Bērnam jāmācās lasīt. Ar ko sākt?

 11. aprīlis 2020 8:25 mammamuntetiem.lv Raksts

Lasīšana ir prasme, kas attīsta radošumu, iztēli un valodu, – tas ir viens no lielajiem ilgtermiņa ieguvumiem visai dzīvei. Valoda ir arī ietekmes instruments – cilvēki, kam ir izteikti attīstīta valoda, spēj vadīt citus cilvēkus un ieņemt līderpozīcijas. Kā bērnam jau no mazām dienām radīt pozitīvu lasīšanas pieredzi, žurnālam "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks" stāsta "Rimi Bērniem" ekspertes psiholoģe Iveta Aunīte un sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.


Foto: Shutterstock.com

Viena no galvenajām pozitīvajām pieredzēm lasītprasmes apgūšanai ir vecāku paraugs, kā arī grāmatu esamība mājās – lai radītu izpratni, ka vispār tādas grāmatas un žurnāli ir.


Domājot par lasītprasmi, prātā nāk pirmo klašu skolēni, kuri centīgi un neatlaidīgi burto „Ābeci” ar staltu gaili uz vāka. Tomēr spēcīgi pamati maņu asināšanā un prasmju apgūšanā vēlākai lasītprasmes attīstībai sakņojas jau zīdaiņa vecumā un pilnveidojas līdz pat skolasbērna vecumam. Lai atbilstošā vecumā veiksmīgi attīstītos lasītprasme, ir būtiski vecākiem jau no zīdaiņa vecuma īpašu uzmanību pievērst bērna redzei un dzirdei.

Redze, dzirde un tauste
Rādot zīdainim dažādus priekšmetus, pārvietojot tos no vienas puses uz otru, uz augšu un uz leju, var novērot, kā mazuļa acis ar interesi un lielu koncentrēšanos seko līdzi. Turklāt, bērnam atrodoties ārpus telpām brīvā dabā, automātiski notiek labs treniņš, kad acu skatiens tiek fokusēts gan uz tuviem, gan tāliem priekšmetiem. Dzirdi ļoti labi trenē ar skaļāku un klusāku runāšanu, dažādu balsu tembru maiņu un šūpuļdziesmu dziedāšanu. Tikpat svarīga maņa ir tauste, kas aizsākas ar sava ķermeņa iztaustīšanu. Bērns tausta pats savas rokas, liek tās mutē, sajūt ceļus un atklāj savas pēdas. Tieši vienkāršajām ikdienas darbībām jau kopš mazotnes ir liela nozīme.

Pirms lasītprasmes apguves ieteicams bērnā radīt interesi par grāmatām. Tā parasti sākas ar kopīgu bilžu grāmatu skatīšanos.

Svarīga ir arī kustību un domāšanas kopsakarības attīstīšana. Visas aktīvās kustības veicina domāšanas procesu, tāpēc bērns ir jāvingrina un jāļauj viņam brīvi kustēties. Speciālistes iesaka pievērst uzmanību, lai apģērba lielums ir atbilstošs bērna augumam un, piemēram, pārāk garas piedurknes neaizsedz plaukstas, tā traucējot mazajam pasaules pētniekam sava ķermeņa apzināšanās procesu.

Sīkās motorikas attīstības nozīme lasītprasmes apguvē
Sīkā motorika tiešā veidā ir vērsta uz valodas attīstību. Un tā, protams, iet roku rokā ar lasītprasmi, jo runātprasmes attīstība paplašina bērna valodas krājumu. Turpmākā lasīšanas apguvē tas noder šādi – kad bērns sāk burtot un viņam pirmo reizi ir izdevies savilkt, piemēram, vārdu “saule”, tad ilglaicīgajā atmiņā nostiprinās, ka šis burtu savienojums nozīmē “saule”. Jo vairāk bērnam uzkrājas šie vieglāk atpazīstamie vārdi un jo plašāks ir vārdu krājums, jo ātrāk viņš iemācās lasīt. Kad bērns lasīs tekstu, kurā būs divi vai trīs vārdi, jauno vārdu viņš burtos, bet tos, kurus jau būs vienreiz izlasījis, izlasīs ātrāk. Tātad sīkās motorikas attīstībai lielāka loma ir tieši valodas attīstībā, bet attiecīgi bagātāks vārdu krājums var palīdzēt tieši lasītprasmei.

Lasītprasmes sākumpunkts
Pirms lasītprasmes apguves ieteicams bērnā radīt interesi par grāmatām. Tā parasti sākas ar kopīgu bilžu grāmatu skatīšanos. Procesa gaitā vecāks bērnam var pastāstīt, kas bildēs redzams. Kad bērns pats jau sācis runāt, tad var lūgt viņu, lai pastāsta redzēto. Ļoti labi sākt rosināt bērna interesi par grāmatu klausīšanos ar ritmiskiem dzejolīšiem, ne pasakām – bērnu saista tieši interesantais rimts un atskaņas, ko viņš tekstā saklausa. Ja dzejolītis ir smieklīgs, pozitīvas izjūtas garantētas!
Ar laiku var novērot, ka bērnam ir spēja noturēt uzmanību un interesi par garākiem stāstiem. Un tad kādā brīdī sākas attīstības posms, kad bērns grib vilkt līdzi ar pirkstiņu tekstam un prasa, kas katrs par burtiņu. Tajā brīdī var lēnītēm, bez lieka stresa sākt mācīt burtot. Tas varētu būt ap 5 gadu vecumu, retos gadījumos agrāk. Bet vispār lasītprasme normālā bērna attīstībā ir prasme, kura nostiprinās 7–8 gadu vecumā.

IZLASI ARĪ:

6 ieteikumi, kā mazam bērnam raisīt vēlēšanos lasīt

Rotaļas, kas veicina burtu un zilbju apguvi

5 vecāku jautājumi un speciālista atbildes par lasītprasmes apguvi

Lasīšana nesākas ar alfabēta apgūšanu. Skolotāja ieteikumi lasītprasmes veicināšanai

Pozitīva pieredze lasītprasmes apgūšanai
Viena no galvenajām pozitīvajām pieredzēm lasītprasmes apgūšanai ir vecāku paraugs, kā arī grāmatu esamība mājās – lai radītu izpratni, ka vispār tādas grāmatas un žurnāli ir. Svarīgi, lai lasīšanas process būtu saistīts tikai un vienīgi ar kaut ko interesantu. Diemžēl bieži gadās, ka mēs bērnam spiežam lasīt vai kauninām par to, ka nesanāk raiti vai viņš kļūdās. Ja šeit pieliksim klāt uztraukumu un bailes no kļūdīšanās, mēs varam lasītprieku nokaut pat uz visu mūžu.

Lai bērns iemācītos lasīt, viņam jābūt uzticības pilnam, drošam un mierīgam.

Lai bērns iemācītos lasīt, viņam jābūt uzticības pilnam, drošam un mierīgam. Starp citu, mācību iestādēs praktizētās pārbaudes ar hronometru, cik vārdu minūtē bērns var izlasīt, no psiholoģiskā viedokļa it nemaz nav slavējamas. Grāmata ir jālasa ar baudu, ir jāparāda bērnam, ka lasīt ir interesanti un ka tas ir process, kas sagādā prieku. Diemžēl pat daļa šā brīža pieaugušo paši varētu apliecināt savu bērnības traumu par ātrlasīšanas pieredzi klasē, kad bērns, kurš pratis raiti un skaidri lasīt, pēkšņi radītās spriedzes dēļ no satraukuma sācis ķerties vārdos un piedzīvojis izsmieklu un kaunināšanu no skolotājas un klasesbiedru puses.

Lasīšana – vērtīgs rīks informācijas uzzināšanai saviem spēkiem
Ir svarīgi vecākiem nebūt pārāk uzstājīgiem un prasīgiem, izvairoties jau saknē veidot priekšstatu par lasīšanu kā nogurdinošu un stresu raisošu nodarbi. Ļaut bērnam lasīšanu savā dzīvē pieņemt kā vēl vienu vērtīgu veidu un grāmatas – kā avotu uzzināt interesantu informāciju paša spēkiem. To padarīt par priecīgu piedāvājumu, nevis
pārvērst par tādu kā prasību un pienākumu. Svarīgi radīt pārliecību, ka lasīšana ir brīnišķīgs izklaides veids. Lai raisītu interesi par grāmatu lasīšanu, bērnam nepieciešams ierādīt, ko darīt ar visu iegūto informāciju, kad grāmata ir izlasīta. Var ilustrēt izlasīto stāstu, attēlojot zīmējumos iepazītos varoņus vai uzzīmējot kādu ceļojuma karti. Ja, piemēram, ir izlasīta grāmata, kur tiek ceptas īpašās Karlsona kotletītes, tad kopā ar vecākiem tādas var pagatavot mājās. Izdomāt radoši veidus, kā bērnam parādīt, cik plaša pasaule un
lielas iespējas paveras, ja lasa.
Svarīgi ir panākt, lai bērnam lasīšana kļūst par svētkiem. Lai viss, kas saistīts ar lasīšanu, ir tikai un vienīgi ar pozitīvām emocijām, jo tā, pēc sava būtības, ir pamatā visam mācību procesam. Lai iemācītos jebkuras zināšanas skolā, bērnam būs daudz jālasa. Protams, mūsdienās ir audiogrāmatas un lekcijas, bet rakstiski apkopotā informācija ir milzīgs resurss labi izglītota bērna attīstībai.

Ikdienas nodarbes, ar kurām veicināt skaņu (burtu) uztveri
Ja mēs runājam par pirmsskolas vecuma bērnu mācību procesu, tad visu apgūstamo vajadzētu izspēlēt ar rotaļu. Jo rotaļāties ir bērnu ikdiena, tas viņu izpratnē ir ļoti interesanti, un viņi ļoti labprāt visu mācās caur šādu procesu. Visi vingrinājumi, rotaļas, pantiņu un dzejolīšu skaitīšana, kas palīdz iemācīties ritmu, ir vērtīgi. Tostarp arī kustības – soļošana, plaukstu plaukšķināšana. Der gan īsa plaukšķināšana, gan paužu ieturēšana – jebkuras ritma izjūtas lietas palīdzēs bērnam lasīšanā.

Mēs bieži vien pārāk daudz uzmanības pievēršam intelektuālajai attīstībai, nenovērtējot kustību un fizisku aktivitāšu vajadzību bērna dzīvē.

Domāšanu stimulē kustība. Mēs bieži vien pārāk daudz uzmanības pievēršam intelektuālajai attīstībai, nenovērtējot kustību un fizisku aktivitāšu vajadzību bērna dzīvē. Kustību nozīme ir tikpat svarīga kā intelektuālas mācības, it īpaši rīta cēlienā bērna mācību procesa laikā. Tāpat ļoti liela nozīme ir elpošanas, mutes dobuma un mēles vingrinājumiem, kurus atbilstoši bērna nepieciešamībai iespējams saskaņot ar logopēdu. Arī dziedāšana vai mūzikas instrumentu spēlēšana palīdz trenēt lasīšanai vajadzīgās prasmes.

Fiziskās aktivitātes palīdz koncentrēties lasīšanai
Lai labāk koncentrētos, kā bērnam, tā pieaugušajam ir nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Pēc fiziskas slodzes labāk notiek jaunas informācijas uztvere. Tā var būt jebkāda – pastaiga pa mežu svaigā gaisā, izskriešanās pa pagalmu vai istabu, braukšana ar velosipēdu, nodarbošanās ar kādu sporta veidu, dejošana un citas.
Jebkura aktivitāte, kas prasa muskuļu spēka lietošanu un galvas atpūtināšanu, veicina smadzeņu darbību, lai koncentrētos uz darbību, kas prasa aktīvu domāšanu. Savukārt pēc televīzijas skatīšanās vai lūkošanās telefona ekrānā un videospēļu spēlēšanas tūlītēju koncentrēšanos uz lasīšanu no bērna sagaidīt ir neiespējami – viņš ar domām vēl ir spēlē, un lasīšanas process var notikt tikai pavisam pavirši un visdrīzāk ar negatīvām emocijām. Tādā gadījumā labāk paņemt pauzi, lai izkustētos, ļaujot bērna smadzenēm atpūsties no radītā uzbudinājuma, un tikai tad var doties lasīt grāmatu.
[1–6]

Izmantotā literatūra:
1. Reading Performance (PISA). Pieejams: https://data.oecd.org/pisa/reading-
performance-pisa.htm

2. Stiftung Lesen. Reading Study 2013: New Survey on the Reading Landscape.
Survey of 250 Fathers and 250 Mothers, 2013.  
3. Lasītprasmes mācīšana Eiropā: konteksts, rīcībpolitika un prakse. Pieejams:
http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/
4. OECD, 2010f. PISA 2009 Results: Learning Trends: Changes in Student
Performance Since 2000 (Volume V). Paris: OECD.
5. OECD, 2010d. PISA 2009 Results: Learning to Learn – Student Engagement,
Strategies and Practices (Volume III). Paris: OECD.
6. EACEA/Eurydice, 2009b. Early Childhood Education and Care in Europe:
Tackling Social and Cultural Inequalities. Brussels: Eurydice.

Autore: Liāna Kažmere, speciāli žurnālam "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks"