Kā sadalīt bērnus, ja vecāki šķiras?

Dzēsts lietotājs

Pavērojot, kas notiek apkārt, jāteic, ka vecāki nemaz ar bērnu nerēķinās. Viņi tā iekarsuši strīdā par to kurš nu vinēs un dabūs bērnu, ka bērnam nemaz nav pajautājuši ko viņš vēlas. Vazāt bērnu pa tiesām un dažādiem bāriņtiesu speciālistiem, manuprāt, nav prātīgi. Protams, ir gadījumi, kad citādi nevar.

Dzēsts lietotājs

Gadi iet un mēs paliekam gudrāki, - ņemot līdzi iepriekšējo pieredzi.! Mīlēt bērnu ir viens, bet kad to darot jāsatiekas ar bijušo ir pavisam cita lieta. Domāju, ka man piekritīsiet. Bērns ir upuris ko jānes vienam no vecākiem. Kāpēc.? Pretenziju jeb pārmetumu ir vairāk nekā gribēšana tikties ar bijušo.! Un otrādi(iespējams). Lai cik es arī nemīlētu savu/s bērnu/s, es nespēju vairs ne redzēt, ne dzirdēt par bijušo. Zaudētājos paliek bērns un viens no vecākiem. Ne visi ir tādi kā es, bet, pēc savas pieredzes, varu apgalvot, ka bērns/i tiek noskaņoti pret otro pusi. Rezultātā, kad bērni izaug lieli, un kad bijusī otrā puse meklē kontaktus ar tiem, tad izrādās, ka ir "grēcīgs", slikts, vainīgs u.tt. Vai Jums neliekas, ka līdz ar to tiek lauzti cilvēku likteņi.! Cilvēkam nonākot ieslodzījumā, netiek nodarīts tik liels ļaunums, kā šķiroties no ģimenes.! Ieslodzījumā ir grūti salauzt cilvēka pašcieņu, gribu un mīlestību(ja ir liels gribasspēks), bet šķiroties bērns/i iegūst visu to negatīvo pret aizgājušo. Un tas ir vairāk nekā sakropļot cilvēku.! Toties viens no vecākiem paliek dzīvot ar gandarījuma sajūtu.! Mīļi, vai ne.?! Kā mīlēt tālāk savus bērnus.? Klusībā un vienatnē, jo esmu nodevējs, - tas sliktais, kurš aizgāja.! Es tā nedomāju, bet izaugušie(iemācītie, iepotētie) bērni gan tā domā.Tad atliek jautājums, - vai ir vērts cīnīties(kaut ko pierādīt), vai palikt statusā: labdien un uz redzēšanos.! Domāju, ka labāk tā, jo dzirdu, ka sen tas bija, gadi pagājuši un laiks ir izdarījis savu.! Mūsdienās nav tādas asinsbalss par kādu raksta grāmatās. Ir tukšums, pārpilnā sirdī.!

Dzēsts lietotājs

Nepiekrīu Vilim,jo aizgāju es, bet ar visiem bēniem un nekad neteikšu saviem bērniem ka viņu tēvs ir slikts,nemēģināšu noskaņot pret tēvu,jo zinu kā dēls viņu mīl.To ka mums nesanāc tas nenozīmē ka bērni ir pazauējuši tēvunē aizgāju tikai es no vīra,tēvs bērnim paliks.Gandarījums-jā ir, jo beidzot man neviens nnorāda kā jābrauc ar auto ,kas jāvelk mugurā un ka es nēesmu nekas un man nepieder nekas

Dzēsts lietotājs

Es gan piekritšu daļēji Vilim, jo mana vīram no bijušās sievas puses ir tieši tā, ka bērni ir noskaņoti pret tēvu un mani, lai gan pirmos divus gadus bērni, labprāt brauca pie mums...Bet pēc tam nonāca līdz tam, ka vīram pat nebija citu variantu, kā atteikties no pagātnes, lai dzīvotu tagadnē un nākotnē....Bet ir ar izņēmumi, jo es nekad bērnam neesmu stāstījusi neko sliktu par tēvu(par tēvu gan viņa uzskata manu vīru, jo savu tēvu gandrīz nepazīst), bet kad pienāks tas brīdis, kad visu būs jāpasaka, tad noteikti nestāstīšu neko sliktu, lai kā arī nebūtu bijis...

Dzēsts lietotājs

bet vai ir kads likums kas nosaka pie kura no vecakiem paliek berns?
un vai ir ta ka tiesa var noteikt ka man un erna tevam bernu ir lauts satikt vienlidzigi, kaut vinjs par bernu nav ipasi daudz rupejies?

Dzēsts lietotājs

Man līdzīgi novērojumi kā Lienei. Bērns ir tikai marionete mātes rokās pie neveiksmīgas kopdzīves šķiršanas. :(

Manā gadījumā mana vīra bijusī uzreiz nostādīja fakta priekšā- par bērnu rūpējās viņa un ar nekādu jauno tēta draudzenīti viņš netiksies. Plus uztaisa sevi apželojamās statusā- redz kā es upurējos- viena audzinu dēlu, bet, kad piedāvā palīdzību pieskatīt, dalīto aizbildniecību, tad atskan atbilde-"tikai pār manu līķi!".
Protams, stāstam vienmēr ir 2 puses. Šķiršanās nebija skaista, bet brieda jau gadiem. Un viņai ir izdevīgi pie visa vainot mani. 
Bet atkal atgriežoties pie galvenā- BĒRNA, atliek vien cerēt, ka māte apmierinot savu atriebi un aizskarto ego nebūs traumējusi bērnu vēl spēcīgāk.
Žēl noskatīties kā mūsdienās neprot civilizēti sarunāties, šķirties un vienoties.. :( Katrs savu taisnību grib pierādīt..

Dzēsts lietotājs

"Žēl noskatīties kā mūsdienās neprot civilizēti sarunāties, šķirties un vienoties."
----
Diez, ko tas nozīmē - "civilizēti šķirties"? Tā vienkārši - pateikt viens otram "sveika, Gauja", un aiziet uz dažādām pusēm? Tas iespējams tikai tādā gadījumā, ja abiem nekādu jūtu vienam pret otru nav, un iespējams - nekad nav bijis. Taču tā parasti nenotiek. Kādam vienmēr sāpēs. Un būs gan sarežģītas situācijas, gan grūti brīži.

Kategorijas