Mazais makšķernieks...

Brāļadēlam - četrgadniekam Valteriņam -  patīk eksperimenti un visādas citādas aktīvas izdarības. Kādudien dodamies uz upmalu makšķerēt. Tā kā nebija īstas makšķeres, nācās to darīt ar striķīti, kura galā piesieta koka lapiņa, cerībā, ka kāda zivs tomēr pieķersies. Lai gan pacietības mums diezgan, tomēr zivis uz mūsu viltību neuzķērās. Pārnākot mājās mazdēls stāsta opim par saviem piedzīvojumiem, kurš uz to atbild: "Tās zivis jau ar' nav pavisam muļķes!". Nākošajā dienā atkal dodamies savos upmalas piedzīvojumos. Šoreiz gan drusku vairāk sagatavojamies - zivju iebarošanai Valteriņš omei palūdzis maizīti. Bet pirms promiešanas mazais vēl saka: "Tikai neteiksim opim, ka iesim makšķerēt. Citādi viņš atkal teiks, ka zivis nav tik muļķes..." :)


Valteriņam rudenī jāiet "piecgadniekos". Vasaras sākumā jāapmeklē pāris iepazīšanās nodarbības izvēlētajā skoliņā. Vienudien pusdienās arī baltmaizīte ar šokolādes sviestu. Tā kā mājās ģimene cenšas ēst veselīgu pārtiku, puikiņš jautā skolotājai: "No kurienes tas šokolādes sviests nācis?"
Skolotāja: "Nezinu!"
Valters: "Nu, tad parādi man burciņu!"
Skolotāja: "Nav burciņas, saimniecīte maizītes sagatavoja."
Valters: "Tad man jāparunā ar vecākiem!" Un maizīte ar šokolādes sviestu tā arī paliek neapēsta... :)


Staigājam pa pilsētas svētku tirdziņu. Ļoti gribas saldējumu, bet Valters saka, ka drīkstot pirkt tikai Rūjienas. Tā kā tādu tur nepiedāvāja, tad vienojāmies, ka nopirksim kādu mājās ražotu saldējumu. Puikiņš ir ar mieru, tikai vēl pajautā: "Vai tajā saldējumā nebūs tie augu tauki?"