Foto: Shutterstock.com


Saeima atbalsta atteikšanos no aizlieguma atlaist no darba cilvēkus ar invaliditāti

 10. septembris 2020 10:00 Jauns.lv Ziņa

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz izslēgt normu, kas pašlaik daļā gadījumu aizliedz atlaist cilvēkus ar invaliditāti. Tas tiek skaidrots ar to, ka šī norma drīzāk radot pretēju efektu, nevis veicina cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību.

 



Reizē likumā paredzēts noteikt, ka darba devējam, konkrētos gadījumos uzteicot darba līgumu cilvēkiem ar invaliditāti, būs jāievēro divu mēnešu uzteikuma termiņš. Tas attieksies uz gadījumiem, kad līgums tiek uzteikts, jo ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu, vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ, vai arī, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveiks darbu ilgāku likumā noteikto laiku.

Divu mēnešu termiņš attieksies uz situācijām, ja darba koplīgumā vai darba līgumā nebūs noteikts garāks uzteikuma termiņš. Ja darba tiesiskās attiecības ar attiecīgo darbinieku būs nodibinātas pirms stāsies spēkā atteikšanās no aizlieguma atlaist cilvēkus ar invaliditāti, tādā gadījumā uzteikuma termiņš būs trīs mēneši.

Pamatojot ar nepieciešamību veicināt personu ar invaliditāti nodarbinātību, Labklājības ministrija (LM) rosina no Darba likuma izslēgt normu, kad aizliedz darba devējam uzteikt darba līgumu darbiniekam, ja tas ir atzīts par invalīdu, izņemot atsevišķus gadījumus.

Kā norāda LM, darba devējs šādā veidā tiek ierobežots veikt uzņēmumā neatliekamus saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai līdzīga rakstura pasākumus, piemēram, ja paredzēta darbinieku skaita samazināšana vai gadījumā, ja tiek atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu.

Šādā situācijā darba devēja vienīgā iespēja ir vērsties tiesā ar lūgumu izbeigt darba tiesiskās attiecības, kas var būt pietiekami laikietilpīgs un dārgs process, skaidrots likumprojekta anotācijā. Darba devēji, saskaroties ar šādām situācijām (atbilstoši darba devēju aptaujām un pētījumiem), nereti vairs neizvēlas nodarbināt personas ar invaliditāti, līdz ar to likuma norma, kas paredzēta personu ar invaliditāti īpašai aizsardzībai, kļūst par iemeslu pēc iespējas izvairīties no šādu personu nodarbināšanas, vērš uzmanību ministrijā.

LM pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā diskusijas, kas notikušas, jau sākot ar 2014.gadu, kā arī darba tirgū esošo situāciju, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, likumprojekts paredz izslēgt šo normu.

Ministrijā skaidro, ka Invaliditātes lietu nacionālās padomes 2019.gada sēdē tika atbalstīta Darba likuma 109.panta otrās daļas izslēgšana. Šī norma nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu ar darbinieku, ja viņš atzīts par personu ar invaliditāti, izņemot vairākus likumā noteiktus gadījumus, uz kuriem šis aizliegums neattiecas.

LM paralēli virza grozījums Darba likuma citā normā, kas paredz, ka darbiniekiem ar invaliditāti ir nosakāms nepilnais darba laiks, ja darbinieks lūdz tā noteikšanu. Objektīvu iemeslu dēļ invaliditāte nereti ir šķērslis, lai darbinieks spētu pilnvērtīgi veikt darbu tipiskajā darba laikā, tādēļ arī personas ar invaliditāti atsakās no nodarbinātības. Lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū, šādiem darbiniekiem tiek paredzēta iespēja prasīt nepilnā darba laika noteikšanu, pauž ministrijā.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Kategorijas