesaistīties sociālā komunikācijā, un kāda ir tās nozīme.  

 

Pēc palīdzības vajadzētu vērsties, ja vecāki pamana šādas pazīmes:  
 

Reklāma
Reklāma
  • sociālās komunikācijas grūtības,
  • sociālās funkcionēšanas grūtības,
  • stereotipi, rigidi uzvedības modeļi,
  • bērna attīstība būtiski atšķiras no vienaudžu attīstības un tas būtiski traucē bērnam adaptēties ikdienas dzīvē – dārziņā, mājās,

 


Psihiatrs precizē, ka mēs katrs tomēr attīstāmies savā tempā, un arī nervu sistēma katram bērnam nobriest individuāli. Ne visiem bērniem, kuru vecāki agrīni šādas pazīmes ir novērojuši, vēlāk tiek uzstādīta diagnoze – autiskā spektra traucējumi.