Foto: Shutterstock.com


Higiēna grūtniecības laikā

 05. oktobris 2020 9:05 mammamuntetiem.lv Raksts

Grūtniecība ir brīdis dzīvē, kad bieži vien pirmo reizi ar īpašu vērību sieviete aizdomājas par savu veselību – rūpēs par gaidāmo mazuli esam gatavas parūpēties arī par sevi, par savu ķermeni un vidi, kurā dzīvojam. Ir higiēnas tēmas, par kurām runājam biežāk, piemēram, roku higiēna, un ir tādas, kuras ar higiēnu nereti pat nesaistām, piemēram, pietiekams vitamīnu un minerālvielu daudzums organismā. 



Vecmāte apmācībā Linda Vītuma žurnālā "Mammām un tētiem. Zīdainis" stāsta par to, kas jāzina grūtniecei par higiēnu šajā īpašājā gaidīšanas laikā. 
 

Izrādās, ka higiēnas tēma grūtniecības laikā ir plaša un daudzveidīga – to arī kopā izpētīsim, radot plānu un pārskatu, kā sadarbībā ar savu aprūpes sniedzēju izkopt ieradumus un radīt apstākļus, kuros uzturam veselību un mazinām saslimšanas iespējas grūtniecības laikā.


Higiēna
Pasaules Veselības organizācija ir definējusi, ka higiēna ir apstākļi un ieradumi, kas uztur veselību un preventīvu darbību kopumu slimību izplatīšanās novēršanai. 


 

Ir vērts atcerēties, ka, lietojot uzturā kariju, ķiplokus, asas garšvielas vai sarkano (liellopa) gaļu, var būt izteiktāka svīšana un spēcīgāks ķermeņa aromāts.

 


Higiēnas karte
Sāksim ar likumdošanā noteiktās grūtnieču aprūpes kārtības izpēti – higiēnas tēmu “kartes sastādīšanu”. Pēc tam šo sarakstu no vizītes uz vizīti var izmantot, lai (1) pārrunātu higiēnas tēmas ar aprūpes sniedzēju, (2) paveiktu ieteiktās aktivitātes un (3) sarūpētu likumdošanā paredzētos dokumentus. * *

1. Pirmreizējais apmeklējums no 8. līdz 12. grūtniecības nedēļai

Zināšanas: 

    •  Ārstnieciska diēta, medikamentu lietošana, potenciāla teratogēnu* ietekme – neinfekciju slimību* izplatības ierobežošanu, sabalansēta uztura nozīme, minerālvielu un vitamīnu profilaktiskas lietošana.
    •  Profesija un darba apstākļi – to kaitīguma izvērtējums. 
    •  Veselībai kaitīgi ieradumi – nikotīna, alkohola un citu atkarību izraisošo vielu lietošana, medikamentu ietekme uz grūtniecības norisi.
    •  Sociālais stāvoklis, iespējamā vardarbība ģimenē.

Darāmie darbi:
    •  Mutes veselības nozīme – zobārsta/higiēnista apmeklējums.
    •  Vakcinēšanās pret gripu – īpaši tuvojoties gripas sezonai.
Dokumenti: 
    •  Ģimenes ārsta atzinums par grūtnieces veselības stāvokli un ieteikumi turpmākai aprūpei.
   •  Speciālista atzinums un ieteikumi turpmākai aprūpei, ja esi novērošanā pie kāda speciālista hronisku slimību dēļ.
    •  Atzinums grūtniecei iesniegšanai darba devējam par aizliegumu nodarbināt grūtnieci un sievieti pēcdzemdību periodā apstākļos, kas rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.

2. 16.–18. grūtniecības nedēļa

Zināšanas: 
    •  Personīgā un dzimumdzīves higiēna.
    •  Fiziskās aktivitātes.
    •  Uzturs.
    •  Nemedikamentozās ārstniecības metodes.

Darāmie darbi:
    •  Personām no 18 gadu vecuma, kuras dzīvo kopā ar grūtnieci, iesaka krūškurvja orgānu rentgenoloģisku izmeklēšanu, ja tā nav veikta pēdējā gada laikā.
Dokumenti: 
    •  Rentgenoloģiskās izmeklēšanas slēdziens personai, kura plāno piedalīties dzemdībās.


3. 25.–26. grūtniecības nedēļa
Kā vislabākajā plānā, arī grūtnieču aprūpē ir paredzēta vizīte, kurā var izdarīt līdz šim iecerētos, bet vēl līdz galam nepaveiktos darbus. Grūtniecības II trimestris ir brīdis, kad vairs nav rīta nelabumu un vēl nav gaidību laika lēnīguma, – īstais brīdis izskatīt un paveikt ar savu aprūpes sniedzēju sarunātos “mājas darbus”. 


4. 29.–30. grūtniecības nedēļa

Darāmie darbi: 
    •  Izvēlēties bērnam ģimenes ārstu.
Dokumenti: 


5. 34.–36. grūtniecības nedēļa

Zināšanas:
    •  Jaundzimušajam veselīgi un droši dzīves apstākļi.

Dokumenti: 
    •  Grūtniece iesniedz ģimenes ārsta vai pediatra rakstisku apliecinājumu par jaundzimušā aprūpes nodrošināšanu, kas ietver ārsta kontakttālruņa numuru un ārstniecības iestādes juridisko adresi.


6. 38.–40. grūtniecības nedēļa

Zināšanas: 
    •  Pirmais kontakts ar jaundzimušo, jaundzimušā kopšana un ar to saistītās grūtības.
    •  Zīdīšana – priekšrocības, tehnika, iespējamās grūtības un to novēršana.


Vai šo jau zini?
Vai jūs kā topošie vecāki jau esat noskaidrojuši atbildes uz šiem jautājumiem?

Jaundzimušā ēdināšana:
• zīdīšanas problēmas un to risinājumi, mātes piena priekšrocības salīdzinājumā ar maisījumiem;
• mātes uzturs;
• D vitamīna nodrošinājums.

Jaundzimušā aprūpe:
• jaundzimušā drošība;
• jaundzimušā higiēna;
• jaundzimušā ģērbšana;
• jaundzimušā attīstība un attīstības veicināšana;
• savstarpējais kontakts, mierināšana.

Jaundzimušajam droša apkārtējā vide un pēkšņās nāves sindroms:
• vecāku atbildība, atbildības sadale;
• veselības apdraudējums jaundzimušā periodā;
• bērna aprūpes priekšmetu piemērotības un drošības izvērtējums.


Ikdienas higiēna 
Tagad, kad no vienas grūtniecības aprūpes vizītes līdz nākamai esam izskatījušas, kas ir ar higiēnu saistītas tēmas, kuras apdomāt un pārrunāt ar savu aprūpes sniedzēju, varam pievērst uzmanību dažām ikdienā aktuālām higiēnas praksēm.  


■ Roku un nagu higiēna
Svarīgākais ir nevis tas, cik bieži rokas tiek mazgātas, bet gan – kad un kā tas tiek darīts. Rokas ieteicams mazgāt ikreiz, kad ir bijis kāds notikums, kas varētu veicināt mikroorganismu un infekciju izplatīšanos, piemēram, tualetes apmeklējums (pašai, aprūpējot zīdaini, palīdzot bērnam), saskare ar ķermeņa šķidrumiem (deguna šņaukšana, klepošana, šķaudīšana, brūču apkopšana), pirms saskares ar ēdienu (atceries arī par krūts ēdināšanu un roku mazgāšanu!), pēc saskares ar dzīvniekiem un pēc atgriešanās no sabiedrisku vietu apmeklējuma. Nagu higiēnu visvieglāk ir nodrošināt, ja nagi ir īsi un ja to apstrādei nav izmantoti īpaši pārklājumi.

Roku pareiza mazgāšana
Saslapina rokas, pārklāj ar ziepēm, saputo un vismaz 15 sekundes ieziepē visas roku virsmas. Vismaz 10 sekundas rokas skalo zem tekoša ūdens. Pēc iespējas nepieskaroties virsmām, rokas nosusina. Ja nav iespējams rokas nomazgāt, var veikt roku dezinfekciju. 


■ Ķermeņa higiēna

Svīšana. Hormonālo pārmaiņu dēļ svīšana grūtniecības laikā var būt izteiktāka nekā pirms grūtniecības. Brīvs, ērts apģērbs, mērena (ne pārmērīga) fiziskā aktivitāte, pietiekams uzņemtā šķidruma daudzums un apmazgāšanās ir vienkāršas un palīdzošas darbības, lai mazinātu svīšanas netīkamās blaknes.  

Mazgāšanās, skūšanās, smaržošanās. Ziepes un ūdens ir labākie līdzekļi ādas attīrīšanai no baktērijām, kurām vairojoties veidojas nepatīkams aromāts. Lai arī apmatojums, īpaši padusēs un cirkšņos, ir vietas, uz kurām baktērijas mēdz vairoties īpaši naski, skūšanās tiek saistīta ar nelieliem ādas kairinājuma un iekaisuma riskiem un netiek ieteikta kā regulāra darbība ne grūtniecības laikā, ne pirms dzemdībām.   

Apģērbs un veļa. Jebkurā apģērbā pēc tā nēsāšanas būs jūtams ķermeņa aromāts, tomēr īpaši uzņēmīgi pret ķermeņa izdalījumiem ir sintētiski audumi. Ikdienā, bet jo īpaši grūtniecības laikā, tiek ieteikts brīvs (ne cieši piegulošs) apģērbs no dabiskiem materiāliem. 


■ Pēdu aprūpe, apavi un zeķes 

Īsi, tīri nagi, koptas kāju pēdas, uz kurām nav ādas sabiezējumu, plaisu vai nospiedumu, kā arī zeķes un apavi no dabiskiem materiāliem ir realizējami un vienkārši ieteikumi pēdu higiēnas nodrošināšanai jebkurā dzīves posmā, arī grūtniecībā. 

 

Pētījumos ir pierādīts, ka mātes mutes dobuma slimības tiek saistītas ar priekšlaicīgu dzemdību un preeklampsijas attīstības risku. 


Uzturs 
Lai izvairītos no infekcijām, kas visbiežāk tiek pārnēsātas ar pārtikas produktiem vai ēdot, grūtniecības laikā tiek rekomendēts ņemt vērā šādus ieteikumus:
    •  pārtikā izmantot pasterizētu pienu;
    •  atturēties no mīksto sieru lietošanas uzturā; 
    •  atturēties uzturā lietot pastētes (arī dārzeņu);
    •  neēst termiski neapstrādātu pārtiku – īpaši olas un gaļu;
    •  pirms ēšanas mazgāt rokas; 
    •  mazgāt augļus un dārzeņus; 
    •  veicot dārza darbus vai atbrīvojoties no mājdzīvnieku (īpaši kaķu) fēcēm, izmantot cimdus.

Ir vērts atcerēties, ka, lietojot uzturā kariju, ķiplokus, asas garšvielas vai sarkano (liellopa) gaļu, var būt izteiktāka svīšana un spēcīgāks ķermeņa aromāts.

Veselības uzturēšanai un saslimšanas iespēju mazināšanai palīdz atsevišķu vitamīnu un uzturvielu lietošana:

    •  folijskābe – lietošanu sāk jau pirms grūtniecības iestāšanās (400 mikrogramu dienā) un turpina pirmās 12 grūtniecības nedēļas. Devu drīkst palielināt līdz pat 600 mikrogramiem dienā. Par vēlamo devu un tās izmaiņām lūgums aprunāties ar aprūpes sniedzēju; 
    •  D vitamīns – ieteicams lietot 10 mikrogramu dienā (400 starptautiskās vienības jeb SV, kas reizēm tiek sauktas arī par darbības vienībām – DV). Ja konstatēts D vitamīna deficīts, pēc sarunas ar aprūpes sniedzēju ieteicams uzsākt šā vitamīna aizstājterapiju, lietojot no 1000 līdz 2000 DV dienā;
    •  A vitamīns – grūtniecības laikā tiek rekomendēts izvairīties no A vitamīna uzņemšanas; ir vērts pārbaudīt, vai A vitamīns neietilpst dažādu kombinēto vitamīnu sastāvā, kas tiek lietoti grūtniecības laikā; 
    •  citas minerālvielas (piemēram, dzelzs, kalcijs, jods) tiek rekomendēts uzņemt tad, ja parādās izmaiņas analīžu radītājos vai ir sūdzības.
Vairāk par uzturu grūtniecības laikā un tā ietekmi un bērna veselību nākotnē lasi rakstā “Uzturs grūtniecības laikā – bērna dzīves programmētājs” (... lpp.).


Ķermeņa izmaiņas un slimības 
Pastiprinātu svīšanu mēdz radīt ne tikai grūtniecība vai palielināts ķermeņa svars, bet arī atsevišķas slimības, piemēram, diabēts, vairogdziedzera vai sirds slimības. Tāpēc vienmēr pastiprinātas svīšanas gadījumā ir vērts par to aprunāties ar savu aprūpes sniedzēju, izvērtējot, vai ķermeņa izmaiņas ir fizioloģiskas vai tomēr būtu vērts veikt kādus papildu izmeklējumus un apdomāt iespējamo ārstēšanas plānu.   


Urinācija un defekācija jeb čurāšana un kakāšana 
Urīna un fēču nesaturēšana var būt pārejoša problēma vai arī saistīta ar veselības traucējumiem. Iegurņa muskulatūras vingrojumi ir vienkārši un nekaitīgi un var būt palīdzēt, ja tiek konstatēta šī problēma. Lūk, kādus atslēgvārdus var izmantot atbilstoša speciālista atrašanai un izvēlei: iegurņa konsultācijas, pēcdzemdību iegurņa speciālisti, iegurņa pamatnes muskulatūras attīstības treneri, hipopresijas sistēmas speciālisti. 


Stress 
Stresam ir daudz dažādu “seju”, un dažas no tām ir arī fizioloģiskas, piemēram, šajā rakstā jau vairākkārt pieminētā svīšana. Apzinoties un mazinot stresa cēloņus, par savu ķermeni varam parūpēties ar ūdeni, ziepēm, brīvu apģērbu no dabiskiem materiāliem un pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu. 


Medikamenti 
Līdzīgi kā atsevišķu slimību gadījumā, arī noteiktu medikamentu lietošana var izraisīt pastiprinātu svīšanu vai specifisku sviedru aromātu. Novērojot ķermeņa aromāta izmaiņas, īpaši, ja tiek lietoti medikamenti, noteikti ir vērts to pārrunāt ar savu aprūpes sniedzēju. Izmaiņas ķermeņa aromātā var izraisīt, piemēram, omega-3 sintētiski radītie produkti (omega-3 skābes etilesteri). 


Ģenētika 
Ja novēro pastiprinātu svīšanu, ir vērts apjautāties, vai kādam tuvam ģimenes loceklim arī ir tāda iezīme. Pastiprināta svīšana var iedzimt, tāpat kā var iedzimt tāda reta ģenētiska slimība kā trimetilaminūrija, kuras dēļ cilvēka sviedriem un siekalām var būt zivju aromāts. 


Zobu higiēna
Grūtniecības laikā tiek rekomendēts apmeklēt zobārstu, lai veiktu mutes dobuma izmeklēšanu, profilaksi un, ja nepieciešams, arī ārstēšanu. Pētījumos ir pierādīts, ka mātes mutes dobuma slimības (piemēram, periodontīts) tiek saistītas ar priekšlaicīgu dzemdību un preeklampsijas attīstības risku. Tāpēc mutes dobuma veselības nodrošināšanai, profilaksei un ārstēšanai ir svarīga loma ne tikai mātes, bet arī gaidāmā mazuļa veselībā. Doties pie zobārsta vai higiēnista ir vērts jau pašā grūtniecības sākumā. Neatliekami pie zobārsta lūgums iet, ja ir smaganu asiņošana, smaganu pietūkums un apsārtums, nepatīkama smarža un garša mutes dobumā vai zobu kustīgums.


Dzimumorgānu higiēna
Divas vienkāršas prakses, kuru ievērošana nodrošina dzimumorgānu higiēnu: 1) nēsāt kokvilnas, nevis sintētisku apakšveļu; 2) dzimumorgānus mazgāt ar tīru ūdeni, nevis lietot kādus antiseptiskus līdzekļus. Dzimumorgānu aprūpei neizmantot to skalošanu ar dušu!


Tīrs, tīrāks, pārmēru tīrs?
Ir dzirdēts viedoklis, ka esam kļuvuši “pārāk tīrīgi” un tas nodara kaitējumu mūsu veselībai (piemēram, izraisot ekszēmas). Tomēr nav labas kvalitātes pētījumu, kas šīs bažas apstiprinātu. Drīzāk varētu teikt, ka mēs “baidāmies kļūt netīri”, tā liedzot sev iespēju gūt labumus no saskares ar ārējo vidi, īpaši dabu. Piedzīvojot to, kā mūsu mājas kļūst arvien tīrākas un kā mums ir iespēja arvien pilnvērtīgāk nodrošināt personisko higiēnu, tomēr ir vērts meklēt līdzsvaru starp būšanu kontaktā ar vidi, dabiskiem ķermeņa procesiem un sevis pasargāšanu no infekcijām. Novēlu spēt šo līdzsvaru saglābt arī tik nozīmīgos pārmaiņu posmos, kādi ir grūtniecība, dzemdības un pēcdzemdību periods!


Avoti
    •  Ames, H. (2020, May 20). Personal Hygiene: Benefits, Types, and Routine. Retrieved July 29, 2020. 
    •  Bates, P. (2011, May). Checklist on Hygiene and Grooming – NDTi. Retrieved July 29, 2020. 
   •  Basevi, V.; Lavender, T. Routine Perineal Shaving on Admission in Labour. Cochrane Database of Systematic Reviews 2014, Issue 11. Art. No.: CD001236. DOI.
    •  Smith, R. S.; Bloomfield, S. F.; Rook, G. A. (2012, September). The Hygiene Hypothesis and its Implications for Home... Retrieved July 29, 2020. 
    •  Diet and Food Hygiene: Information for the Public: Antenatal Care for Uncomplicated Pregnancies: Guidance. (2019, February 4). Retrieved July 29, 2020. 
    •  Pete, P.; Biguioh, R.; Izacar, A.; Adogaye, S.; Nguemo, C. (2019, May 3). Genital Hygiene Behaviors and Practices: A Cross-sectional Descriptive Study Among Antenatal Care Attendees. Retrieved July 29, 2020. 
    •  Daalderop, L. A.; Wieland, B. V.; Tomsin, K.; Reyes, L.; Kramer, B. W.; Vanterpool, S. F.; Been, J. V. Periodontal Disease and Pregnancy Outcomes: Overview of Systematic Reviews. Retrieved August 09, 2020. 
    •  Veselības ministrija. (2017, December 21). Veselīga uztura ieteikumi sievietēm grūtniecības laikā. Retrieved July 29, 2020.  
    •  “Hygiene: Overview”. World Health Organization (WHO). Retrieved 29 January 2020. 
    •  Ministru kabineta noteikumi Nr. 611 “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”. (2006, July 25). Retrieved August 03, 2020. 
    •  Woodley, S. J.; Lawrenson, P.; Boyle, R.; Cody, J. D.; Mørkved, S.; Kernohan, A.; Hay-Smith, E. J. C. Pelvic Floor Muscle Training for Preventing and Treating Urinary and Faecal Incontinence in Antenatal and Postnatal Women. Cochrane Database of Systematic Reviews 2020, Issue 5. Art. No.: CD007471. DOI: 10.1002/14651858.CD007471.pub4.
    •  Vorma, Z. Iegurņa veselība. Retrieved August 09, 2020. 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti


Kategorijas