Pēc baterijas norīšanas mirst 1,8 gadus veca meitenīte; mediķi ceļ trauksmi

Diemžēl, bet pāris dienas atpakaļ ārstiem neizdevās glābt gadu un astoņus mēnešus vecu meitenīti, kura bija norijusi bateriju, šādu skumju vēsti portālam mammamuntetiem.lv paziņoja Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas preses pārstāve Romēna Namniece.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Lūk, ko bērni var atrast savā vidē un vecāku nepamanīti, apēst, radot dzīvībai bīstamus apstākļus. Publicitātes foto.

 

 

Baterijas - visbīstamākās, sekas var būt liktenīgas

Par īpaši bīstamiem svešķermeņiem tiek uzskatītas tieši baterijas un magnēti, pat neliela izmēra baterija var apdraudēt bērna dzīvību, turklāt svarīga ir katra minūte. Ja bērns norijis bateriju, vai, ja vecāki nav redzējuši, ko tieši bērns norijis, kavēties nedrīkst, nekavējoties jādodas uz slimnīcu vai jāizsauc Neatliekamā medicīniskā palīdzība.

 

Bērnu Ķirurģijas klīnikas vadītājs prof. Aigars Pētersons stāsta, ka bateriju norīšana ir ārkārtīgi bīstama, jo, nonākot organismā tā ātri sadalās un jau divu stundu laikā spēj radīt neatgriezeniskus orgānu bojājumus ne tikai gremošanas sistēmā, bet arī trahejā, elpošanas ceļos un centrālajā asinsritē, turklāt, ja bojājums skar arī citas sistēmas, letalitāte vērojama 80-90% gadījumos. Baterijās esošās ļoti aktīvi ķīmiskās vielas burtiski „izdedzina” audus, radot gļotādas tūsku un ļoti sarežģītus orgānu bojājumus. 

 

Organismā nonākusi baterija izraisa elektroķīmisku reakciju, un vietā, kur tā pieskaras (piemēram, barības vadam vai kuņģim), ļoti ātri veidojas dziļš un smags apdegums. Turklāt, lai arī kāds būtu bateriju pildījums, pēc nonākšanas gremošanas traktā tā izdala ļoti kodīgu sārmu, kas izraisa apkārtējo audu un gļotādas bojājumus. Baterijai iesprūstot kādā no gremošanas trakta sašaurinājumiem, tā var radīt lielus bojājumus tieši vienā gremošanas trakta posmā. 

 

Reklāma
Reklāma

Baterijas un magnēti bieži vien ir sastopami bērniem brīvi pieejamās vietās, kā arī rotaļlietās vai sadzīves elektronikas precēs. Jāatceras, ka bērns var norīt visu, ko var iebāzt mutē. Visbiežāk palīdzība jāsniedz bērniem no pusgada līdz pieciem gadiem, jo tieši šajā vecumā bērni mēdz norīt kādu svešķermeņi. Aicinām vecākus neatstāt bērnus nepieskatītus rotaļu laikā un pievērst pastiprinātu uzmanību ne tikai bērna rotaļlietām un to kvalitātei, bet izvērtēt no kādiem priekšmetiem vēl bērns var izņemt baterijas. 

 

Svešķermenis barības vadā 

Ja bērns norijis, piemēram, mazu, gludu podziņu vai ko līdzīgu, tā nonāk kuņģī un pēc tam arī podiņā. Nelāgi, ja norītais priekšmets ir lielāks vai bīstamāks pēc uzbūves (piemēram, baterija) – tas var iesprūst barības vadā vai kuņģī un tur arī palikt, kamēr ārsts to neizņem. Par to, ka barības vadā kaut kas nosprostojies, liecina pastiprināta siekalošanās, grūtības norīt ēdienu un šķidrumu, var būt sāpes aiz krūšu kaula .

 

Svešķermenis elpošanas ceļos 

Elpošanas ceļos biežāk nokļūst sīkāki svešķermeņi, un visbiežāk tas notiek ēdot. Svešķermenis elpošanas ceļos nonāk aizrijoties. Bērnam sākas klepus lēkme, trūkst elpas, viņš var kādu brīdi neelpot, ādas krāsa kļūst zilgana. Nereti svešķermeņa izraisītā klepus lēkme to var izstumt ārā, taču, ja svešķermenis nav atklepots, iespējams tas ir ieķēries vai iekļuvis dziļāk elpošanas ceļos un nepieciešams sazināties ar ārstu. 

 

Pēc statistikas datiem katru gadu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nonāk aptuveni 70 bērni ar svešķermeņiem gremošanas traktā, vidēji 40 bērni ar svešķermeņiem elpceļos, un ap 10 gadījumu, kad svešķermenis nonācis acīs vai ausīs, no visiem gadījumiem 2 % svešķermeņu ir tieši baterijas.