Bērnu kaitinošie ēšanas paradumi jeb kā tikt galā ar neēdāja kaprīzēm

Dzēsts lietotājs

Galvenais nevajag ļaut Jūsu atvasītei ņemt virsroku, ēšanas paradumos, un pārējā, tur slēpjas noslēpums audzināšanā, pacietībā vecāku ziņā.

Dzēsts lietotājs

viegli teikt, lai gan vecākiem, it īpaši ap 1 gada vecumu vissarežģītākais ir sabalansēt mazuļa vajadzības ar ģimenes ēdienreizēm - ja gribu mazajam nodrošināt tiešām pilnvērtīgu uzturu, man vai nu pašai jāgatavo vienmēr svaiga un saistoša maltīte (apm. 200g = daudzuma ziņā ņemam gabaliņu gaļas un visu dārzeņu atlikumus, jo tik mazā apjomā svaigu bezatlikumu tehnoloģiju mūsu platuma grādos nodrošināt nevar), vai jāsaldē porcijās sagatavotais, vai jāpērk gatavā zīdaiņu pārtika, vai vai jādod tas, ko paši ēdam. Turklāt, iebarot visvienkāršāk, ja fonā tv ir reklāmas pauze:)
Tomēr apkārtējā pieredze lieciena, ka ēšanas ziņā bērni tiešām ļoti ietekmējas no saviem biedriem - vai arī citām māmiņām nav bijis tā, ka sākot apmeklēt bērnudārzu/ skolu, bērnam pēkšņi uzrodas "neēdamie" ēdieni? it kā jau tas pāries, bet varbūt ir kādas viltības?

Dzēsts lietotājs

Atceros, kā man pašai gāja, kad bērni bija pavisam mazi. Neteikšu, ka bija lielas problēmas, jo pamazām radinājām pie dažādības. Tomēr viena īpatnība bija - meitai nepatika ēdieni ar gabaliņiem. Jau zīdaiņa vecumā, gatavojot putriņas, ja klāt bija augļu gabaliņi, viņa neēda. Sākumā domāju, ka garša nepatīk, bet tad ievēroju, ka principā neēd neko ar gabaliņiem. Tas nebija variants, kad negribas košļāt. Pieņēmu to kā faktu un putras taisīju, augļu gabaliņus sasmalcinot (tā, lai nejūt, bet garša paliek).Vēl viena lieta, kas laikam gan piemīt daudziem bērniem, ir tāda, ka manējie neēd bulciņas vai kliņģerus vai jebko, kam klāt ir rozīnes vai kādi citi gabaliņi. Atsevišķi grauž žāvētus augļus, ēd rozīnes utt., bet kaut kur ieceptas - nē. Tas jāņem vērā. Jā, pēc iespējas jācenšas dot bērnam to pašu, ko ēdam mēs (pēc gada vecuma). Varbūt sasmalcinot vairāk. Es atradinājos no ļoti sāļu ēdienu ēšanas, taisot ēst bērnam. Varbūt ir vērts bērna labā atteikties no kāda ēdiena? Taisnība, ka bērni ļoti ietekmējas no vienaudžiem (un ne tikai). Mums bija periods, kad bērns pēkšņi sāka neēst sakņu sautējumu, ko līdz tam bija ēdis labprāt. Pēc pieredzes uzreiz centos noskaidrot, kuram draugam tad tas negaršo. Izrādījās taisnība.Tad rīkojos šādi - kad vakariņās bija sautējums, izlikos nedzirdam iebildumus un neko speciāli viņam netaisīju. Nē tad nē - paliec neēdis. Pāris reizes tā arī bija, bet ar laiku "pārgāja" un šī problēma vairs nav. Protams, ir jārespektē bērns, ja viņam tiešām kāds ēdiens negaršo, jo tā nav kaprīze. Kādreiz gan kaut ko "parunāju", ja neēd, bet viņi tāpat to neievēro vai neņem vērā un dara, kā pašiem patīk. Tā varētu vēl gari filozofēt. Par galda kultūru. Bērni skatās, kā daram mēs. Ja ēdam pie TV, tad viņi gribēs tāpat. Ja ēdam gultā, arī viņi gribēs tāpat utml. Mans mazais savulaik par visām varītēm gribēja ēst pie galda un ar tiem pašiem rīkiem, kā es. It kā jau mazam bērnam dakšu nevajadzētu dot, bet ar karoti viņš nē un nē. Mēģināju pati ēst ar karoti otros ēdienu, bet tā ne visai sanāca. Tad iegādājos plastmasas dakšiņu (speciāli bērniem paredzētu) un tā lieta aizgāja. Sēdēja mazais augstajā krēliņā pie galda, ēda ar dakšiņu un jutās vareni. Mums vēl bildes saglabājušās. Veiksmi visiem jaunajiem vecākiem!

Dzēsts lietotājs

Forshh rakstinsh-peec savas pieredzes varu tikai piekrist visam,kas sheit rakstiits....arii attieciibaa par suni,kursh kaa taads staigaajosh putekljusuuceejs nemitiigi uzlasa visu,ko mazais aizlidina prom no savas mutes vai karotes:)...Arii par garshaam un eeshanas daudzumu un biezhumu esmu naakusi pie secinaajuma,ka beerns eed tieshi tik,cik vinjam nepiecieshams,bet,ja vinsh atsakaas,tad es nespiezhu.Gad gribees eest,tad noteikti dariis man to zinaamu...:)
Interesants fakts muusu gimenee ir tas,ka mazajam deelinjam-11meen.- vislabaak patiik eest kopaa ar teeti:)..Teetis eed un puika arii....abi no viena shkiivja - taa ir visgarshiigaak...
Noteikti svariigs ir arii eeshanas rituaals.Viss,kas notiek pirms maltiites-ir kaa rituaala dalja,kas veicina beerna apetiiti...un beerns jau gaida,kad tiks pasniegts eediens.Ja mums sanaak eest aarpus maajas,tad ar to apetiiti taa ir kaa ir...
Tas taa-no manas pieredzes..:) 

Dzēsts lietotājs

Man ir divas meitiņas, bet ar katru pieredze pilnīgi atšķirīga! Lielākajai meitiņai (šobrīd 7 gadi) jau no mazotnes ir ļoti šaura ēdienkarte - vieglāk ir nosaukt tos ēdienus, kurus viņa ēd, nekā tos, kuri negaršo! Par to visu es nesatrauktos, bet lieta tāda, ka viņas ēdinkartē absolūti nav gaļas un zivju! Līdz ar to netiek uzņemti šajos produktos esošie vitamīni, minerālvielas utt! Ir pieietotas visas iespējamās metodes, lai viņa ēstu gaļas un zivju ēdienus, taču pagaidām - bez panākumiem. Citreiz viņai jau no zivju "smakas" nākot vēmiens...
Savukārt mazā meitiņa (šobrīd 2 gadiņi) ēd gandrīz pilnīgi visu! Citreiz, kad mazajam piedāvāju pankūkas, viņa atbilf: "Labāk gaļu!"

Dzēsts lietotājs

Mans puisietis ēd kā liels vīrs, praktiski visu, ko mēs, tikai bez pārmērīgam garšvielām un sāls. Ā, nu piena produktus nevar- alerģiska reakcija uz tiem. Bet dīvainakais, ka uz biezpienu nav! Ēd biezpiena pankūkas, plātsmaizes un arī drusku savigu, nekādu reakciju, bet kā saldu krējumu vai pienu kaut termiski apstrādātā veidā, ta uzreiz paliek slikti. 
bet ir cita ķeza- met traukus prom! Nav iespējams atstāt ēst pašu- šķīvītis ar pusdienām aizlidos pa gaisu. Aizlidina un gaida manu reakciju. Vairs nezinu, kā paradīt, ka tā nedrīkst. Ceru, ka paaugoties sapratīs (pašlaik gads un 4 mēneši)... 

Dzēsts lietotājs

Kristīne, noziedo kādu šķīvi un pati tā ar troksni spciāli saplēs, tā, lai bērns saprot, ka Tu to speciāli sasit, jo teatrālāk , jo labāk. Bērns sapratīs, ka viņš nav venīgais, kas var tā uzdrīkstēties darīt un tas vairs nebūs nekas īpašs, ar ko pievērst uzmanību vai izpeln\ities kādas emocijas.. Vēlams, lai būtu pārsteigts, varbūt pat nedaudz izbijies. Kad no malas redz tādu skatu, tas neliekas pareizi, varētu nostrādāt. :)

Kategorijas