Covid-19 nāves gadījumu nacionālās statistikas īpatnības

 25. maijs 2020 7:20 Ziņa

Apsūdzības pandēmijas mēroga slēpšanā izskanēja jau no paša sākuma. Dažās valstīs nāves gadījumu statistika dažkārt tiek izkropļota nevis pazemināšanas virzienā, bet otrādi. Kas tad īstenībā notiek, raksta www.lsm.lv



Foto: Shutterstock.com

Katrā valstī skaita pēc savas izpratnes un iespējām.


Pasaules Veselības organizācija sniedz metodiskās rekomendācijas Covid-19 kā nāves cēloņa apstiprināšanai. Šī metodika balstīta starptautiskajā slimību statistikas klasifikācijā.


Maksimāli skaidra aina
“Nāve no Covid-19 epidemioloģiskās uzraudzības nolūkos tiek definēta kā nāve, kas iestājusies tādas klīniski konstatētas slimības rezultātā, kas ir apstiprināta vai atzīta par iespējamu Covid-19 gadījumu, ja nav precīzi noteikta alternatīva nāves cēloņa, kas nevar tikt saistīts ar Covid-19 (piemēram, trauma). Turklāt starp slimību un nāvi nevar būt pilnīgs izveseļošanās no Covid-19 periods.
Par cēloni nāvei ar Covid-19 nevar tikt noteikta cita saslimšana (piemēram, vēzis), un tā ir jāreģistrē neatkarīgi no slimībām, kas bijušas iepriekš, kuras, iespējams, varējušas izraisīt smagu Covid-19 slimības gaitu.”
Ja slimniekam ar smagu slimības gaitu stacionārā veic krūškurvja datortomogrāfiju, plaušu bojājumi ir tik plaši, ka atpazīt nāves vaininieku nav grūti. “Vairākums gadījumu ir diezgan acīmredzami. Šī patoloģija parasti visspēcīgāk skar plaušas – tās kļūst divas līdz trīs reizes smagākas par plaušām normālā stāvoklī,” skaidro patologanatome Mērija Fouksa no Sinaja kalna medicīnas centra Ņujorkā.

Par cēloni nāvei ar Covid-19 nevar tikt noteikta cita saslimšana (piemēram, vēzis), un tā ir jāreģistrē neatkarīgi no slimībām, kas bijušas iepriekš, kuras, iespējams, varējušas izraisīt smagu Covid-19 slimības gaitu.


Kāpēc rodas grūtības
Ja cilvēks ar raksturīgiem simptomiem nomirst ārpus slimnīcas, diagnozes noteikšana var būt apgrūtināta. Vai cilvēka nāvi izraisījusi Covid-19 vai arī viņš miris citu iemeslu dēļ, taču viņa organismā bijuši Covid-19 ierosinātāji?
Uz šo jautājumu varētu palīdzēt atbildēt autopsija, taču autopsija pandēmijas apstākļos var arī būt bīstama tāpēc, ka slimība ir infekcioza un speciālistiem trūkst aizsarglīdzekļu.
Gadās arī, ka ar insultu vai infarktu mirst jauni cilvēki, kuriem pirms tam nav bijis nekādu respiratoro simptomu, tomēr analīze Covid-19 noteikšanai izrādījusies pozitīva. 


Nepieskaitītie nāves gadījumi
Aprīļa vidū Ķīnas pilsētas Uhaņas varas iestādes oficiālajam ar Covid-19 mirušo skaitam pieskaitīja vēl 1290 nāves gadījumus, tādējādi palielinot kopējo skaitu par 50%. 
Dažās Eiropas valstīs, piemēram, Lielbritānijā, statistikā tiek iekļauti tikai nāves gadījumi slimnīcās ar apstiprinātu analīzi. Lēš, ka pasaules mērogā kopējais ar Covid-19 mirušo skaits var būt par 60% lielāks, nekā ziņots oficiāli.

Gadās arī, ka ar insultu vai infarktu mirst jauni cilvēki, kuriem pirms tam nav bijis nekādu respiratoro simptomu, tomēr analīze Covid-19 noteikšanai izrādījusies pozitīva. 


Globālā informācijas aģentūra “Associated Press” veltījusi lielu pētniecisko materiālu neprecizitātēm un neatbilstībām Covid-19 statistiskas publicēšanā vairākos ASV štatos. Bieži runa ir par “godīgām kļūdām” vai vienkārši nekompetenci, piemēram, kad tiek summēti rezultāti no dažādām analīzēm Covid-19 noteikšanai – gan no uztriepēm, gan seroloģiskajiem testiem (pirmās parāda, ka cilvēks ir slims paraugu ņemšanas brīdī, bet otrās – ka cilvēks slimo vai ir jau izslimojis).  
Džordžijas štatā gubernatoram republikānim Braianam Kempam bija jāatvainojas par Covid-19 saslimstības grafiku. Pirms ierobežošanas pasākumu atcelšanas tika publicēts grafiks, kas liecināja, ka saslimšanas gadījumu skaits stabili krīt. Katras konkrētās dienas rādītāji bija pilnīgi pareizi, taču dienas nebija sakārtotas secīgi, bet gan tā, lai pēc lielāka skaitļa vienmēr sekotu mazāks.  


Katastrofa Dagestānā
Maija vidū Dagestānas sabiedriskie darbinieki nosūtīja vēstuli Krievijas ģenerālprokuroram Igoram Krasnovam, kurā teikts, ka varas iestādes, iespējams, slēpj īsto nāves gadījumu skaitu ar Covid-19 šajā Ziemeļkaukāza republikā.  
Pēc Dagestānas Veselības ministrijas 17. maija datiem, republikā ar pneimoniju miruši 657 cilvēki, bet ar Covid-19 – 27. Republikas vadītājs Vladimirs Vasiļjevs par “vislielāko problēmu” nosaucis to, ka tikai 3% Dagestānas iedzīvotāju atļauj saviem mirušajiem tuviniekiem veikt autopsiju, tāpēc precīzāku datu par mirstību nav.
Republikas veselības ministrs Džamaludins Gadžiibragimovs sniedzis interviju vietējam blogerim Ruslanam Kurbanovam, kurā minējis šādus 17. maija datus: ar Covid-19 un pneimoniju slimo 12 697 cilvēki, ar pneimoniju miruši 657 cilvēki. Ministra minētie skaitļi ir vairākkārt lielāki nekā oficiālie dati. 


Mirstības datu paaugstināšana
Ir arī pretēja tendence, kad datos par mirstību ar Covid-19 tiek iekļauti visi aizdomīgie gadījumi, neveicot testēšanu, bet dažkārt mirstības statistika tiek vienkārši paaugstināta. 
Eiropā visaugstākā mirstība uz miljonu iedzīvotāju reģistrēta Beļģijā. Šīs valsts iestādes skaidro, ka statistikā iekļauj arī tos, kuri mirst ārpus slimnīcām. Aprīļa beigās 47% visu nāves gadījumu bija reģistrēti slimnīcās, 53% - veco ļaužu aprūpes namos. No pēdējiem tikai 4% bija apstiprināti ar analīzēm, pārējie klasificēti kā gadījumi, kad ir aizdomas par saslimšanu ar Covid-19, taču arī iekļauti statistikā.

 

Avots: www.lsm.lv




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas