Bērni dārziņā kaujas. Ko darīt?

Ka rīkoties situācijās, kad mamma un tētis māca ko citu, bet reālajā dzīvē viss notiek savādāk?

FOTO: Mārcis Baltskars, http://www.baltskars.lv/

Attēlā radzamajiem bērniem nav saistības ar raksta saturu.

Portālā mammam.lv/tetiem.lv padomu vaicā kāda norūpējusies bērnudārznieka mamma:

"Mans bērns iet dārziņā, viņam 5 gadi, problēma tāda, ka grupiņā ir ļoti aktīvi bērni, es domāju puišus, viņi brīvajā laikā gatavi viens otru nolinčot, viņi cenšas viens otru izprovocēt uz kautiņu, kā piemēram, viens bērns uztaisa tiltu, otrs pa kluso sajauc, tas sajaucējs pieiet pie cēlāja un rāda nevainīgu ģīmi, ka kāds ir sajaucis. Ir vēl citi piemēri, kurus varētu pastāstīt. Un, runājot pa kaušanos, mans bērns tādās situācijās arī sit pretī, un audzinātāja saka, ka Jūsu bērns kaujas. Protams, es ar bērnu mājās pa šo tēmu runāju ļoti daudz, ka nevar sist pretī, bet jāiet pie audzinātājas, tagad mēs vairs nesitam pretī. Kad otrs puika sit ar kulakiem pa ģīmi, mans bērns stāv, kamēr viņu iepliķē. Vai tas ir normāli? Nezinu, ko tādā situācijā darīt. Vai manam bērnam vēlāk nebūs kaut kādas problēmas, ka viņš aizstāvēties nevar? Kā Jūs domājat, mums nebūtu labāk mainīt dārziņu, lai mainītu kaut ko šajā situācijā?"

Svarīgi arī runāt ar bērniem par to, kā šādā situācijā katrs jūtas, iedomāties kā jūtas otrs, ja tiek sajaukts viņa darbiņš.

Reklāma
Reklāma

Komentē klīniskā psiholoģe Daina Dziļuma:

"Ieteiktu Jums atkārtoti pārrunāt šo situāciju ar audzinātāju. Jūs rakstat, ka „bērns stāv, kamēr viņu iepliķē” un, protams, tas nav adekvāts veids, kā reaģēt, kad kāds dara pāri. Bērnam būtu jāmāca skaidri un noteikti pateikt: „Nedari man tā! Man tas nepatīk!”, kā arī meklēt palīdzību pie audzinātājas. To noteikti nevajadzētu saukt par sūdzēšanos, gluži pretēji ir jāatbalsta tas, ka bērns meklē palīdzību pie pieaugušā. Pieaugušajiem, savukārt, ir jāpalīdz bērniem risināt domstarpības citā veidā, piemēram, palīdzot atrast veidu kā celt tiltu kopā, vai spēlēties ar kādu mantu uz maiņām. Svarīgi arī runāt ar bērniem par to, kā šādā situācijā katrs jūtas, iedomāties kā jūtas otrs, ja tiek sajaukts viņa darbiņš. Svarīgi arī pamanīt un pozitīvi novērtēt bērnu labu uzvedību, atceroties, ka arī normāla uzvedība ir laba. Nozīmīgs ir arī pieaugušo piemērs ja bērna disciplinēšanai tiek izmantotas tādas metodes kā sišana pa dibenu vai raušana aiz auss, tad visticamāk arī bērns domstarpības risinās šādā veidā."