Stārķis apēdīs

Bijām ar meitu (Kadiju, tūlīt 5 gadi) laukos. Pa omes dārzu turpat blakus staigājas stārķis. Kadija sāk kliegt, ka stārķis viņu tūlīt apēdīšot, lai es viņu dzenot prom. Es saku, ka stārķi ēd vardes, ka bērnus neēd, bet Kadija, kā jau vienmēr, runā tik savu tālāk — apedīšot viņu, ieknābšot. Es stāstu, ka tētim, kad maziņš bija, kādreiz bija mājās pieradināts stārķis. Viņa to izliekas nedzirdam un bļauj tālāk, ka viņu apēdīs. Es beigās neizturu un saku:
"Jā, jā apēdīs Tevi,labāk mūc!"
Kadija paskatās, pārtrauc bļaušanu un nopietni prasa:
"Tētim arī tā bija? Tēti apēda?"
Jāpiebilst, ka tētis turpat vien blakus mums sēdēja un smējās :)