Bērnam trīs gadi. Ko viņš prot, no kā baidās, kā jūtās

Lai saprastu savu atvasi un varētu samazināt traumatisma riskus, ikvienam vecākam ir jāzina bērna vecumposma īpatnības. Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte iepazīstina ar katram vecumam raksturīgākajām uzvedības izpausmēm.

Daudz no kā baidās, arī no tā, ka varētu sevi savainot.

FOTO: Shutterstock.com

Daudz no kā baidās, arī no tā, ka varētu sevi savainot.

Vecumā no diviem līdz trim gadiem bērns arvien labāk spēj izstāstīt par savām vajadzībām un vēlmēm, taču reizēm pats neizprot, ko īsti grib, – vecākiem jānāk viņam palīgā.

 

Bērns māk staigāt uz pirkstgaliem, stabili skriet, lēkāt un uzkāpt un nokāpt pa kāpnēm. Ir arvien vairāk sīku darbiņu, ko viņš spēj paveikt pats, piemēram, paēst un nomazgāties. Tikpat iespējams, ka viņam patīk tīrīt, spodrināt vannas istabas izlietnes krānus vai veikt citas nodarbes, ko dara vecāki. Patīk rotaļas ar smiltīm, plastilīnu, ūdeni un dubļiem. Ir normāli, ka bērns grib sasmērēties.

Emocijas mainās no vienas galējības otrā. Vienā brīdī var būt agresīvs, nākamajā – kautrīgs. Procesu izbauda vairāk nekā rezultātu. Vārdiņu „nē” lieto tikpat bieži kā agrāk, taču ir iemācījies arī citus veidus, kā izteikt savu nepatiku vai protestu. Piemēram, var atteikties apsēsties vai ignorēt citus vecāku aicinājumus. Ļoti iespējams, ka baidās no cilvēkiem kostīmos – klauniem, burvju māksliniekiem.  Prot runāt īsos teikumos, bieži jautā „kāpēc?”. Sāk atcerēties cilvēkus, vietas un notikumus. Egoisms tagad izpaužas vairāk nekā jebkad. Bieži saka „Tas ir mans!” un negrib dalīties. Tas norādu uz to, ka attīstība noris veiksmīgi un viņš sāk sevi apzināties. Lai dabūtu, ko vēlas, mēdz sist, grūst un skrāpēt.

Nakts vidū nereti izrāpjas no savas gultas un dodas nakšņot pie vecākiem. Jūtas daudz drošāk, jo līdzsvara sajūta ir nostabilizējusies. Grib ģērbties pats, taču ne vienmēr tas izdodas. 

Daudz no kā baidās, arī no tā, ka varētu sevi savainot. Piemēram, var būt bailes iekrist tualetes podā vai arī tikt iesūktam putekļsūcējā. Patīk, ja apkārt nekas daudz nemainās. Toties jau spēj izrunāt simtiem vārdu un saprast vairākus tūkstošus. Lai diena noritētu mierīgāk, jau no paša rīta var izstāstīt, kas šodien ieplānots. Mazais labi saprot jēdzienus „no rīta” un „pēc pusdienām”.

Arvien vairāk uzmanību saista iztēles spēles, piemēram, pārģērbšanās vai izlikšanās, attīstās humora izjūta.

 

Ņem vērā!

• Pirksti kļūst arvien paklausīgāki, mazais spēj satvert makaronus, pupas, spēlēties ar sīkām rotaļlietām. Vecākiem jābūt vērīgiem un jāatrodas blakus šo rotaļu laikā.

• Patīk atrasties pazīstamā vietā. Mācās aprast ar apkārtni, tāpēc ir labi, ja vecāki ik dienu dodas uz pazīstamiem galamērķiem, izvēloties vienu un to pašu maršrutu.

• Bērnam gribas izzināt pasauli, skatoties pa logu, cenšoties paskatīties pār balkona margām, tāpēc, vēdinot istabu, logu atver tikai vēdināšanas režīmā un neizmantojiet balkonu kā rotaļāšanās vietu!

Reklāma
Reklāma

• Bērnam patīk plunčāties ūdenī, tāpēc nekad vannā neatstāj viņu vienu! Ja mājas pagalmā ir kāda ūdens tilpne, norobežo to! Tāpat seko, lai pagalmā nebūtu lieli trauki, kuros uzkrājas lietusūdens.

 

 

Lasi arī: 
Drošs pirmais dzīves gads. Emocionālā un fiziskā attīstība
Bērns vecumā no viena līdz diviem gadiem. Prasmes, domāšana, emocijas
Bērns vecumā no trim līdz četriem gadiem. Tas jāzina vecākiem par drošību šajā vecuma posmā
Četrgadnieks - pārdrošais robežu pārbaudītājs. Prasmes, iemaņas un uzvedības riski šajā vecumā

Rāmais piecgadnieka. Ko iemācīt bērnam par drošību šajā vecumā
Lielais sešgadnieks. Domāšanas īpatnības, uzvedība un emocijas

 


Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdevusi jaunu bezmaksas žurnālu - “Bērnam Droša Bērnība”. Tā mērķis ir veicināt vecāku, speciālistu un sabiedrības izpratni un uzlabot zināšanas par bērna drošību, pieskatīšanu un neatstāšanu bez uzraudzības līdz 7 gadu vecumam. Padomu žurnāls “Bērnam Droša Bērnība” izdots Labklājības ministrijas projekta ietvaros.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online


  •