Kā bērnu iemācīt pieņemt lēmumus? Pieci efektīvi veidi, kā rosināt domāt pašam

 02. novembris 2017 12:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Svarīgākie lēmumi, kas jāpieņem vairākumam divgadīgu bērnu, ir - kādas pārslas ēst brokastīs. Tīņiem jāizlemj, kurus mācību priekšmetus skolā izvēlēties  un no kuriem atteikties;  šis lēmums var būtiski ietekmēt visu turpmāko dzīvi. Sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu, jaunietim būs jātiek galā ar vēl svarīgākiem lēmumiem: darbs vai universitāte; kur dzīvot; ar ko kopā īrēt dzīvokli; kā tērēt naudu?



Lēmumu pieņemšana ir prasme, ko spēj apgūt ikviens.


Maznozīmīgus lēmumus bērni pieņem instinktīvi, un tas ir normāli. Taču, kad bērni kļūs vecāki un lēmumi nopietnāki,  tad  šī metode vairs nederēs. Tad nopietnu lēmumu pieņemšanā vajadzēs iesaistīt racionālo prātu un loģisko domāšanu.  Kā iemācīt bērniem pieņemt patstāvīgus lēmumus? Viena no labākajām metodēm ir jautājumu uzdošana, proti, atbildot uz svarīgiem jautājumiem, bērni soli pa solim nonāks līdz pareizajam risinājumam.


Nosakiet vajadzības.  Ko ar šo lēmumu vajag sasniegt? Kāds ir jūsu mērķis? Atbildot centieties ņemt vērā visas varbūtības. Piemēram, biksēm, kuras bērns vilks kājās pārgājiena laikā, jābūt pietiekami siltām, pietiekami ērtām vai pietiekami vecām, lai nebūtu jābaidās tās sasmērēt.   Izvēloties mācību priekšmetus vidusskolā, bērnam ir jāzina, vai viņam ir patiesa interese par mūziku vai arī viņam vienkārši nepatīk stingrā fizikas skolotāja. Lai pieņemtu vislabāko lēmumu, ir jāzina mērķis. Uzdodiet bērnam jautājumus un visu detalizēti pārrunājiet.

Neļaujiet bērniem pieņemt lēmumus, ja paši jau esat to izdarījuši. Piemēram, nejautājiet savam tīnim, vai viņš nāks uz ģimenes svētkiem, ja zināt, ka viņam tajos obligāti jāpiedalās


Atrodiet dažādas izvēles iespējas. Piemēram, jūsu astoņgadīgais dēls vakarā pirms gulētiešanas atceras, ka nav izpildījis mājas darbu. Vai viņa tas ir jāizpilda šovakar? Vai arī viņš varētu rīt piecelties agrāk un izpildīt mājas darbu pirms skolas? Varbūt nedarīt neko, tikai atvainoties skolotājam? Varbūt mācīties nākamajā vakarā? Lēmumu ļaujiet pieņemt bērnam, bet palīdziet saskatīt katra lēmuma sekas.  Vai ir vēl kāda iespēja? Runājiet ar bērniem un pavaicājiet,  vai viņi saskata kādu alternatīvu. Bērni labāk nekā jūs pārzina skolas vidi un skolotāju ieradumus. Atcerieties, ka šādas  pārrunas ir arī lielisks veids, kā vingrināties neparasti domāt.  Bērni var ieteikt tādu risinājumu, kāds jums nekad nebūtu ienācis  prātā.
 

Izsveriet visus “par" un “pret”. Vienalga, vai jūs argumentus pierakstāt uz papīra vai paturat prātā, galvenais, Iai tie būtu vispusīgi. Un iegaumējiet, ka ne visi argumenti ir vienlīdz svarīgi; tātad jums ir nevis jāsaskaita argumenti, bet gan jāvērtē to nozīmīgums. Var gadīties, ka viens "par" atsver duci "pret”. Palīdziet bērnam noskaidrot visus argumentus un tad pajautājiet, kurš no tiem, viņaprāt, ir vissvarīgākais. Varbūt pēcstundas neizpildīta mājas darba dēļ viņam šķiet tik briesmīgas, ka mācīšanās vēlu vakarā vai agri no rīta vairs nesagādās nekādas grūtības.


Izspēlējiet vissliktāko scenāriju. Mēģiniet prognozēt, kas varētu notikt katrā no iespējamiem gadījumiem. Dzīves bieži vien gadās balansēt uz riska robežas. Var gadīties, ka mājas darbs nemaz nebūs jāiesniedz un zēns tiks cauri sveikā, bet varbūt skolotājs būs sliktā noskaņojumā un šis negadījums ietekmēs semestra kopvērtējumu. Ļaujiet bērnam izdomāt, kāds varētu būt sliktākais scenārijs, lai viņš saprastu, vai ir ar mieru riskēt.


Atmetiet nepiemērotos variantus. Lēmuma pieņemšana ir krietni vieglāka, ja izvēle tiek sašaurināta līdz divām iespējām. Piemēram, astoņgadīgais zēns var pat nepasvērt iespēju par palikšanu nomodā, jo viņš ir pārāk noguris, lai izpildītu mājas darbu. Tātad paliek vairs tikai divas iespējas: piecelties no rīta agrāk vai neizpildīt mājas darbu vispār un cerēt uz veiksmi.

 

Lēmumu pieņemšana ir prasme, ko spēj apgūt ikviens. Ari jūsu bērni lieliski tiks ar to galā, ja piedāvāsiet viņiem daudz iespēju vingrināties un bieži uzdosiet būtiskus jautājumus. Tiesa, te ir viens āķis: jums jāļauj bērniem realizēt viņu lēmumus, pat ja tiem nepiekrītat.

Un esiet uzmanīgi! Neļaujiet bērniem pieņemt lēmumus, ja paši jau esat to izdarījuši. Piemēram, nejautājiet savam tīnim, vai viņš nāks uz ģimenes svētkiem, ja zināt, ka viņam tajos obligāti jāpiedalās.  Tāpat neļaujiet savam divgadīgajam brīvi rīkoties pa skapi, ja pēc tam viņam tik un tā būs jāvelk siltās kombinezona bikses. (Protams, būtu labi, ja jūs varētu bērnu izvēli ierobežot: "Lūdzu, trīs pāri siltu bikšu. Kuras tu gribētu vilkt?") Citiem vārdiem sakot: nepiedāvājiet bērnam izvēles iespējas, ja nav izvēles variantu.

 

Izmantot informācija no grāmatas "Lai bērni būtu laimīgi"

 




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Reklāmraksti: Ģimenes budžets

Kategorijas