Biezpienu vajag ēst! Vispār — ir jau par vēlu!

Stāsts par manu vecāko dēlu bērnudārzā. Atstāstīja viena no audzinātājām.

Bērni dārziņā savā nodabā darbojas, spēlējas, audzinātājas savā starpā sarunājas. Viena no audzinātājām saka otrai: "Nekādi nevaru atcerēties..." Mans vecākais mierīgi turpina spēlēties un nosaka: "Biezpienu vajag vairāk ēst." Turpina spēlēties un pēc kāda brīža, paskatoties uz audzinātāju, piebilst: "Vispār jau ir par vēlu..."

No tās dienas audzinātājas cītīgi sekojot līdzi dārziņa ēdienkartei!