Foto: Shutterstock.com


Trakais darbdienas rīts. Kā to padarīt mierīgāku?

 21. septembris 2020 10:00 Gunita Krilova, Mammamuntetiem.lv Raksts

Rudens daudzu vecāku ikdienu iegriež atpakaļ ierastajās sliedēs – bērniem atsākas bērnudārzs, vecākiem darbs. Atpūtu pie jūras un laiskus rītus nomaina siltāku drēbju meklēšana un centieni bērnus laikus sagatavot iziešanai uz dārziņu. Par to, kā darbdienu rītus ģimenēs, kurās aug bērnudārznieks, padarīt harmoniskus, bezmaksas žurnālā "Mammām un tētiem. Bērnudārznieks" stāsta Laura Valaine, ārste psihoterapeite (RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnika).



Pirmais, ar ko jārēķinās vecākiem, ir, ka bērniem tādām ikdienišķām darbībām kā saģērbšanās un nokārtošanās ir vajadzīgs krietni vairāk laika nekā pieaugušajiem. Ja vecāki to ņems vērā, būs iespējams izvairīties no liekiem konfliktiem. Tāpat ir normāli, ka līdz apmēram trīs gadu vecumam, kad bērniem citi vienaudži un socializēšanās vēl tik daudz neinteresē, došanās uz dārziņu nav bērna pirmā izvēle, kā pavadīt dienu. Tāpēc ir aplami no mazā gaidīt, ka viņš uzreiz pēc pamošanās būs možs un gatavs celties un sparīgi gatavoties iešanai uz bērnudārzu. 

Cik ilgi pirms iziešanas no mājas jāmodina bērns?
Ideāli, ja bērnu no rīta modina ne vēlāk kā pusstundu pirms laika, kad jāiziet no mājām. Tāpat svarīgi, lai mazajam jau ir zināma secība, kas atkārtojas ik rītu. Jāņem vērā, ka pusstunda bērnam būs pietiekams laiks, ja vecāki pirms mazā mošanās būs jau izdarījuši paši savas lietas (piecēlušies, nomazgājušies, saģērbušies, padzēruši kafiju). Tādēļ vajadzētu, lai pieaugušie mostas krietnu laiku pirms bērna un dienai sagatavojas paši. 

Arī rītam vajadzīga rutīna
Kad pamostas pieaugušais, viņš uzreiz zina, kas viņu šajā dienā sagaida. Tāpat zina, ka rīta kafijai viņam ir tikai desmit minūtes laika, citādi būs nokavēts darbs. Savukārt, kad pieceļas bērns, viņam ir vienalga, vai vecākiem uz darbu ir jādodas tagad vai pēc stundas. Lai rītus padarītu harmoniskus, ārste psihoterapeite Laura Valaine vecākiem iesaka ieviest rīta rituālu – lietu kārtību, kas atkārtojas dienu no dienas. “Bērni uz pasauli skatās caur spēli. Viņus neinteresē, cik ir pulkstenis vai cikos vecākiem ir jābūt darbā. Bērnus neinteresē termiņi, process. Rīta rituāls ir darbības, kas noteiktā un paredzamā secībā atkārtojas ik rītu. Bērniem 1,5–4 gadu vecumā rīta rituāls būs tas, kas viņiem radīs drošības sajūtu, bet vecākiem, ieviešot rīta rituālu, pašiem būs vieglāk sagatavoties un noskaņoties dienai,” stāsta speciāliste. Viņa uzsver, ka nav tik svarīgi, ko tieši vecāki iekļauj rīta rutīnā, būtiski, ka šīm lietām tiek atvēlēts pietiekams laiks, tajās tiek ietverti spēles elementi un tās dienu no dienas atkārtojas.

Jo ģimenē būs skaidrāka lietu kārtība vakarā un rītā, jo ar laiku mierīgāki kļūst rīti un bērns akceptēs šos noteikumus.


Ja laikā, kad bērns ir jau pamodies, vecāki paralēli sāks darīt citas lietas, kas ir atkāpes no bērna rutīnas, ir skaidrs, ka mazais viens pats pie savas rutīnas neturēsies, jo viņam ir interesanti un arī viņš grib piedalīties tajā, ko dara vecāki. Ja laikā, kad bērnam ir paredzēts ģērbties, mamma sāks kārtot savu somu vai ķemmēt matus, mazs bērns, visticamāk, pievērsīsies tam, ko dara mamma, nevis patstāvīgi ģērbsies.

Piemērs rīta rutīnai: 
    • bērns tiek modināts;
    • bērnam tiek dota “atmiegošanās” iespēja;
    • pieaugušais īsu brīdi paspēlējas ar mazo, piemēram, rotaļu lācis modina bērnu, kam nāk miegs;
    • mazulis kopā ar lāci dodas pasēdēt uz podiņa;
    • bērns, vecākam asistējot, ģērbjas drēbēs, kas ir sagatavotas iepriekšējā vakarā;
    • bērns izvēlas līdzi ņemšanai uzkodu vai ēd vieglas brokastis mājās;
    • mazais izvēlas mantiņu, ko ņems līdzi uz bērnudārzu;
    • bērns ar vecāku dodas ģērbties āra drēbēs;
    • bērns pasaka mājdzīvniekam “atā”.

Veiksmīgs rīts sākas iepriekšējā vakarā
Kā norāda Laura Valaine, pētījumos vairāk tiek aprakstīta bērnu vakara un nakts miega rutīnas ietekme uz viņa attīstību, tomēr, pēc speciālistes domām, līdz trīs četru gadu vecumam rutīna ir svarīga jebkurā gadījumā. Ir pierādīts, ka veselīgi ikdienas ieradumi agrīnā dzīves posmā nosaka panākumus visā dzīvē. [1] Piedzīvojot rituālus, bērnam veidojas pamata drošības izjūta, ka viss ir droši un pat, ja kaut kas mainās, pēc tam viss atgriežas vecajās sliedēs.
Tāpēc vecākiem ir ļoti ieteicams pārdomāt arī to, kāds ir vakars ģimenē – vai tā ir vienota sistēma, kā bērni iet gulēt, cikos sākas naktsmiers, kāda ir mazgāšanās, ģērbšanās, lasīšana, dziesmas, apsegšanās utt. kārtība. Pirms aizmigšanas ir svarīgi bērnam saprotamā valodā pastāstīt, kas sagaidāms nākamajā dienā, piemēram, kurš no vecākiem vedīs mazo uz dārziņu, lai viņš zina, ko gaidīt. Jo ģimenē būs skaidrāka lietu kārtība vakarā un rītā, jo ar laiku mierīgāki kļūst rīti un bērns akceptēs šos noteikumus. Protams, ik pa laikam bērni testē robežas un pārbauda tās vairākkārt, bet, ja vecāki turas pie savas nostājas, pēc vairākām reizēm bērni lielākoties akceptē vecāku uzliktās robežas.

Lasi vēl: Vai bērnam pirms dārziņa mājās ir jāēd brokastis

Lai rīts būtu veiksmīgs, vakarā: 
    • ieturiet vakara rutīnu arī, ja esat pārnākuši mājās vēlāk, nekā ierasts;
    • pastāstiet bērnam, kas viņu sagaida nākamajā dienā;
    • sagatavojiet bērnam drēbes (vai ļaujiet, lai tās izvēlas viņš pats!) un mantas nākamajai dienai;
    • sagatavojiet visu, kas nākamajai dienai vajadzīgs jums pašiem;
    • nākamajā rītā celieties pirms bērna, lai mierīgi noskaņotos jaunajai dienai.

Ļaut ģērbties pašam vai saģērbt?
No pusotra gada vecuma bērnam dabīgi rodas vēlme darīt lietas pašam, bet līdz četru gadu vecumam viņš iemācās pamatizpratni, vai ir spējīgs pats tikt ar sevi galā. Vecumā no pusotra līdz trīs četriem gadiem bērns mācās autonomiju tieši ar to, ka pats visu dara – ģērbjas, apkalpo sevi, izdara dažādas izvēles. Tas ir brīdis, kad vecākiem ir svarīgi to respektēt – ja ir vēlēšanās izaudzināt pašpietiekamu bērnu, kas spēj par sevi pastāvēt. Ja vecāki neļauj bērnam saviem spēkiem darīt to, ko viņš grib un varētu paveikt, mazajam par sevi rodas priekšstats, ka viņš acīmredzot to nav spējīgs izdarīt un vienmēr būs kāds cits, kas ar to tiks galā. Pieaugušā vecumā tas var dažādi atspēlēties, piemēram, ar zemu pašvērtējumu, ar grūtībām pieņemt lēmumus, izvēloties pāraprūpējošus partnerus vai ilgi dzīvojot pie vecākiem. Protams, īstermiņā vecākiem tas ir vieglāk – saģērbt bērnu pašiem, uznest un nonest pa trepēm vai barot ar karotīti, tomēr bērns no tā iemācās, ka, lai arī pats grib veikt šīs darbības, kāds cits to paveiks viņa vietā.

Vai televizoru ir prātīgi iekļaut bērna rīta rutīnā?
Reizēm vecāki, lai atvieglotu rītu, piedāvā bērnam paskatīties multenes – lai mazais atmostos un vecāki viņu vieglāk varētu sagatavot dārziņam. Vai televizora skatīšanās iekļaujas bērna rīta rutīnā, jāvērtē no tā, kāds ir vecāku mērķis un vajadzības. Tomēr speciāliste uzsver, ka līdz trīs gadu vecumam bērniem ekrāni nav rekomendēti smadzeņu attīstības dēļ – jo mazāk laika bērns pavadīs pie ekrāniem, jo mazāka varbūtība, ka vēlāk viņam būs uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms un samazināta spēja koncentrēties. “Bērnam pašam ir jāiemācās, kā ir apstādināt savas smadzenes un pārslēgties. Ekrāni ar mūžam ņirbošo un nebeidzami interesanto piedāvājumu to nemāca. Ja bērns skatās ekrānā, viņam pašam nekas nav jādara – viņš visu laiku tiek izklaidēts. Bērns pierod, ka pašam sevi nav jāstopē, līdz ar to procesi nestrādā, jo visu laiku tiek nodrošināti impulsi un stimuli. Tādā veidā bērns pierod meklēt vieglāko veidu, pārslēdzas uz citu izklaidi un neiemācās apstāties, apdomāties vai meklēt, ko citu darīt,” stāsta Laura Valaine. Viņa arī norāda, ka bērnam it kā neinteresants rīta ziņu raidījums, ko vecāks fonā klausās vai skatās, var traucēt koncentrēties darbībām, lai sagatavotos dārziņam. Iespējams, ka tas ir vieglāk – nosēdināt bērnu pie televizora, “aizbāzt” muti ar ēdienu un tad saģērbt, taču tas atkal norāda uz to, ka mazais pats nemācās vadīt savus procesus un paļaujas, ka vienmēr blakus būs vecāki, kas lietas paveiks viņa vietā.

Nepretendēt uz perfekto rītu ik dienu
Reizēm vecāki tik ļoti vēlas būt lieliski un pat perfekti vecāki, ka ieslīgst galējībās, norāda speciāliste. Ir piedzīvots, ka, sākoties dārziņa gaitām, ģimene neplāno nekādas citas aktivitātes ārpus mājas, lai saglabātu bērnam ierasto ritmu. Psihoterapeite mierina – ja ik pa laikam ģimenei ir plānoti kādi izbraucieni vai pasākumi darbdienu vakaros, kas izjauc ierasto dienas un vakara rutīnu, nebūs tā, ka bērnam tas vienmēr nāks par sliktu: “Protams, ir jārēķinās, ka tādā gadījumā nākamajā dienā bērns var būt vairāk saguris un niķīgāks, raudulīgāks un ar viņu var grūtāk sarunāt lietas. Tomēr nav vēlams arī pilnīgi atlikt visus ģimenes plānus un savu dzīvi. Arī izbraucieni un ciemošanās bērniem dod daudz laba – tā ir jauna pieredze, tikšanās. Ja arī nākamais rīts ir grūtāks, bērni tādā veidā nonāk kontaktā ar realitāti. Ja gadās, ka ģimene ir aizgulējusies, vēlams rītam saglabāt pamata struktūru, cenšoties to realizēt īsākā laika posmā. Bērnam sarunā var paskaidrot, kāpēc vajadzētu pasteigties, bet svarīgi atcerēties, ka jāizvēlas mierīgāks tonis.

Psihoterapeite mierina – ja ik pa laikam ģimenei ir plānoti kādi izbraucieni vai pasākumi darbdienu vakaros, kas izjauc ierasto dienas un vakara rutīnu, nebūs tā, ka bērnam tas vienmēr nāks par sliktu.


Dzīvojot tikai savā perfektajā burbulī, kur neviens nekad nekavē, nav dusmīgs vai noguris, bērniem rodas nepareizs priekšstats par dzīvi. Ja bērni nav auguši perfektā vidē, viņiem arī pēc tam pieaugušā vecumā ir vieglāk pieņemt izaicinājumus, netaisnību un pārvarēt grūtības. Tāpēc audzināšanā man patīk izmantot jēdzienu “pietiekami labi vecāki”, nevis “perfekti vecāki”. Šī audzināšanas pieeja parāda bērnam, ka vecāki mēdz kļūdīties, plāni var nenotikt, kā iecerēts, bet ar to var tikt galā. Ja vecāki it visā cenšas būt perfekti, tas ir vairāk traumatizējoši, nekā būt vienkārši pietiekami labiem vecākiem. Tāpēc es ieteiktu lielākoties censties ieturēt rutīnu, bet atcerēties arī par savu dzīvi. Ir saprotams, ka bērnam vēlam visu labāko, bet nevajag uz to ieciklēties, lai mazajam neradītu pārāk idealizētu priekšstatu par to, kā darbojas pasaule,” teic ārste psihoterapeite Laura Valaine.

Ideja! Ļauj bērnam pašam izvēlēties 
Bērns jutīsies labāk un, visticamāk, sadarbosies ar vecākiem veiksmīgāk, ja ik pa laikam vecāki viņam ļaus izvēlēties un pieturēsies pie šīs izvēles. Ļaujot mazajam izvēlēties, piemēram, bikses, kuras vilkt uz dārziņu, vai brokastu pārslas, bērnam rodas sajūta, ka viņa viedoklis ir svarīgs un viņš var noteikt lietas savā dzīvē. Tāpat viņš labprātāk pieņem darbības, kas no rīta ir jāveic. Jāņem vērā, ka līdz apmēram triju gadu vecumam vairāk par divām izvēlēm bērnam nevajadzētu piedāvāt. Kā atzīst Laura Valaine, visbiežāk mazais no piedāvātām izvēlēm paņems otro, jo pēdējā minētā labāk ir palikusi prātā. 

Ja sanācis uz bērnu sakliegt
Pieaugušajiem jārēķinās, ka būs arī tādi rīti, kad viss neies pēc plāna. Slikts noskaņojums no rīta gadās gan vecākiem, gan bērnam, atšķirība ir tajā, ka pieaugušais labāk spēj izvērtēt iemeslus šādam noskaņojumam un vieglāk spēj par tiem runāt. Satrauktie vai dusmīgie toņi ir saprotami, bet bērnam tie nekādā veidā nepalīdz, viņš pie tādiem kļūst vēl mazāk rīcībspējīgs. Iespējams, šie toņi vecākiem ļauj mazināt savu trauksmi, bet mazajam, tos dzirdot, palielinās trauksme un samazinās spēja koncentrēties rīta rutīnai.
Ja vecākiem kādu rītu bērnam sanāk pateikt ko skarbāku vai asakā tonī, pieaugušajiem nevajadzētu pārlieku sevi šaustīt un vainot sevi. Šādas situācijas bērnam iedod realitātes izjūtu. “Tā ir dzīve. Vecāki taču saprot, ka bērnam var būt tādi rīti, kad viņam neko negribas, tāpat ir pilnīgi pieļaujams, ka arī vecākiem gadās tādi rīti, kad viņiem neko negribas. Ir svarīgi nevainot sevi, bet izrunāt to ar bērnu, pastāstīt, ka mamma vai tētis šodien ir dusmīgi savu iemeslu dēļ, ka tas nav saistīts ar viņu. Iespējams, ka sākumā mazais neuztvers to, taču viņš to akceptēs un pamazām pieradīs pie tāda veida sarunām. Tas palīdzēs saprast arī, ka mammas vai tēta dusmas ne vienmēr ir saistītas ar bērna uzvedību. Tas palīdzēs mazajam neuzņemties atbildību par vecāku dusmām,” stāsta psihoterapeite. Protams, vardarbīga uzvedība – kliegšana, bērna raustīšana vai fiziska ietekmēšana – nav pieļaujama; par tādu uzvedību vecākiem ir jāatvainojas un jāmeklē veidi, kā kontrolēt savas emocijas, nenodarot pāri bērnam vai kādam citam.

Ja bērns dzīvo šķirtā ģimenē
Ja bērnam uz dārziņu dažreiz jādodas no mammas un dažreiz tēta mājām, vislabākais, ja rīta rutīna abās mājās būtu līdzīga. Tas nenozīmē, ka bērnam abās mājās viss jādara pilnīgi vienādi (jāēd identiskas brokastis vai jātīra zobi ar vienu un to pašu zobu pastu), bet vēlams, lai ir līdzīgs celšanās laiks, laiks, kas atvēlēts rītam mājās. Svarīgi, lai arī kārtība ir līdzīga, nevis vienā mājā bērns no rīta skatās televizoru un viņu saģērbj pieaugušais, bet otrā ir prasība ģērbties pašam. Jo līdzīgāki ir noteikumi, jo ātrāk mazais adaptēsies šai situācijai un to pieņems. Tāpat ir svarīgi situāciju bērnam izskaidrot un pieturēties pie konsekvences.

Par bērnu 5, 6 gadu vecumā
Piecu sešu gadu vecumā ikdienas rutīna, ja tā ir praktizēta jau no bērna maza vecuma, būs izveidojies jau kā ieradums. Arī šajā vecumā bērniem tāpat ir svarīga noteikta un paredzama rīta un dienas kārtība, bet viņiem tas nav bāziskās drošības jautājums. Tas ir nepieciešams, lai viņi varētu vairāk rēķināties ar to, kas ir gaidāms no rīta, vairāk domājot par to, izejot no savas personības vai savām vēlmēm. Piemēram, bērns šajā vecumā sāk domāt pats un izvērtēt, vai viņam no rīta atliks laiks, lai izdarītu kādu viņu interesējošu lietu. 

Raksts no žurnāla "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks" rudens numura! Elektroniski lasi to sadaļā MŪSU IZDEVUMI

Atsauces:
1. Good Daily Habits During the Early Stages of Life Determine Success Throughout Life. Pieejams: https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5241625/




0 Pievienot komentāru


Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas