Lielais sešgadnieks. Domāšanas īpatnības, uzvedība un emocijas

Lai saprastu savu atvasi un varētu samazināt traumatisma riskus, ikvienam vecākam ir jāzina bērna vecumposma īpatnības. Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte iepazīstina ar katram vecumam raksturīgākajām uzvedības izpausmēm.

Liela nozīme ir novērtējumam no malas.

FOTO: Shutterstock.com

Liela nozīme ir novērtējumam no malas.

Sešgadnieks ir nepārtrauktā kustībā. Viņš rāpjas, lec un skrien. Tā viņš iepazīst sava ķermeņa iespējas. Joprojām var būt dusmu lēkmes. Mamma vairs nav pasaules centrs, jo par tādu ir kļuvis viņš pats. Iespējams, šis ir sarežģīts periods vecāku dzīvē, jo, no vienas puses, jādod savam bērnam nedaudz vairāk patstāvības, bet, no otras – nevar īsti saprast, cik.
 

Pacietības krājumi vēl nav bezgalīgi – iesākot darīt lietu, kas nepadodas, dažreiz to vienkāršāk ir pamest neizdarītu nekā cīnīties līdz rezultātam. Sešgadnieks sevi uzskata par lielu cilvēku un šādu attieksmi pret sevi arī sagaida. Mājās var ieviest kādu pienākumu, kas bērnam jāveic ikdienā vai nedēļas nogalēs.


Rotaļas galvenokārt notiek ar sava dzimuma bērniem. Labākais draugs katru dienu var būt cits, nesaskaņas draugu vidū var uztvert ļoti emocionāli.

Liela nozīme ir novērtējumam no malas. Bērnam šajā vecumā patīk būt uzmanības centrā un saņemt uzmanību. Ja to nevar iegūt pozitīvā ceļā, lietā tiek likta slikta uzvedība. Labi izprot, kas ir godīgi un kas nav.

Svarīgi ir mācīt regulēt emocijas. Skolā bērniem, kuri nekontrolē savas emocijas, būs grūtāk iekļauties kolektīvā. Mazais cilvēks šajā vecumā mācās „lasīt” citu cilvēku emocijas un saprast, kā paša uzvedība ietekmē citu uzvedību. 

Bērnam ir skaidrs priekšstats par sevi. Pieaug vēlme pēc neatkarības. Pašvērtējumu ļoti ietekmē vienaudžu novērtējums. Viņš zina, ko prot, un apzinās sava rakstura izpausmes. Viņam ir viedoklis un savam vecumam atbilstoši uzskati par dažām savas dzīves aktualitātēm. Iekšēji konflikti starp „es gribu” un „kā ir pareizi”.

Vienu brīdi bērns ir mīlošs un sirsnīgs, citā – dumpīgs un komandējošs. Ir apgūti melošanas pamati, un dažreiz gadās kaut ko nejauši paņemt no citiem neprasot. Izpratne par morāles normām turpina veidoties. Svarīgi veicināt godīgumu, empātiju, draudzīgumu.
 


Ņem vērā!
• Sešos gados bērna domāšanai raksturīga mēģinājumu un kļūdu metode. Viņam ir jāredz, ko viņš dara, bet viņš vēl nespēj prognozēt savu un citu rīcību. Tāpēc, atstājot šā vecuma bērnu mājās vienu pašu, situācijā, kad ir nepieciešama rīcība iepriekš neparedzamā situācijā, mazais būs satraukts un var rīkoties neadekvāti. 
• Lai arī bērns tev jau šķiet liels, tu nedrīksti viņu atstāt mājās vienu bez pieaugušo uzraudzības! Ja ģimenē ir kāds vecāks brālis vai māsa, viņš mazo drīkst pieskatīt tikai tad, ja pats ir sasniedzis vismaz 13 gadu vecumu. 
• Regulāri bērnam atgādini par drošību ceļu satiksmē, uz kādiem tālruņa numuriem jāzvana nelaimes gadījumā, kā jārīkojas, ja gadās apmaldīties, piemēram, lielveikalā. Noteikti iemāci abu vecāku tālruņa numurus!

 

Lasi arī: 
Drošs pirmais dzīves gads. Emocionālā un fiziskā attīstība
Bērns vecumā no viena līdz diviem gadiem. Prasmes, domāšana, emocijas
Bērnam trīs gadi. Ko viņš prot, no kā baidās, kā jūtās
Bērns vecumā no trim līdz četriem gadiem. Tas jāzina vecākiem par drošību šajā vecuma posmā
Četrgadnieks - pārdrošais robežu pārbaudītājs. Prasmes, iemaņas un uzvedības riski šajā vecumā

Rāmais piecgadnieka. Ko iemācīt bērnam par drošību šajā vecumā
 

 


Reklāma
Reklāma

Latvijas vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdevusi jaunu bezmaksas žurnālu - “Bērnam Droša Bērnība”. Tā mērķis ir veicināt vecāku, speciālistu un sabiedrīas izpratni un uzlabot zināšanas par bērna drošību, pieskatīšanu un neatstāšanu bez uzraudzības līdz 7 gadu vecumam. Padomu žurnāls “Bērnam Droša Bērnība” izdots Labklājības ministrijas projekta ietvaros.

lejuplādēt PDF formātā

atvērt lasīšanai online


  •