Iegaumē dažas kaitīgās vielas un dzīvo veselīgāk!

Kā zināms, pieaugušais ikdienā lieto vidēji 9 ķermeņa kopšanas līdzekļus un tā tiek pakļauts 126 ķīmisku vielu ietekmei. Apmēram puse no tā, ko uzklāj uz ādas, uzsūcas asinsritē. Ja grūtniece lieto daudz ķīmiskās kosmētikas, viņas mazulis saņem kaitīgās vielas jau pirms dzimšanas. Pa pilītei vien cilvēks mūža laikā organismā uzkrāj toksiskas ķimikālijas. Sekas – plašs saslimšanu spektrs. Tāpēc īpaši svarīgi padomāt, kādus krēmus un ķermeņa kopšanas līdzekļus mēs izvēlamies saviem bērniem.

Dabīgā un eko kosmētika
Pircēji visbiežāk maldās, pieņemot, ka par dabisku nosaukta kosmētika satur tikai dabiskas izejvielas. Ražotāji atļaujas saukt par dabiskiem produktus pat tad, ja to sastāvā ir vien niecīgs daudzums dabisko komponentu. Eko kosmētikai raksturīgi:
* satur 100% tīras augu izcelsmes eļļas un aktīvās sastāvdaļas (augu ekstraktus)
* augu ekstrakti tiek iegūti no organiskajām un bioloģiskajām saimniecībām
* nesatur sintētiskos konservantus, krāsvielas un smaržvielas
* netiek izmēģināta uz dzīvniekiem
* tā ir dzīvniekiem draudzīga un tās ražošanā netiek izmantotas dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas
* tiek pildīta dabai draudzīgā (otrreiz pārstrādājamā vai pašdegradējošā) iepakojumā
* ir SERTIFICĒTA! Turklāt sertifikātu izsniegusi neatkarīga organizācija.

SKATIES KOSMĒTIKAS STĀSTA VIDEO!


Populārie parabēni
Parabēni ir visplašāk izmantotā kosmētiku konservējošā vielu grupa — tā ir visur: krēmos, šampūnos, lūpu krāsās, dezodorantos. Parabēnu funkcija ir pasargāt produktu no bojāšanās. Tie nogalina baktērijas, kas nonāk kosmētikā ar mūsu rokām, gaisu utt. Bet ko tie nodara mums? Lielbritānijas zinātnieki pētīja šo vielu iedarbību uz mūsu veselību un secināja, ka parabēni, kas atrodas kosmētikā, var izraisīt krūts vēzi. Parabēni mēdz būt arī alerģiski, tie bojā endokrīno sistēmu, ir toksiski. Parabēniem piemīt spēja uzsūkties ādas dziļākajos slāņos, tikt absorbētiem asinsrites sistēmā un uzkrāties organisma audos. Šādā veidā vielas var sasniegt paaugstinātu koncentrāciju un ievērojami bojāt imūnsistēmu, sekmējot dažādu slimību un anomāliju veidošanos. Turklāt šīs vielas caur mātes organismu tiek nodotas pēcnācējiem (parabēnu klātbūtne ir fiksēta arī mātes pienā), kā rezultātā jaundzimušā imūnsistēma tiek traumēta.

Mitrinātājs jeb propilēna glikols
Propilēna glikols sastopams krēmos, tonikos, pieniņos, sejas, acu un ķermeņa krēmos.  Šī viela tiek lietota kā ādas mitrinātāja un piedevu šķīdinātāja kosmētikā, bet tiek izmantota arī bremžu šķīdumu, antifrīzu, laku, krāsu ražošanai. Nevēlamā iedarbība: toksiska, izraisa aknu anomālijas un nieru bojājumus, ko apstiprinājuši testi ar dzīvniekiem, tai ir ļoti mazs molekulārais svars, tāpēc viegli iekļūst audos. Uzsūc apkārtējo mitrumu, arī no ādas, padarot ādu sausu, satrauktu, zvīņainu. Propilēna glikola vietā kosmētikā var  lietot augu glicerīnu.

Ne visas eļļas ir labas
Minerāleļļa ir sastopama visu veidu kosmētikā: krēmos, masāžas eļļās. Šī eļļa ir galvenā bērnu kosmētikas sastāvdaļa. Tiek lietota ar mērķi mīkstināt ādu. Patiesībā tas ir lēts naftas pārstrādes blakusprodukts, kas pārklāj ādu ar neelpojošu kārtu. Var saturēt aromātiskos ogļūdeņražus (PHA), kas ir kancerogēni. Kosmētikā minerāleļļa tiek izmantota izmantots galvenokārt kosmētikas pašizmaksas samazināšanai, jo tā ir lēta izejviela, salīdzinot ar augstvērtīgām augu eļļām. Dažkārt cilvēki mēdz teikt, ka nafta arī ir dabas produkts, tomēr jāatceras, kas notiek, naftas produktiem nonākot ūdenī — jūrās, okeānos vai upēs —, visa dzīvā daba iet bojā, tā nosmok. Tieši to pašu varam attiecināt uz savu organismu — tas neelpo.
 
TEA, DEA un BHT. Kas tie ir?
Trietanolamīns, Dietanolamīns, Triethanolamine (TEA), Diethanolamine (DEA)  sastopami dažāda veida krēmos, dezodorantos, šampūnos, kur tos lieto kā sārmanu vielu pH līmeņa regulēšanai kosmētikas līdzeklī un kā šķīdinātājs. Diemžēl minētās vielas var būt kairinošas. Bieži kosmētikas līdzekļos tiek izmantots arī Isopropyl Mystrate (eļļveidīga, mīkstinoša viela), kas savienojumā ar TEA vai DEA veido kancerogēnus jeb vēzi izraisošus savienojumus – nitrosamīnus. Savukārt BHT (Butylated Hydroxythaluene) sastopams dažāda veida krēmos un dezodorantos, kur tas pilda antioksidanta funkciju. Tas kavē kosmētikas līdzekļa oksidāciju, bojāšanos. Tomēr jāatceras, ka šis sintētiskais antioksidants var izraisīt alerģiskas reakcijas. BHT vietā ieteicams izmantot dabiskos antioksidantus, piemēram, vitamīnus E, C un citus.

Līdzeklis tīrām grīdām un zobiem
Nātrija laureāt sulfātu izmanto kā ķīmiskos tīrītājus un virsmaktīvās vielas, var atrast automašīnu šampūnos, garāžu grīdu tīrītājos un motoru mazgātājos. Taču vēl plašāk tos kā galveno sastāvdaļu izmanto kosmētikas līdzekļos, zobupastās, matu kondicionieros un aptuveni 90% dušas želejās, šampūnos un citos putojošos produktos. Iespējams, SLS ir viskaitīgākā sastāvdaļa personīgās higiēnas produktos. Kādā pētījumā atklājās, ka SLS ir sistēmisks un var iekļūt un saglabāties acīs, smadzenēs, sirdī, aknās u.c. orgānos ar iespējamu kaitīgu iedarbību ilgtermiņā.
SLS var kavēt dzīšanu, izraisīt kataraktu pieaugušajiem un traucēt bērnu acu pareizu attīstību. Tas ir balts pulveris, ko izmanto kā lētu ķīmisku tīrītāju, jo tas veido ārkārtīgi daudz putu un burbuļu. SLS ir spēcīgs attaukotājs, kas sausina ādu un matus. Tas ir arī kairinošs. SLES ir SLS spirta forma. Abas šīs vielas kairina ādu, iekļūst tajā un vājina ādas dabisko barjeru. Kosmētikas līdzekļos tos izmanto tāpēc, ka tie ir lēti. Pavisam nedaudz šīs vielas veido ārkārtīgi daudz putu.

Bezkrāsainie, bezsmaržas ftalāti
Ftalāti ir bezkrāsaini šķidrumi, bez smaržas, galvenokārt tos izmanto polivinilhlorīda (PVH) un citu plastmasas savienojumu mīkstināšanai. Aptuveni desmito daļu ftalātu izmanto personīgās higiēnas produktos, lai nodrošinātu to elastību, radītu eļļaini mitrinošo kārtiņu, palīdzētu šķīdināt un sasaistīt citas kosmētikas sastāvdaļas. Šie savienojumi ir bīstami cilvēka veselībai un auglībai. Iespējamās sekas – iedzimtu defektu izraisīšana vīriešu reproduktīvajos orgānos un mātes piena saindēšana. Ftalāti bojā aknas, nieres, plaušas un reproduktīvo sistēmu, īpaši ietekmē vēl attīstības stadijā esošos sēkliniekus zēniem. Šos savienojumus saista ar iedzimtiem defektiem, anēmiju, grūtniecības komplikācijām, neauglību un vēzi. Ftalāti uzsūcas caur ādu, tos ieelpo un uzņem ar ēdienu vai tad, kad bērni košļā vai sūkā rotaļlietas. Kā liecina ASV veiktie pētījumi, ftalātiem ir arī kumulatīva ietekme – tie uzkrājas organismā no kosmētikas, krūts piena, mīkstajām PVH rotaļlietām un pat no gaisa telpās, kurās izgaro PVH produkti.

Protams, nevienam cilvēkam nav iespējams no galvas zināt visas iespējamās sastāvdaļas un to iedarbību, bet rūpēs par savu veselību ir vērts iegaumēt dažas – bīstamākās un biežāk izmantotās.


Ieskaties: www.madara-cosmetics.lv/lv