Mazprasīgās un krāšņās hostas ēnainiem dārziem un parkiem

 14. augusts 2019 12:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Hostas ir mazprasīgs un līdz ar to universāls augs — tās pacieš sausumu, aukstumu, ēnu, ir daudzveidīgas, tās ir lielisks fons, uz kura var izcelties citas puķes, turklāt labprāt plešas plašumā un ar gadiem kļūst arvien skaistākas. 



Foto: Shutterstock.com

Lapas pārsvarā nav vienkrāsainas, uz tām ir dažādi plankumi, svitras, un krāsu salikumi var būt teju neiedomājami


Dabā hostas aug Ķīnā, Japānā, Korejā, un Sahalīnā tās atrodamas piekalnēs, mežu, upju un strautu malās. Japānā šo spargeju dzimtas augu uzskata par svētu, turklāt jaunie dzinumi skaitas delikatese. Savu nosaukumu tas iemantojušas no austriešu botānika Nikolaja Tomasa Hostas vārda, bet tiek dēvē-tas arī par funkijām, sirdslapu lilijām (pārsvarā Lielbritānijā) vai pat to japāniskajā vārdā — giboši. 
 

Krāsu daudzveidība 
Visas sugas un šķirnes ir zāļaini un bezstumbru augi, bet nelielajam, īsi zarainajam paresninātajam saknenim ir liels daudzums šņorveida saknīšu, ar kurām augs cieši iesakņojas zemē. Ziedkopas, praktiski bez lapām, ir augstas un paceļas virs skaisto, plakano lapu rozetes. Ziedkopas veido pildīti vai parasti ziedi baltā, violetā, bāli zilā vai rozā krāsā. No citiem ēnmīļiem atšķiras ar skaistajiem zvana vai piltuves veida ziediem. Pēc noziedēšanas izveidojas auglis ar sēklām, kas 12 mēnešus saglabā dīdzību.  Piesakņu garenajām lapām ir sirds vai lancetveida forma ar paasinājumu augšdaļā. 

Virspusē redzamas dzīslas, bet lapu krāsu daudzveidība pārsteidz. Lapu krāsojums saistīts ar auga sugu un šķirni — krāsas variējas no dažādu nokrāsu zilganās un zalās flīdz baltām un dzeltenām. Turklāt lapas pārsvarā nav vienkrāsainas, uz tām ir dažādi plankumi, svitras, un krāsu salikumi var būt teju neiedomājami. Lapas atšķiras ari ar lielu faktūru daudzveidību — tās var būt rievainas, spīdīgas, vaskotas, matētas, ar metālisku nokrāsu. 
Hostu vidējais augstums ir 50 – 80 cm, taču sastopamas arī gigantiskās hostas, kuras izaug 1,20 m augstas, un ir arī punduršķirnes  – ap 15 cm. 
 

 


Patiks augt ēnā
Hostas bez pārstādīšanas var augt pat 20 gadus, turklāt kļūstot arvien krāšņākas. Tās var pavairot ar sēklām, krūma dalīšanu vai spraudņiem. 
Hostām patiks viegli noēnota vieta, kur nav caurvējš, taču augiem ar piesātinātāku lapu krāsojumu, kā arī ar baltiem un dzelteniem laukumiem uz lapām vajadzēs vairāk gaismas. 
Raiblapainās šķirnes labāk augs vietās, kas atrodas ēnā pusdienas laikā, bet pārējā laikā ir saules apspīdētas. Šķirnēm ar zaļganajām lapām pietiks ar saules gaismu divas stundas dienā.  
Hostām nepieciešama mitra, ar humusvielām bagātīga, labi drenēta, vāji skāba vai neitrāla augsne. 

Smilšaina augsne, kā arī smags smilšmāls tām neder. Vislabāk jau rudenī sagatavot augsni, iestrādājot tajā minerālmēslojumu un pārrokot augsni lāpstas dziļumā, tad pavasarī – aprīlī un maija sākumā, tur var stādīt jaunos augus. 
Stādīšanas bedres veido 30 – 60 cm attālumā citu no citas, bet gigantiskajām hostām 80 – 100 centimetrus. Ja hostas augušas podos, pirmais izstādīšanas tās kārtīgi jāaplaista.  Ja hostas pārstāda, pirms izstādīšanas  tās kārtīgi jāaplaista. 

 

Vislielāko kaitējumu krāšņo lapu īpašniecēm nodara kailgliemji, tie lapās atstāj lielus caurumus. Tikt galā ar kaitniekiem palīdz vienkāršs paņēmiens — pie augiem jānovieto trauki, kas piepildīti ar alu. 

 

Ja hostas pārstāda, dalot krūmu, no sakneņa jāizņem nokaltušās vai bojātās saknītes. Bedrītē ieliek stādu ar zemes kamolu, nolaižot to 2 – 3 cm zemāk par grunts līmeni. Tad uzmanīgi sakārto saknītes un piepilda bedrīti ar augsni, to ne pārāk stipri pieblietējot. Hostu kārtīgi salaista un augsnes virskārtu virskārtu apber ar kompostu un lapu trūdzemi, vienlaikus mulčējot un piebarojot augu. Daudz minerālvielu augam nevajag, taču vajadzības gadījumā to var piebarot ar ar mēslojumu. ko izkaisa ap krūmu. Tas jādara mitrā laikā — pēc lietus vai laistīšanas. Augsne vienmēr jātur nedaudz mitra, īpaši tas attiecas uz jaunajām hostām. Tāpēc laistīšanai jābūt regulārai, un tā jāveic agri no rīta, turklāt ūdens jālej zem krūma, nevis uz lapām, jo ūdens tās bojā. To, ka augam nepietiek ūdens, var saprast pēc satumsušām lapām. Kad ziedi novītuši, ziedkopas jānorauj. 
 

Sargi no kailgliemjiem! 
Vislielāko kaitējumu krāšņo lapu īpašniecēm nodara kailgliemji, tie lapās atstāj lielus caurumus. Tikt galā ar kaitniekiem palīdz vienkāršs paņēmiens — pie augiem jānovieto trauki, kas piepildīti ar alu. Pēc dienas atliek vien salasīt tajos sarāpojušos kailgliemjus un iznīcināt. 
Vispār hostas ir samērā izturīgas, taču novājināti vai no sala cietuši augi var saslimt ar filostikozi (sēnīšu slimība), par ko liecina brūni dzelteni plankumi uz lapām. Cita sēnīšu infekcija var skart ziedkopas. Ja tā noticis, slimie augi ir jāizrok un jāiznīcina, bet augsne jādezinficē. Hostas mēdz apdraudēt arī pelēkā puve un skierotīnija, sapūdējot lapas. Cīņai pret puvēm jāizmanto fungicīdi. Ja uzradušās kātu nematodes, to postījumus var pazīt pēc atstātajiem atmirušajiem plankumiem starp lapu dzīslām. Vienīgais veids, kā no nematodēm tikt vaļā, ir gan inficētā auga, gan divu metru attālumā augošo augu izrakšana un iznīcināšana. 


Kad un kā dalīt? 
Rudens sākumā hosta jāsagatavo ziemai, šajā laikā augu var arī dalīt un izstādīt. Parasti pēc 3-4 gadiem augs spēcīgi sakuplo, un tas jādala. Pusstundu pirms pārstādīšanas augs kārtīgi jāsalej, pēc tam jāizrok un jāsadala pa lapu rozetēm (katrā dalījumā – vismaz vienu lapu rozeti). Stāda 25 – 35 cm attālumā, turklāt tādā pašā dziļumā, kā tās augušas. 

Stādāmai bedrei jābūt platai, jo hostas saknes aug horizontāli. Sākumā bieži jālaista. 
Dalīšanu jācenšas veikt ne vēlāk kā septembra vidū, lai augi pagūtu iesakņoties līdz salam. Iesakņošanās parasti prasa mēnesi. Jau nākamajā pavasarī hostas pieņemsies spēkā un izaugs par skaistu un efektīvu krūmu. 


lzvēle plaša 
Krokainā hosta
60 cm augsta platas, tumši zaļas lapas ar baltu apmali, piemēram, 'Dream Weaver'. Augstā hosta — līdz 90 cm, lielām, spīdīgām lapām tumšļzalā krāsā, piemēram, 'Tom Schmid'. 
Franču hosta – līdz 50 cm augsta, zaļas lapas ar izteiktu baltu apmali, piemēram, 'Patriot'. 
Zībolda hosta — ap 60 cm augsta, uz sirdsveida lapām skaidri redzams dzīslojums, piemēram, 'Elegans'.
Viļņainā hosta — ap 75 cm augsta, lapu maliņa viļņaina, viducis balts ar zaļu apmali, piemēram, 'Undulata Mediovariegata'. 
Uzpūstā hosta — ap 50 cm augsta, lapas ar nosmailinātu augšdaļu, piemēram, 'Thomas Hogg'. Ceļmallapu hosta — 50 cm augsta spīdīgas lapas piesātināti zaļā krāsa, piemēram, 'Royal Standart’.  

 

 

No žurnāla "100 labi padomi"




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas