Stjuartu ikdiena sastāv no pozitīvo emociju radīšanas, un, redzot stjuartus maskās un cimdos, pozitīvās emocijas var nerasties tik daudz.


"airBaltic" stjuarte pastāsta par savu profesiju un piedzīvoto Covid-19 laikā

 04. janvāris 2021 15:45 Jauns.lv Raksts

Covid-19 pandēmijas laikā liela daļa avioreisu ir atcelti, taču daži joprojām notiek. Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic vecākā stjuarte Dženeta Umalas intervijā Jauns.lv pastāstīja ne tikai par to, kādus ierobežojumus nākas ievērot stjuartiem, bet arī par savu ceļu līdz šai profesijai. Viņa ir optimistiski noskaņota un cer, ka jau nākamgad situācija aviācijas nozarē uzlabosies un cilvēki atkal varēs vairāk lidot.



Par stjuarti Dženeta strādā jau desmit gadus, un viņa atceras, kā nokļuva šajā amatā. Lai arī ļoti bieži stjuarta darbs daudziem ir bērnības sapnis un mērķtiecīga izvēle, Dženeta gadījumā tā bija nejaušība. Vasarā pēc pirmā kursa pabeigšanas Latvijas Universitātes studente domāja, kā lai realizē savas vēlmes pēc brīvības un palīdzēšanas vecākiem. Tad viņa pavisam nejauši izdzirdēja radio sludinājumu, ka "airBaltic" aicina darbā stjuartus.

Pirms tam viņa par aviāciju nebija interesējusies un arī neko nezināja. Līdz tam Dženeta tikai dažas reizes bija iegājusi lidostas telpās, jo bija pavadīja tuviniekus uz lidmašīnu. Lidostā valdošā atmosfēra likusies ļoti stingra un formāla.

Lai gan Dženetai ir ļoti bail no augstuma, viņa nolēma nosūtīt "airBaltic" savu CV un motivācijas vēstuli. Dženeta nekad iepriekš dzīvē nebija lidojusi ar lidmašīnu, un viņas pirmais lidojums bija apmācību beigās kā stjuartei.

Pēc vairāku mēnešu mācībām, kas notiek uz zemes, stjuarti dodas savā pirmajā darba lidojumā ko angliski dēvē par "observation flight". Tajā stjuarti demonstrē apmācībās iegūtās zināšanas un prasmes, kā arī vēro pieredzējušo kolēģu darbu, uzdod jautājumus un uzklausa ieteikumus. 

Dženeta vēl šodien atminas, ka viņas pirmais lidojums bija uz Romu. Tā laikā tika piedzīvota turbulence, un emocionāli jaunā stjuarte jutās ļoti saviļņojoši. "Es pirmo reizi lidoju ar lidmašīnu. Es pirmo reizi lidoju kā stjuarte!"

Tagad viņai ir mazliet žēl, ka nekad mūžā nav lidojusi kā parasta pasažiere, kas neko nezina par darbu gaisa kuģī. Pat tad, kad Dženeta dodas atpūsties atvaļinājumos, viņa labi pārzina lidmašīnā notiekošo: "Tagad es visu zinu un nevaru paskatīties tikai no pasažieru viedokļa. Skatoties uz stjuartiem, es redzu visas procedūras, kuras viņi ievēro."

Sieviete atzīst, ka viņai ir nedaudz bail lidot kā pasažierei, jo viņa pārzina visas stjuartu darbības, taču kā pasažiere viņa tās nevar ietekmēt, kontrolēt un mainīt.

Lai varētu savienot stjuartes darbu ar studijām, Dženeta universitātē pārgāja uz neklātienes mācībām. Viņa ir pateicīga darba vietai un tuviniekiem par atbalstu un palīdzību bakalaura grāda iegūšanā.

Kā pandēmija ietekmē stjuartu darbu?
Dženeta pastāstīja, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju daļa avioreisu ir atcelti, taču citi lidojumi joprojām notiek. Ierobežojumu dēļ ir noteiktas vairākas valstis, uz kurām "airBaltic" patlaban nelido, bet citi lidojumi joprojām ir atļauti.

Covid-19 ierobežošanai stjuartiem ir jāievēro vairāki svarīgi noteikumi. Piemēram, lidojumu laikā apkalpei jāvalkā sejas aizsargmaskas un cimdi. Tāpat lidojumu laikā regulāri jādezinficē dažādas virsmas.

Runājot par sejas masku valkāšanu, pret ko daļa cilvēku iebilst, Dženeta norāda, ka parasti lidojumi nav pārāk ilgi - vidēji līdz trīs stundām -, un ir iespējams šajā laikā lietot sejas maskas. Tās pareizi valkājot, cilvēki rūpējas ne tikai par sevi, bet arī citiem.

"Nav tā, ka lidmašīnā nebūtu gaisa. Mums pietiek lidmašīnā gaiss, ko elpot. Masku mēs izmantojam, lai rūpētos ne tikai par sevi, bet arī par citiem. Tā ir mūsu atbildība." 
 

Dženeta neiebilst pret sejas masku lietošanu, tomēr viņai ir nedaudz žēl, ka pandēmijas apstākļos stjuartiem ir grūtāk dāvāt savus smaidus pasažieriem.


"Smaids mūs nav pametis. Cilvēki saka, ka var smaidīt arī ar acīm, bet ar acīm nevar tik daudz pasmaidīt! Un arī nevar redzēt, vai cilvēks pretī smaida. Stjuartu ikdiena sastāv no pozitīvo emociju radīšanas, un, redzot stjuartus maskās un cimdos, pozitīvās emocijas var nerasties tik daudz. Bet, sākot runāt ar cilvēkiem, saprotam, ka varam pateikt kaut ko labu un uzlabot cilvēka garastāvokli."

Dženeta norāda, ka vairums stjuartu ir ļoti komunikabli un runātīgi, tāpēc viņiem nav lielu grūtību sazināties ar pasažieriem arī maskās: "Vienīgi ir grūtāk nolasīt cilvēku emocijas, jo sejas lielāko daļu slēpj aizsarglīdzekļi un mēs redzam tikai acis."


"Saslimusi" ar aviāciju
Stjuarte uzsver, ka pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi un aizliegumi nav mudinājuši nožēlot savu profesijas izvēli un domāt par to, ka citas darba vietas uz zemes būtu stabilākas un drošākas.

"Aviācija ir kaut kas tāds, ar ko esmu saslimusi, ja tā var teikt. Ja tu vienreiz esi to pamēģinājis, ir pat grūti no tā aiziet. Pirms vairākiem gadiem runājām ar kādu kolēģi, kura bija aizgājusi no aviācijas un kādu laiku pavadījusi uz zemes. Viņa stāstīja, ka ikreiz, redzot lidojam lidmašīnu pāri, acis uzreiz bijušas augšā un viņa saprata, cik tur bija skaisti. Tā ir pavisam citādāka dzīve. Tur ir pavisam citādāki cilvēki.


Emocijas, ko sniedz lidošana, ir grūti salīdzināt ar kaut ko citu
Viens no iemesliem, kāpēc es sāku strādāt par stjuarti, bija tas, ka es nevarētu strādāt darbu no pulksten 9 līdz 18 vai pulksten 8 līdz 17. Man tas būtu ļoti grūti. Kāpēc? Es esmu cilvēks, kam ir grūti nosēdēt uz vietas, jo visu laiku gribas kustību un pārmaiņas. Aviācijā katra diena nes kaut ko jaunu. Es varu lidot vienu un to pašu lidojumu trīs dienas pēc kārtas, bet nebūs tā, ka visi trīs lidojumi būs vienādi. Katru dienu lidojums būs citādāks. Kāpēc? Mainās gan apkalpes locekļi, gan pasažieri un situācijas, piemēram, kādam pasažierim ir bail lidot, kādam kaut kas jāpalīdz."


Lielākā daļa ceļotāju - biznesa cilvēki
Dženeta arī pastāstīja, ka lielākoties patlaban pandēmijas apstākļos lidotāji ir biznesa cilvēki. Tāpat joprojām lido cilvēki, kuri apciemo radiniekus citās valstīs, bet daudz mazāk ir tādu lidotāju, kuri dodas atvaļinājumos un atpūsties.

Iepriekš Dženeta vienmēr izmantoja iespēju aprunāties ar interesantiem ceļotājiem, kurus bieži vien jau var atpazīt par gabalu pēc brīvā apģērba un mugursomām. Tagad tādu ceļotāju ir krietni mazāk.  

Stjuarte arī pastāstīja: lai gan viņa regulāri izpilda lidojumus uz dažādām valstīm, atgriežoties mājās, viņai nav jāievēro pašizolācija. Kāpēc tā? "airBaltic" gaisa kuģis, kurā Dženeta strādā, skaitās Latvijas teritorija, un tā kā viņa un citi apkalpes locekļi neizkāpj no lidmašīnas, bet gan gatavo to nākamajam lidojumam, tad pašizolācija nav jāievēro. Patiesībā stjuartiem nākamā lidojuma sagatavošanai nav atvēlēts ilgs laiks, tāpēc viņiem fiziski nemaz nebūtu iespēju aiziet uz lidostu, iepirkties tās veikalos vai aizbraukt uz pilsētu pastaigāties.


Grib lidot uz Berlīni, bet aizlido uz Oslo
Stjuarte pastāstīja, ka lidmašīnā nākas piedzīvot arī dažādas amizantas situācijas. Viņa nesen bija sākusi strādāt, kad lidojumā uz Oslo kāds pasažieris sāka vaicāt, uz kurieni šī konkrētā lidmašīna lido.

"Mēs mierīgi lidojam, ir palikusi aptuveni pusstunda līdz nosēšanai galamērķī. Dzirdu, ka pasažieris nospiež izsaukuma pogu. Es pie viņa pieeju, un viņš man jautā: "Uz kurieni mēs lidojam?" Es uz viņu skatos un atbildu, ka uz Oslo. Viņš saka: "Kā mēs lidojam uz Oslo? Bet man vajag uz Berlīni!""

Vīrietis bija ļoti izbrīnīts, ka lidmašīna lido uz Oslo, nevis Berlīni, kur viņam vajadzēja nokļūt.

Neizprotot, kā Berlīnes reisa pasažieris nokļuvis lidojumā uz Oslo, stjuarte lūgusi vīrieša iekāpšanas karti. Arī tajā bija teikts, ka vīrietim paredzēts lidot uz Berlīni. "Gan mums, gan pasažierim bija šoks, kā tas bija noticis!"

Dženeta vairs neatminas, kā šāda situācija gadījās, taču zina, ka aviosabiedrība vēlāk nogādāja vīrieti atpakaļ Rīgā un pēc tam viņš devās tālāk uz Berlīni. Šādas amizantas situācijas aviācijā gadoties ļoti reti, jo pasažieru dokumenti tiek vairākkārt pārbaudīti pirms iekāpšanas lidmašīnā, kā arī pasažieri vairākas reizes tiek informēti par galamērķi.

Dzemdību palīdzība Dženetai nav nācies sniegt, taču teorētiski viņa zina, kā tas darāms, jo par to stāstīts apmācībās. Tā kā "airBaltic" reisi pārsvarā notiek Eiropā, tad ārkārtas situāciju gadījumā lidmašīna var nosēsties uz zemes salīdzinoši ātrā laikā un pasažieris saņem profesionālu palīdzību.


Par stjuartēm strādā arī mammas
Dženeta skaidro, ka stjuartes darbu var diezgan labi savienot arī ar ģimenes dzīvi, piemēram, par stjuartēm strādā sievietes, kurām ir vairāki bērni. Lai gan darbs ir specifisks un tā dēļ dažkārt jāmostas ļoti agri - pat nakts vidū, tomēr vakarpuse tad ir brīvāka. Nav tā, ka stjuartiem ir jāstrādā no rīta gaismiņas līdz pusnaktij.

Darba grafiks ir zināms aptuveni mēnesi uz priekšu, un tāpēc stjuarti var laikus plānot savas brīvdienu aktivitātes, piemēram, pasūtot lidojumus.


Stjuarte līdz pensijai
"airBaltic" ir salīdzinoši jauna aviosabiedrība - šogad tā svinēja 25 gadu jubileju, tāpēc arī Latvijā nav sastopami gados vecāki stjuarti. Taču citās aviosabiedrībās par stjuartiem strādā ne tikai jauni cilvēki.

Dženeta lēš, stjuarta darbs ir piemērots līdz tam brīdim, kamēr to atļauj cilvēka veselības stāvoklis. Lai arī var šķist, ka stjuartu darbs ir ļoti viegls, piemēram, tikai jāpiedāvā tēja un kafija, tomēr tas saistīts ar regulāru pacelšanos gaisā un nolaišanos.

Stjuarte - man tas nav tikai darbs, bet gan dzīvesveids.


Nākamgad cer aizbraukt uz Armēniju
Līdz ar kļūšanu par "airBaltic" stjuarti, dzima arī Dženetas mīlestība pret ceļošanu - pēdējos gadus viņa atvaļinājumus pavada dažādās pasaules vietās. Diemžēl Covid-19 ietekmē šogad nav sanācis doties atvaļinājumā ārpus Latvijas, taču stjuarte cer, ka jau nākamgad situācija aviācijas nozarē uzlabosies un cilvēki atkal varēs vairāk lidot.

Šogad Dženeta bija plānojusi doties atvaļinājumā uz Armēniju, bet gada nogalē viesoties Čīlē un Argentīnā. Covid-19 dēļ šos plānus nācās atcelt, taču viņa ir optimistiski noskaņota un cer, ka jau nākamgad varēs turp doties.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti


Kategorijas