Lielais sešgadnieks. Domāšanas īpatnības, uzvedība un emocijas
Lai saprastu savu atvasi un varētu samazināt traumatisma riskus, ikvienam vecākam ir jāzina bērna vecumposma īpatnības. Klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte iepazīstina ar katram vecumam raksturīgākajām uzvedības izpausmēm.

FOTO: Shutterstock.com
Liela nozīme ir novērtējumam no malas.
Sešgadnieks ir nepārtrauktā kustībā. Viņš
rāpjas, lec un skrien. Tā viņš iepazīst sava ķermeņa iespējas.
Joprojām var būt dusmu lēkmes. Mamma vairs nav pasaules centrs, jo
par tādu ir kļuvis viņš pats. Iespējams, šis ir sarežģīts periods
vecāku dzīvē, jo, no vienas puses, jādod savam bērnam nedaudz
vairāk patstāvības, bet, no otras – nevar īsti saprast, cik.
Pacietības krājumi vēl nav bezgalīgi – iesākot darīt lietu, kas nepadodas, dažreiz to vienkāršāk ir pamest neizdarītu nekā cīnīties līdz rezultātam. Sešgadnieks sevi uzskata par lielu cilvēku un šādu attieksmi pret sevi arī sagaida. Mājās var ieviest kādu pienākumu, kas bērnam jāveic ikdienā vai nedēļas nogalēs.
Rotaļas galvenokārt notiek ar sava dzimuma
bērniem. Labākais draugs katru dienu var būt cits,
nesaskaņas draugu vidū var uztvert ļoti emocionāli.
Liela nozīme ir novērtējumam no malas. Bērnam šajā vecumā
patīk būt uzmanības centrā un saņemt uzmanību. Ja
to nevar iegūt pozitīvā ceļā, lietā tiek likta slikta uzvedība.
Labi izprot, kas ir godīgi un kas nav.
Svarīgi ir mācīt regulēt emocijas. Skolā bērniem,
kuri nekontrolē savas emocijas, būs grūtāk iekļauties kolektīvā.
Mazais cilvēks šajā vecumā mācās „lasīt” citu cilvēku emocijas un
saprast, kā paša uzvedība ietekmē citu uzvedību.
Bērnam ir skaidrs priekšstats par sevi. Pieaug
vēlme pēc neatkarības. Pašvērtējumu ļoti ietekmē vienaudžu
novērtējums. Viņš zina, ko prot, un apzinās sava rakstura
izpausmes. Viņam ir viedoklis un savam vecumam atbilstoši uzskati
par dažām savas dzīves aktualitātēm. Iekšēji konflikti starp „es
gribu” un „kā ir pareizi”.
Vienu brīdi bērns ir mīlošs un sirsnīgs, citā – dumpīgs un
komandējošs. Ir apgūti melošanas pamati, un
dažreiz gadās kaut ko nejauši paņemt no citiem neprasot. Izpratne
par morāles normām turpina veidoties. Svarīgi veicināt godīgumu,
empātiju, draudzīgumu.
Ņem vērā!
• Sešos gados bērna domāšanai raksturīga mēģinājumu un kļūdu
metode. Viņam ir jāredz, ko viņš dara, bet viņš vēl nespēj
prognozēt savu un citu rīcību. Tāpēc, atstājot šā vecuma bērnu
mājās vienu pašu, situācijā, kad ir nepieciešama rīcība iepriekš
neparedzamā situācijā, mazais būs satraukts un var rīkoties
neadekvāti.
• Lai arī bērns tev jau šķiet liels, tu nedrīksti viņu atstāt mājās
vienu bez pieaugušo uzraudzības! Ja ģimenē ir kāds vecāks brālis
vai māsa, viņš mazo drīkst pieskatīt tikai tad, ja pats ir
sasniedzis vismaz 13 gadu vecumu.
• Regulāri bērnam atgādini par drošību ceļu satiksmē, uz kādiem
tālruņa numuriem jāzvana nelaimes gadījumā, kā jārīkojas, ja gadās
apmaldīties, piemēram, lielveikalā. Noteikti iemāci abu vecāku
tālruņa numurus!
Lasi arī:
Drošs pirmais dzīves gads. Emocionālā un fiziskā
attīstība
Bērns vecumā no viena līdz diviem gadiem. Prasmes,
domāšana, emocijas
Bērnam trīs gadi. Ko viņš prot, no kā baidās, kā
jūtās
Bērns vecumā no trim līdz četriem gadiem. Tas
jāzina vecākiem par drošību šajā vecuma posmā
Četrgadnieks - pārdrošais robežu pārbaudītājs.
Prasmes, iemaņas un uzvedības riski šajā vecumā
Rāmais piecgadnieka. Ko iemācīt bērnam par drošību
šajā vecumā
Latvijas
vecāku organizācija Mammamuntetiem.lv izdevusi jaunu bezmaksas
žurnālu - “Bērnam Droša Bērnība”. Tā mērķis ir veicināt vecāku,
speciālistu un sabiedrīas izpratni un uzlabot zināšanas par bērna
drošību, pieskatīšanu un neatstāšanu bez uzraudzības līdz 7 gadu
vecumam. Padomu žurnāls “Bērnam Droša Bērnība” izdots Labklājības
ministrijas projekta ietvaros.