Ar ko var aizstāt senlaiku audzināšanas metodi - bērnu pēršanu

"Kāpēc visi tā uztraucas par pēršanu? Es pats tiku pērts, un ar mani viss ir kārtībā," šāds izteiciens dzirdams itin bieži bērnu pēršanas atbalstītāju vidū. Tomēr veselības speciālistu viedoklis ir tāds, - no pēršanas ir jāatsakās, jo tai ir negatīvas sekas. Protams, daudzi no tagadējiem vecākiem bērnībā ir bieži pērti, taču nav kļuvuši par narkomāniem vai noziedzniekiem. Un tomēr...Ar ko tad aizstāt pēršanu? 

FOTO: Agnis Šmits

Kad emocijas ir sakāpinātas un tu apzinies, ka vari zaudēt savaldību, aizej uz citu istabu un, ja iespējams, palūdz, lai tavs partneris pārņem situācijas vadību.

 

Ar likumu pret pēršanu

Šobrīd pēršana ir aizliegta daudzās valstīs, piemēram, Zviedrijā, Itālijā, Somijā, Dānijā, Norvēģijā, Austrijā un Kiprā. Citur - Šveicē, Polijā, Spānijā, Horvātijā, Īrijā, Kanādā un Jaunzēlandē - ir izveidotas veselības komisijas un atbalsta grupas, kas cīnās par likumdošanu, kas atceltu pēršanu, bet Vācijā, Skotijā un Bolīvijā jau tiek izskatīta šāda likuma pieņemšana.

Latvijā pēršana kā atsevišķs termins likumā nefigurē. Bērnu tiesību aizsardzības likumā vien noteikts, ka vardarbība ir visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu. izdalot vardarbības veidus, fiziska vardarbība formulēta kā bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai.

 

Vai patiesi pēršana neietekmē tālāko cilvēka dzīvi? Ietekmē gan...

Dažus pieaugušos, iespējams, pēršana bērnībā nav ietekmējusi, bet varbūt citiem šīs negatīvās izjūtas palikušas dziļi apslēptas, jo to atzīšana būtu pārāk sāpīga. Jebkurā gadījumā pētījumi ir atklājuši neskaitāmus gadījumus, kad pieaugušos negatīvi - gan psiholoģiski, gan emocionāli - ir ietekmējis apmulsums, bailes, sāpes, pazemojums, dusmas un/vai aizvainojums, ko viņi ir izjutuši, kad bērnībā pērti. Tikai tāpēc vien, ka neesam cietuši no šādām psiholoģiskām un emocionālām traumām (vai arī nevēlamies to atzīt), mēs nevaram riskēt un pakļaut iespējamām emocionālajām un psiholoģiskajām sekām savus bērnus. 

 

Ar ko aizstāt mazuļa pēršanu

- Attālinies no situācijas, kas tev izraisījusi dusmas un radījusi vēlēšanos nopērt bērnu. Kad emocijas ir sakāpinātas un tu apzinies, ka vari zaudēt savaldību, aizej uz citu istabu un, ja iespējams, palūdz, lai tavs partneris pārņem situācijas vadību.

- Velti pāris minūšu, lai mazinātu dusmas. Ir daudz paņēmienu, kā savaldīt dusmas, ieskaitot enerģiskus vingrojumus, piemēram, intensīvu lēkāšanu 5-10 minūtes vai ātru skrējienu apkārt mājai (tas mazina adrenalīna līmeni asinīs). Tu vari paklausīties nomierinošu mūziku, papļāpāt ar draugu, ieiet vannā, izpldīt dziļas elpošanas vai muskuļu atslābināšanas vingrinājumus. Atrodi, kas tev ir visvairāk piemērots.

- Kad esi nomierinājies, pārdomā situāciju. Apsver, vai tiešām tavs bērns slikti uzvedas. Vai tā ir slikta uzvedība? Ja atbilde ir "jā", izdomā, "kāpēc" un attiecīgi reaģē uz mazuļa slikto uzvedību. Kas var būt gan šīs izturēšanās ignorēšana, gan soda noteikšana. 

- Kad esi atradis labāko paņēmienu, kā tikt galā ar situāciju - rīkojies! Kad būsi nolēmis, kā rīkoties, tu varēsi to izdarīt mierīgi un pārliecinoši. Tas palīdzēs veidot pašpārliecinātību un izvairīties no pēršanas līdzīgās situācijās.

- Nomierināšanās laiks bieži vien ir labākā alternatīva pēršanai. Atceries, ka nomierināšanās laiks attur bērnus no nepieņemamas uzvedības bez pēršanas negatīvajām sekām. Kas ir nomierināšanās laiks? Tas ir kā disciplīnas līdzeklis bērna sliktās uzvedības īslaicīgai pārtraukšanai. Tas aptur nepieņemamu uzvedību, neļaujot bērnam turināt darboties, nepievēršot uzmanību vai atņemot rotaļlietu, vai aizvedot prom no notikuma vietas. Nomierināšanās laiks ir efektīvs, jo tas bērnam ir nepatīkami - tiek ierobežotas viņa tiesības spēlēties un mēģināt pievērst uzmanību, tas ir garlaicīgs, un garlaicība var lieliski atturēt no sliktas uzvešanās, tas neizraisa dusmas, pazemojuma un aizvainojuma izjūtu, kas parasti rodas pēc vecāku kliegšanas un bērna nopēršanas.

Reklāma
Reklāma

 

Kāpēc nevajadzētu mazuli pērt?

- Laika gaitā pēršana kļūst bezjēdzīga.

- Pēršana mazulim neiemāca, kā vajadzētu uzvesties nākamreiz.

- Pēršana neiemāca, ka bērna uzvedība izraisa atbilstošas sekas.

- Pēršana neiemāca bērnam paškontroli un pašdisciplīnu.

- Kad bērns kļūst vecāks, tu vais nevari viņu nopērt vai vadīt.

- Pēršana iemāca bērniem, ka ar sišas palīdzību ir iespējams izrādīt dusmas un atrisināt problēmas.

- Pēršana neiemāca bērniem, ka ir citi, mazāk sāpīgi paņēmieni, kā pārvarēt dusmas un neapmierinātību.

 

Par šo tematu lasi rakstus arī šeit un šeit

 

Avots: Šantala Gazala "Rokasgrāmata laimīga un pārliecināta bērna audzināšanā. Laimīgais mazulis" (izd.Zvaigzne ABC).

 

Necel roku!Informatīvu kampaņu pret bērnu pēršanu organizē ģimenes portāls www.mammamuntetiem.lv. Kā audzināt bērnu bez vardarbīgām metodēm, lasi sadaļā Bērns. Kampaņu atbalsta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.