10 vecāku audzināšanas ieradumi, kas traucē bērna izaugsmei

Vecāki, kas ir grib, lai viņu bērns būtu “advancēts” un gudrs, daudz laika un spēka investē bērnu agrīnā attīstībā. Viņi pērk attīstošas rotaļlietas, krāsojamās grāmatas, ved uz pulciņiem un gādā privātskolotājus.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

 

Un vienlaikus ikdienā pieļauj ļoti ikdienišķas kļūdiņas, kas būtiski traucē pilnvērtīgi attīstīties ne tikai bērnam smadzenēm, bet arī spējai par sevi parūpēties un harmoniski pieaugt.

 

 

“Nedrīkst” neskaitāmas reizes dienā
Iekāpt peļķē ar sandalēm nedrīkst. Parakties pa dubļiem – nedrīkst. Pagaršot krītiņus? Nedrīkst! Neskaitāmi nedrīkst, kas būtībā nekādu ļaunumu bērnam neradītu, vecākam neērtības gan. Katrs bezjēdzīgs aizliegums traucē iepazīt pasauli, tās likumsakarības. Dažreiz labāk, lai bērns sadur pirkstus, aiztiekot kādu asu priekšmetu, toties izprot lietu dabu. Turklāt no netīrības kopumā neviens nav nomiris. Nepamatoti aizliegumi es taisnākais ceļš, kā nokaut dabisko bērnu interesi par pasauli.

 

Nepārejošas rūpes, lai bērns negarlaikotos
Pēc zīmēšanas seko nodarbība ar plastilīnu, pēc tam galda spēles, pēc tam sporta pulciņš, vēl pēc tam izglītojošu multiplikācijas filmu skatīšanās... Turklāt to visu plāno un uzrauga pieaugušie. Galvenais, lai tikai mazulis negarlaikojas. Bet garlaikošanās ir viens no labākajiem veidiem, kā attīstīt radošumu, iztēli un pašiniciatīvu. Tāpēc dienas gaitā ir jādod laiks, kad bērns ne ar ko nav nodarbināts un pats var izlemt, ko tagad grib darīt.

 

Fiziska sodīšana
Par to, ka fizisks sodīs nav audzināšanas metode, tiek runāts jau pietiekami ilgu laiku. Nebūs lieki vēlreiz atgādināt par to, ka fizisks sods vistiešākajā veidā ietekmē bērna attīstību. Pētījumi atklāj, ka pēršana palēnina bērna emocionālo un intelektuālo attīstību.

 

Reklāma
Reklāma

Aizliegums iejaukties “pieaugušo darīšanās"
Kopš bērna kājas mums – vecākiem, tika mācīts, ka iejaukties pieaugušo sarunās nedrīkst. Bērniem ir jāpaklusē, kad sarunājas lielie. Mācīt cienī citu viedokli un nepārtraukt sarunu ir adekvāta prasība, bet tas attiecas gan uz maziem, gan lieliem sarunbiedriem. Tieši tāpat kā tiesības izteikt viedokli par jebkuru tēmu, pat ja par to spriež pieaugušie. Ne velti lielas personības, atceroties bērnību, stāsta, ka nereti uzturējās pieaugušo sabiedrībā un pat piedalījās viņu diskusijās. Sarunas ar pieaugušajiem veicina spēju formulēt domu un izteikties.


Centieni pasargāt no visa nepatīkamā
Centieni radīt ap bērnu fiziski un emocionāli sterilu un ideālu vidi, kurā viss ir nevainojami un paredzami, var novest pie tā, ka ārpus vecāku kontroles zonas bērns par sevi pastāvēt nepratīs. Ļaujiet iepazīt pasauli tādu, kāda tā ir. Dažreiz tā ir ne pārāk patīkama un draudzīga, bet arī ar šīm grūtībām ar laiku jāiemācās tikt galā pašam.


Pārspīlēta lielīšana
Palielīšana, neapšaubāmi, motivē daudz vairāk par kritiku, tomēr... stop! Pārlieka slavēšana bez pamatota iemesla par labu vairs nenāks. Bērns, kuru nemitīgi slavē par lietām, ko viņš ir izdarījis pavirši un pat slikti, vairs netieksies pilnveidoties.


Lēmumu pieņemšana bērna vietā
Ir ļoti svarīgi bērnam jau no mazām dienām mācīt pieņemt lēmumu atbilstoši viņa vecumam. Pat ja vecāki zina labāk, ļaujiet pieņemt lēmumus, kļūdīties un pilnveidoties.

 

Centieni nolasīt un realizēt visas vēlmes
Vērīgi vecāki ātri saprot, ko bērns grib, bet lai veicinātu gan runas attīstību, gan prasi izteikties, un vēlāk arī - argumentēt, ļaujiet bērnam pašam runāt. Pacietību un nesteidzieties bērnam pa priekšu.


Aizliegums bērnam ņemt "pieaugušo lietas"
Drošības vārdā vecāki rauj no rokām ārā visu, kas teorētiski varētu apdraudēt bērnu. Visu, kas ir ass, karsts, smags, griezīgs utml. Saprātīgāk ir ļaut pataustīt nazi un piešaut pirkstu pie karstas liesmas, ja vien līdzās ir pieaugušais. Tā ir jauna pieredze un arī pamatots iemesls aprunāties par to, kā pašam iemācīties izvērtēt riskantas situācijas. Ir arī mazāk "bīstamas" pieaugušo lietas, piemēram, pogas un sīkas monētas, ar kurām ir jāļauj bērnam rotaļāties, tas attīsta sīko pirkstu motoriku. Protams, līdzās vienmēr jābūt kādam, kas pieskata, lai mazais šīs sīkās lietas neapēd.


Uzskats, ka mazs bērns ir "nejēga"
Pārspīlēt ar centieniem ieraudzīt bērnā talantus, kuru nav, vecāki gan grēko biežāk, tomēr dažreiz ir vērts pievērst uzmanību kādām neordinārām izpausmēm. Piemēram, gadu vecs bērns lieliski izjūt mūzikas ritmi, vai trīsgadniekam ir izteikts talants uz burtu apguvi un lasīšanu. Nepalaidiet garām to, ko daba ir devusi, tikai ir jāattīsta. Vienlaikus necentieties bērna ikdienu pārvērst par skolu vēl pirms ir sākusies īstā skola.