Foto: Shutterstock.com

Dzīves dārdzību un nepietiekamu finanšu līdzekļu apmēru jaunieši min kā galveno iemeslu, kas traucē patstāvīgas dzīves uzsākšanu.


Aptauja: Studiju laikā jaunieši lielā mērā paļaujas uz vecāku finansiālo atbalstu

 09. septembris 2020 13:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Kā liecina Swedbank aptaujas dati, studenti Latvijā bieži paļaujas uz savu vecāku vai radinieku finansiālo atbalstu – gan ikdienas vajadzību, gan studiju izmaksu segšanai. Gandrīz pusei (46%) studentu vecāki palīdz segt studiju izmaksas, neskatoties uz to, ka daļu studenti cenšas segt paši (49%). Savukārt 60% studentu saņem finansiālu atbalstu no vecākiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai, kaut gan tikpat liela daļa (58%) paši gūst ienākumus, paralēli studijām strādājot.    



Jāatzīmē, ka lielākajai daļai (82%) studentu vecāki sniedz arī netiešu finansiālu atbalstu, piemēram, sagādājot pārtiku, sadzīves lietas u.tml. Teju pusei (48%) tas ļauj samazināt savus izdevumus par 20 līdz 30%. 

“Aptaujas dati rāda, lai arī 23% studentu paralēli studijām strādā pilnas slodzes darbu, bet vēl tikpat – nepilnas, vecāku finansiālais atbalsts studiju laikā ir ļoti nozīmīgs gan tiem jauniešiem, kuri augstāko izglītību apgūst bez maksas, gan tiem, kas izmaksas sedz paši. Kopumā var teikt, ka studenta dzīve ir viens no dārgākajiem posmiem, ar ko vecākiem ir jāsaskaras bērnu audzināšanā. To, ka izdevumi aug līdz ar bērnu, apzinās arvien vairāk vecāku, jo pēdējo gadu laikā būtiski pieaudzis to vecāku skaits, kuri veido uzkrājumu bērna nākotnei. Populārākie mērķi šāda uzkrājuma veidošanai ir izglītības izdevumu segšana, lielāku pirkumu veikšana, piemēram, pirmā auto iegāde, kā arī finanšu rezerve, kas rada papildus drošības sajūtu un stabilitāti,” norāda Karīna Rokjāne, Swedbank uzkrājumu jomas eksperte. 

 

Kopumā var teikt, ka studenta dzīve ir viens no dārgākajiem posmiem, ar ko vecākiem ir jāsaskaras bērnu audzināšanā.

 

Katram trešajam studentam ikmēneša ienākumi nepārsniedz 300 eiro
Ienākumu apjoms, kāds pieejams studentam Latvijā ikdienas vajadzību nodrošinājumam, ir ļoti atšķirīgs, liecina aptaujas dati. Katram trešajam jeb 34% jāiztiek ar 300 eiro mēnesī, un tie visbiežāk ir bakalaura studiju studenti. Katram piektajam (22%) studentam pieejamais naudas apmērs svārstās no 300 līdz 500 eiro mēnesī, savukārt 17% - līdz 700 eiro mēnesī (visbiežāk maģistrantūras studentiem).

Skaudru ainu iezīmē fakts, ka 20% studentu katru mēnesi piedzīvo naudas iztrūkumu, bet 19% - katru otro, trešo mēnesi. Visbiežāk šādā situācijā nonāk tikko studijas gaitas uzsākušie, kuri paralēli studijām nestrādā. Šādās situācijās jaunieši samazina savus ikdienas tēriņus (53%) vai lūdz naudu vecākiem (52%). Trešdaļai šādiem gadījumiem ir savi uzkrājumi. 


Lielākie studentu izdevumi - pārtika un dzīvesvieta
Līdzīgi kā ar ienākumiem, tā arī izdevumu apmērs ļoti atšķiras, taču visbiežāk nepārsniedz 500 eiro mēnesī. Lielākās izdevumu pozīcijas studentiem veido pārtika un dzīvesvieta, kam vidēji mēnesī tiek atvēlēti attiecīgi 110 un 104 eiro. Tam seko izdevumi par izklaidi un kultūras pasākumiem – vidēji 51 eiro, apģērbu un apavu iegāde – vidēji 42 eiro, un sabiedriskā transporta izdevumi – vidēji 34 eiro mēnesī. Tāpat aptuveni 20 eiro ik mēnesi tiek novirzīti saistību segšanai (piemēram, par kredītu), kā arī dažādiem mācību materiāliem. Savukārt vidēji 16 eiro mēnesī studenti atvēl medicīnas un mājsaimniecības uzturēšanas izdevumiem. 

Interesanti, ka lielāko pārsteigumu studentiem, kuri dzīvo atsevišķi no vecākiem, radījušas izmaksas par pārtiku – 54% plānojuši, ka tās būs mazākas, nekā ir faktiski. Tāpat uz mazākiem tēriņiem cerēja par komunālajiem maksājumiem (27%), kā arī sadzīvei nepieciešamajām lietām (16%). Tieši dzīves dārdzību un nepietiekamu finanšu līdzekļu apmēru jaunieši min kā galveno iemeslu, kas traucē patstāvīgas dzīves uzsākšanu. 
 

Uzkrājumu bērna nākotnei veido divas reizes vairāk vecāku nekā pirms 5 gadiem
Ņemot vērā vajadzību loku, kas jauniešiem nepieciešams, uzsākot patstāvīgu dzīvi, tostarp augstākās izglītības ieguvei, vecāki arvien vairāk apzinās nepieciešamību veidot uzkrājumu bērnu nākotnei. Tā pēdējo piecu gadu laikā divas reizes pieaudzis vecāku īpatsvars, kuri sākuši izmantot risinājumu Uzkrājums bērna nākotnei, liecina Swedbank apkopotie dati. Visbiežāk vecāki ik mēnesi šim mērķim atvēl no 30 līdz 50 eiro mēnesī.

“Naudas krāšanas veidi ir dažādi, un katra ģimene var izvēlēties sev un savām vajadzībām piemērotāko. Ja vecāki jau laikus vēlas sākt krāt naudu, kas būs paredzēta, piemēram, bērna izglītībai, summa, ko iespējams uzkrāt, sākot krāt bērna piedzimšanas gadā, nebūt nav maza. Piemēram, novirzot ik mēnesi 35 eiro, līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt pat 10 000 eiro lielu summu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai. Ar šādu uzkrājumu šobrīd ir iespēja  nosegt izmaksas par bakalaura studiju iegūšanu Latvijā, par ko vidēji jāmaksā 6000 līdz 8000 eiro, vai arī, ja jaunietis saņēmis budžeta vietu, summa būs nozīmīgs atbalsts ikdienas finanšu vajadzību segšanai,” atzīmē Karīna Rokjāne.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Kategorijas