Kad lasi bērnam priekšā pasaku, iedziļinies procesā un nesteidzies

Jebkura cilvēka, pat maza bērna, pasaules modelis mums ir pieejams tikai tad, kad tas ir ietērpts, iemiesojies vai materializējies kaut kādā veicā - stāstā, zīmējumā vai uzvdībā. Pēc tā prasmīgs vērotājs spēj rekonstruēt, pietuvoties otra cilvēka iekšējās dzīves saturam, spēj izprast iekšējās pasaules īpatnības.

FOTO: Shutterstock.com

Lai bērni iemīlētu pasakas un grāmatas un viņiem būtu motivācija darboties, pieaugušajiem ir jārada atbilstoša vide, un tie būs jau 50 % no rezultāta.

Ja pieaugušie - vecāki vai pedagogi - bērna pasauli vēlas iekļaut kopējā pasaules uztveres sistēmā, vislabāk to darīta tādā veidā, kas maksimāli viegli saprotams un uztverams bērnam - ar tēlotājmākslas, pasaku un stāstu palīdzību. Tādā veidā pieaugušais spēj pietuvoties bērna fantāziju un tēlu pasaulei.

 

Tātad pieaugušajiem tā vietā, lai bērnu vilktu savā pasaulē, ir jānolaižas viņējā, tur jāsastopas ar bērnu un kopā jāceļas, sasniedzot līmeni, kas izprotams abiem, jārunā vienā valodā. Savstarpējās komunikācijas procesā ir mazāks liekais spēka, laika un enerģijas patēriņš. Ir jāsaprot, ka iekšējais darbs, ko bērns paveic no piedzimšanas līdz trim, pieciem gadiem, ir milzīgs. Bērnam jāsakārto sava pasaules karte, jāatrod tajā sava vieta. Lai bērns tiktu galā ar iekšējo darbu, palīgā nāk tautas folklora, vārdiskais materiāls. Bērns sāk apgūt pasauli, kad dzird mātes dziedātās šūpuļdziesmas un klausās vienkāršus skaitāmpantiņus, piemēram skaitāmpantiņu par pirkstiņiem.

Pasakas un stāsti, kuri sevī ietver pasaules redzējumu un iekārtas likumus un principus, ir stāstāmi pirms iemigšanas, jo tiem jānokļūst dziļi dvēselē un tur jāatrod vieta visai dzīvei.

Lai bērni iemīlētu pasakas un grāmatas un viņiem būtu motivācija darboties, pieaugušajiem ir jārada atbilstoša vide, un tie būs jau 50 % no rezultāta. Svarīgs ir nododamās informācijas teksts un vide, kurā tas tiek nodots. Mūsu kultūrā izsenis ir iegājies, ka bērnam pirms iemigšanas māmiņa vai kāds cits dzied miega dziesmiņu vai stāsta pasaku. No psiholoģiskā viedokļa cilvēks pirms iemigšanas atrodas īpašā pirms miega dvēseles stāvoklī: ķermenis pamazām atslābinās, acis aizveras, domas un raizes agrīnā vecumā vēl nemoka un ļauj koncentrēties uz pieaugušā balsi. Balss tonis, miers un intonācija palīdz koncentrēties. Bērna stāvoklis līdzinās hipnotiskam stāvoklim. Svarīga ir pieklusinātā balss un valodas ritms, kas atgādina cilvēka elpošanas un mātes klēpja ritmu. Tādējādi divi cilvēki pieslēdzas vienotai energoinformatīvajai sistēmai, kuru bērns ir apguvis, atrodoties mātes vēderā. Iemigšanas stadijā bērna dvēseles dziļumos iesakņojas senie, spēcīgie tēli, kas sevī ietver dzīves jēgu un tiek nodoti no paaudzes paaudzei. Iespējams, bērns šo jēgu nekad līdz galam nesapratīs, bet tā kļūs par bērna simboliskās domāšanas veidošanās priekšoteikumu, bez kā būs apgrūtināta pasaules un sevis pasaulē uztvere un savas eksistences jēgas izpratne.

 

Tas, kas tiek runāts pirms iemigšanas, nosaka gulētāja stāvokli un sapņu saturu. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties atbilstošus tekstus, ko lasīt vai stāstīt pirms miega. Pasakas un stāsti, kuri sevī ietver pasaules redzējumu un iekārtas likumus un principus, ir stāstāmi pirms iemigšanas, jo tiem jānokļūst dziļi dvēselē un tur jāatrod vieta visai dzīvei.
Tautas folklora -  pasakas, dainas, teikas - ir nodrošinājusi iespēju pakāpeniski veidot pasaules uzskatu un pamatu personības kodolam. Tādējādi tiek piepildīta viena no cilvēka vajadzībām - atrast un saprast dzīves un pasaules iekārtas jēgu, savu vietu un lomu. Pieaugušajiem ir jāsaprot, kādas pasakas un kādu informāciju bērniem noteiktā vecumā un dzīves situācijā piedāvāt.

Piemeklējot vecumposmam atbilstošas pasakas ar interesantu saturu, var viegli panākt vēlamo bērna uzvedību.

Ir pirmskolas pedagogi, kuri bērnudārzos pirms gulētiešanas lasa pasakas. Piemeklējot vecumposmam atbilstošas pasakas ar interesantu saturu, var viegli panākt vēlamo bērna uzvedību. Tomēr ir pedagogi, kas sūdzas, ka bērni negrib gulēt diendusu, viņus grūti nomierināt un viņi neklausās pasakas.

 

Pasaka, lasīta pirms diendusas, palīdz, ja:

  • tas ir ikdienas rituāls, kas bērniem sniedz drošības sajūtu;
  • tā ir atbilstoša vecumposmam. Ja izvēlētā pasaka ir par sarežģītu vai par vienkāršu, bērniem nav interesanti, viņi garlaikojas un ar savu uzvedību demonstrē protestu;
  • audzinātājas balss ir mierīga un viņai lasāmais teksts liekas interesants. Ja audzinātāja lasa formāli, bet ieinteresētības, bērni to pamana un attiecīgi reaģē. Bērni arī jūt, ja audzinātājas domas ir spriedzes pilnas, piemēram, viņa domā, kā bērnus ātrāk nolikt gulēt;
  • pieaugušais paskaidro bērniem nesaprotamās vietas un atbild uz bērnu uzdotajiem jautājumiem. Ja bērns uzdod jautājumu, viņš tekstā kaut ko nav sapratis, tad viņa uzmanība ir koncentrētas uz jautājumu. Audzinātāja pasaku lasīs tālāk, bet bērns netiks līdzi. Tas radīs spriedzi, un reakcija būs redzama bērna uzvedībā. Uzdotais jautājums nāk no tukšā laukuma pasaules kartē. Ja pieaugušasis to pamana un palīdz laukumu aizpildīt, tad bērns zina - es esmu vērtīgas un drīkstu runāt par savām vajadzībām.

 

Pieaugušajam arī sevī ir jārada vide bez kritikas un gaidām, bez virzīšanas un norādījumiem. Uztverama, mīloša, atbalstoša. Vide, kurā valda ticība. Šādai videi ir jābūt gan lasot, gan sacerot pasakas. Tas nav viegli, jo esam pieraduši kontrolēt, novērtēt un kritizēt. Bērni ir ļoti jūtīgi uz vecāku un pedagogu kontrolējošas uzvedības izpausmēm. Strādājot ar bērniem un vecākiem, bieži var novērot, ka bērni vēro vecāku mīmiku, žestus un intonāciju. Bērni pēc nolasītās informācijas rada tēlu, kādu viņu gribētu redzēt vecāki, un tad, lai gūtu pieaugušā atzinību, savu uzvedību pakārto vecāku noskaņojumam. Bet, cenšoties atbilst tikai pieaugušā gaidām, bērns pazaudē sevi, savu identitāti un personību. Audzināt bērnus, kuri atbilst gaidām, ir salīdzinoši ērti un viegli, bet, ja mūs interesē bērnu nākotne, tas naV ne ērti, ne viegli. Bērni, kuri ir iemācījušies noliegt sevi un savas vajadzības, darīs to arī tad, kad būs pieauguši. Pusaudžu  gados uz jebkuru jautājumu būs iena atbilde - es nezinu.


Pieaugušais rada vidi un situāciju, kurā bērns ar aizdomāties par tās jēgu un neviennozīmīgo dabu. Šajā brīdī bērns izzina dzīves filosofiju, apzinās, ka situācijas nav tikai labas vai sliktas, patīkamas vai nepatīkamas, viņš saprot, ka šķietami laba situācija var pārvērsties par graujošu un katra sliktā situācija var dot kādu ļoti vērtīgu mācību. Kad bērns šo mācību apgūst, viņa pasaules karte paplašinās, agrāk neapzinātie laukumi iezīmējas skaidrākās krāsās un formās. Tā bērni vieglāk apgūst vērtības un sadzīves likumus un saprot likumsakarības.

Reklāma
Reklāma

 

Avots: Iveta Gēbele "Pasaku dziedinošais spēks". R.: Bērni bērniem, 2012.

Ieskaties: www.gimenei.lv

 


PASAKU PRIEKŠĀ LASĪŠANAS KAMPAŅA UN PASAKU FESTIVĀLS

Lai mudinātu vecākus bērniem lasīt priekšā biežāk un skaidrotu pasaku priekšā lasīšanas nozīmi bērna attīstībā un turpmākajā izglītībā, ģimeņu organizācija „Mammamuntetiem.lv” un „Pasakas.net” organizē Pasaku priekšā lasīšanas kampaņu. Par godu šai iniciatīvai no 25. līdz 29. martam „Spicē” organizācija „Mammamuntetiem.lv” rīko Pasaku festivālu, kur ikviens mazais un lielais pasaku cienītājs varēs iesaistīties radošajās darbnīcās, veidojot savas pasaku grāmatas, pasaku varoņus un pat pārtopot par kādu pasaku tēlu.

 

PASAKU FESTIVĀLS
Norises laiks
27.martā plkst. 18.00-21.00

28. un 29. martā plkst. 12.00-15.00

Vieta: t/c Spice pie informācijas centra

Radošo darbnīcu programma:

  • Pasaku rakstīšana
  • Grāmatu taisīšana
  • Pasaku tēlu veidošana
  • Burvju apmetņu darināšana
  • Masku un burvju nūjiņu gatavošana
  • Seju apgleznošana
  • Un citas aizraujošas nodarbes bērniem!


Organizē:

            

Atbalsta: