Lai ģimene nolemtu par labu krustabu rituālam, svarīgākais ir vecāku mīlestības nodoms Foto: Jānis Liflands


Vai krustabas ir alternatīva rituālam baznīcā? 7 atbildes uz jautājumiem par krustabām 1

 30. septembris 2020 16:30 mammamuntetiem.lv Raksts

Bērnam paaugoties, aktuāls kļūst jautājums par bērna kristīšanu vai krustīšanu. Ja ģimene ir reliģioza, šaubu nav – visbiežāk šādas ģimenes ir piederīgas kādai no draudzēm un izvēlas bērnu kristīt tur. Taču, ja jaunie vecāki nav saistīti ar baznīcu, bet vēlas kādu rituālu un iecelt bērnam krustvecākus, vai krustabas var būt kā alternatīva?



Par to, kas jāņem vērā, ja ir vēlēšanās noturēt bērnam krustabu rituālu, portālam Mammamuntetiem.lv stāsta rituālās ģimenes kopas “Trīs Gaisi” (pārstāve) vadītāja Lība Kapuste. 

1. Kas ir krustabas?
Krustabas ir bērna pirmie godi un tās dēvē arī par baltajiem godiem. Ar šiem godiem bērna un arī vecāku dzīvē tiek iedzīvinātas vērtības, kas pašiem ir svarīgas un ticam – gaišumu, labestību, mīlestību, stirpas saknes un tautu. “Tā ir ģimenes un, ja ir vēlēšanās – dzimtas – sanākšana kopā un vienošanās klātesmības spēkā, kas ir visas radīšanas pamatā. Krustabu primārā jēga ir rituālās norisēs mīlestībā un labvēlīgā noskaņā stiprināt bērna dzimtas saknes, lai bērna dzīves ceļš tālāk vītos mierpilnā pieņemšanā un dziļā ticībā savam iekšējam gara spēkam,” teic Lība Kapuste.

2. Kādas ir prasības ģimenei, kas vēlas bērnam krustabu rituālu? Piemēram, vai to veic tikai latviešiem, kas ietur visas latviskās tradīcijas?
Ne nacionalitātei, ne tautībai krustabu rituālā nav izšķiroša nozīme. “Lai ģimene nolemtu par labu krustabu rituālam, svarīgākais ir vecāku mīlestības nodoms. Vecāku, krustvecāku, ģimenes un dzimtas dzīves pieredze un mīlestības spēks ir vēlēt visu to vislabāko, visgaišāko, lai bērna dzīves ceļš ir stiprām saknēm dzimtā, tautā un zemē. Ģimene, kas izvēlas krustabu godus saviem bērniem, apzināti novēl šo vērtību pieredzei maigi plūst cauri paaudzēm mīlestībā, brīvībā, gara tīrībā, vienkāršībā. Šis nodoms ir ļoti, ļoti svarīgs, jo tieši iecere, ar kādu vecāki domā par krustabām, iestīgo šī pasākuma būtību,” stāsta Lība Kapuste. 

3. Kā notiek krustabu plānošana?
Kad ģimene ir apjautusi, ka tieši krustabas ir tas rituāls, kas tiks noturēts, sāk raisīties niansētie praktiskie jautājumi. “Aktuāls ir jautājums par vietu. Visbiežāk tas notiek ģimenei kādā svarīgā un tuvā sētā, pagalmā vai svētvietā vai vienkārši vietā, kur viņi mēdz uzturēties ar bērniem. Parasti krustabas tiek noturētas dabā. Vietas vibrācijai būtu jābūt gaišai, pacilājošai,” stāsta Lība Kapuste.  Viņa uzsver, ka liela nozīme ir dažādiem simboliem un godu atribūtikai. Tā kā krustabas ir baltie godi, baltajai krāsai ir īpaša nozīme. Parasti viesi tērpj gaišas drānas, tiek noturēts baltā galda rituāls, kad tiek ēsta balta maize un dzerts balts piens. Ir uguns rituāls, kas nes gaismu un tīrību un attīrīšanos caur liesmu. Lai arī krustabās ir daudz simbolu, šie godi var būt visdažādākie – viss notiek saskaņā ar ģimenes vēlmēm un pārliecību.

4. Vai caur šo rituālu vecāki uzņemas atbildību bērnu audzināt latviskā garā?
Reizēm vecāki bažījas, ka viņiem nav tautas tērpa vai ka viņi nav saskārušies ar latviešu folkloru, vai nav nekādas saiknes ar latvisko dzīvesziņu un ka viņiem pietrūkst izpratnes par šiem jēdzieniem, tāpēc šaubas, vai krustabas ir piemērots rituāls ģimenei. “Šie etnogrāfiskie jautājumi bieži ir vecāku prātos, bet mūsu skatījums ir ļoti vienkāršs: mēs katrs esam tādi, kādi esam – katrs cilvēks, katra ģimene. Tā vienkāršība un vienkāršā izpratne par to, kā noturēt līdzsvaru starp to, kā es esmu audzināts un starp to, kur tiecas mans gars – tas ir noteicošais, lai krustabas varētu noritēt. Tas var būt pavisam mazs pieskāriens latviskajai dzīvesziņai,” teic Lība Kapuste. Viņa norāda, ka nav nekādu prasību pret speciālām zināšanām vai nodomiem, lai ģimene varētu sarīkot krustabas savam bērnam.

5. Kāda ir krustvecāku loma krustabās?
Krustabu primārā jēga ir bērna dzimtas sakņu stiprināšana, taču svarīgs motīvs šajā rituālā ir arī dižie kūmas jeb krustvecāki. “Krustvecāku izvēlē jāvadās pēc sajūtām. Tā var būt pilnīgi brīva – vai tas ir viens cilvēks, pāris vai vairāki cilvēki. Nav noteikti arī dzimumi, gadījumi ir dažādi. Krustvecāki pēc būtības ir spēka cilvēki, kas spēj vēl vairāk paplašināt to mīlestības pieredzi, ko vecāki var un sniedz savam bērnam,” stāsta Lība Kapuste. Viņa norāda, ka caur krustvecāku izvēlēšanos vecāki sasaista bērna dzīves ceļu ar tiem īpašajiem cilvēkiem, kas dos bērnam neatsveramu pieredzi tālākos piedzīvojumos un zināšanu apguvē. “Manuprāt, tas tautā iedzīvina atbildību – nav tikai mans bērns vai vecāki un vecvecāki. Izrādās, ka mūsu mīlestības klēpis ir plašs un mūsu dzīvesprieks, aizrautība un izpratne  ļauj mīlestības pieredzei plūst cauri paaudzēm no cilvēka uz cilvēku. Tas jau ir tas krustabu grauds – iesēt dziļi mīlošu tautu mūsu nākotnes bērnos,” stāsta L. Kapuste.  

6. Vai ir kādas situācijas, kad nevajadzētu izvēlēties krustabas?
Tie cilvēki, kam nevajadzētu izvēlēties krustabas, parasti nekad pat neapsver ideju par krustabām, norāda Lība Kapuste. Viņa stāsta, ka ir gadījumi, kad cilvēki interesējas par krustabām, bet viņu sajūtās tas neuzzīmējas un viņi nespēj šo pasākumu ieviest savā dzīvē – tad tas, protams, nav vajadzīgs. Tomēr nav noteikts, ka krustabas nevar izvēlēties, piemēram, ja ģimene ir reliģioza. 
“Galvenais krustabu akcents ir būt tādiem, kādi cilvēki ir šodien. Krustabas ir rituālos un simbolos balstītas, taču tās var būt ar modernu noskaņu – ģimene var būt tāda, kāda tā ir šodien. Mums nav jātiecas atdarināt tos cilvēkus, kas dzīvoja šajā zemē pirms vairākiem gadsimtiem. Krustabas ir daudz par pieņemšanu – tā ir būšana starp dabu un savu ģimeni. Ir gadījumi, kad ģimenē ir reliģiozi cilvēki un pats jaukākais ir tad, kad, vienojoties rituālā, mēs visi jūtam patiesas mīlestības klātesamību. Ikviens izjūt dievišķā klātbūtni, patiesi un no sirds vēlot bērnam vislabāko,” pieredzē dalās Lība Kapuste.

7. Kāpēc Latvijā pēdējos gados uzplaukusi interese par krustabu rituālu?
Tās ir kļuvušas iecienītas vecāku izvēles ziņā ne tikai pēdējo gadu laikā, bet jau ilgāku laiku, norāda krustabu vadītāja. Kā stāsta Lība Kapuste, arī viņa ir krustīta jau pirms vairāk nekā 30 gadiem, tā kā to nevar uzskatīt tikai par pēdējo pāris gadu aktualitāti. Bet, iespējams, tās ir kļuvušas iecienītas, jo piedāvā neaizmirstamu pieņemšanas pieredzi, kad katrs pats pēc savas izpratnes un ticības var veidot pirmos sava bērna godus.




1 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Kategorijas