Cik vidēji izmaksā mācības Latvijas augstskolā

Uzsākot studijas, jārēķinās ar to, ka izmaksas neradīs tikai studiju maksa, bet arī ikdienas tēriņi. Ir labi, ja, bērnam uzsākot patstāvīgu dzīvi, vecākiem ir izveidojies finansiāls uzkrājums, ar kuru atvasei palīdzēt. Par to, cik izmaksā studenta dzīve Latvijā, stāsta Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls. 

Mācies krāt naudu jau laicīgi. Viens no veidiem – dodies uz banku, atver krājkontu un mēnešos, kad tas iespējams, daļu summas iemaksā tajā.

FOTO: Shutterstock.com

Mācies krāt naudu jau laicīgi. Viens no veidiem – dodies uz banku, atver krājkontu un mēnešos, kad tas iespējams, daļu summas iemaksā tajā.

Ar kādu summu jārēķinās

Brīdī, kad bērns uzsāk studijas, vecākiem jārēķinās ar papildus izmaksām. Ja iepriekš nav veikti uzkrājumi, tad šīs turpmākās ikmēneša izmaksas var kļūt ļoti jūtamas. Šobrīd populārākās studiju programmas ir inženierzinātnes, datorzinātnes un medicīna. Šo profesiju apgūšana izmaksā vidēji 8000 eiro. Piemēram, lai iegūtu profesiju medicīnas jomā, ikgadējā studiju maksa ir aptuveni 3000 eiro, bet tā kā kopējais studiju ilgums ir aptuveni seši gadi, tad, lai iegūtu šo izglītību – nepieciešami vismaz 20 000 eiro. Turpretim, IT studiju izmaksas gadā ir 2000 līdz 3600 eiro, bet inženierzinātņu studiju programmas apgūšana Latvijā izmaksā 2000 līdz 4000 eiro gadā.

Viens no populārākajiem atbalsta veidiem sava bērna nākotnei ir uzkrājumu veidošana jau no bērna mazotnes.

Swedbank Apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs Kristaps Kopštāls stāsta, ka atkarībā no augstskolas, studiju programmas un ikdienas ieradumiem – studenta izdevumi var sasniegt 6800 eiro gadā: “Tas ir, pieņemot, ka 2000 eiro gadā ir maksa par studijām, bet 400 eiro mēnesī students iztērēs ikdienas vajadzībām, dzīvojot atsevišķi no vecākiem. Viens no populārākajiem atbalsta veidiem sava bērna nākotnei ir uzkrājumu veidošana jau no bērna mazotnes. Šobrīd Latvijā uzkrājumu bērna nākotnei vecāki visbiežāk sāk veidot bērna pirmo trīs gadu vecumā un krāj līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Populārākā summa, ko šim mērķim vecāki atvēl ik mēnesi, ir 35 eiro. Ar šāda apmēra iemaksām, sākot krāt bērna piedzimšanas gadā, līdz bērna pilngadības sasniegšanai iespējams uzkrāt pat 10 000 eiro lielu summu bērna nākotnes finanšu vajadzību segšanai.” K. Kopštāls atgādina - jo ātrāk sāk krāt, jo lielāku summu iespējams uzkrāt.

 

Kur studenti iegūst finanses?

Reklāma
Reklāma

Swedbank veiktā studentu aptauja liecina, ka jaunieši, kuri studē, primāri (74%) paļaujas uz ģimenes finansiālo atbalstu. Turpretim 59% no aptaujātajiem studentiem ikdienā izmanto pašu sagādātos ienākumus, kas gūti, strādājot algotu darbu. Tomēr būtisks ir fakts – lai gan algots darbs paralēli studijām ir ļoti izplatīts, 71% strādājošo studentu atzīst – tas atstāj negatīvu ietekmi uz mācību kvalitāti. Kopš 2017. gada būtisks samazinājums vērojams attiecībā uz stipendiju saņēmējiem – šādu studentu, kuri pie regulārajiem ienākumiem pieskaita stipendiju, ir tikai piektdaļa no aptaujātajiem jauniešiem. Kā galvenie ikmēneša izdevumi, studentu vidū, ir maksājumi par mājokli, pārtiku, studiju apmaksa, tomēr arvien biežāk nozīmīgo izdevumu sarakstā tiek iekļauti arī izdevumi par sabiedrisko transportu, kā arī izdevumi veselībai un izklaidei. Jauniešu sniegtās atbildes liecina, ka 65% ikmēneša ienākumi nepārsniedz 300 eiro robežu, tostarp 39% tie ir robežās līdz 200 eiro. Ienākumus robežās no 300-400 eiro vēlētos piektā daļa (20%) studiju vecuma jauniešu, bet faktiski tādi ir vien 12% jauniešu rīcībā.

Kā galvenie ikmēneša izdevumi, studentu vidū, ir maksājumi par mājokli, pārtiku, studiju apmaksa, tomēr arvien biežāk nozīmīgo izdevumu sarakstā tiek iekļauti arī izdevumi par sabiedrisko transportu, kā arī izdevumi veselībai un izklaidei.

Ieteikumi studentiem.

Arī tad, ja vecāki gadu laikā ir uzkrājuši summu, kas paredzēta bērna patstāvīgas dzīves uzsākšanai, ir vērtīgi zināt, kā šos līdzekļus ieekonomēt. 

  • Ievies mājas grāmatvedību. Iepērkoties vienmēr paņem čeku un centies savus ikmēneša izdevumus pierakstīt. Tādējādi ātri vien kļūs skaidrs, kas rada lielākos izdevumus;
  • Ja vecāki ik mēnesi piešķir konkrētu naudas summu ikdienas tēriņu segšanai, necenties visu summu vienmēr iztērēt. Mācies krāt naudu jau laicīgi. Viens no veidiem – dodies uz banku, atver krājkontu un mēnešos, kad tas iespējams, daļu summas iemaksā tajā;
  • Jau pašā sākumā, saņemot ienākumus, vajag aprēķināt tos izdevumus, bez kuriem nav iespējams iztikt – maksa par dzīvošanu, pārtika, transports, rēķini. Tā iespējams izvairīties no situācijas, ka obligāti veicamajiem maksājumiem finanses ir beigušās;
  • Bieži dzirdams apgalvojums, ka studentu iecienītākais pārtikas produkts ir "roltons". Pārtikas iegāde nudien ir viena no dārgākajām izdevumu jomām. Tomēr, pareizi plānojot budžetu, ir iespējams paēst arī garšīgi un veselīgi. Mācies plānot savas maltītes un centies to darīt regulāri. Uz pārtikas veikalu dodies ar iepriekš sagatavotu pārtikas produktu sarakstu;
  • Sabiedriskā transporta izdevumi nav mazi. Lai nepārmaksātu par transporta pakalpojumiem, iegādājies mēneša biļeti. Tā iespējams nodrošināties, ka līdz mēneša beigām nebūs jāsatraucas par nokļūšanu uz lekcijām un cituviet.