Foto: Shutterstock.com


Atklāti par tavu reproduktīvo sistēmu jeb Īsais kurss ginekoloģijā

 26. maijs 2015 13:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Par katru no šīm problēmām varētu uzrakstīt veselu grāmatu, tādēļ katrā konkrētajā gadījumā saruna ar speciālistu sniegs pilnvērtīgāko atbildi. Katrā ziņā ir skaidrs – lai sieviete būtu vesela, profilaksei ir jāvelta visa dzīve! Konsultē ginekoloģe Vēsma Kažociņa.



Rakstu sēriju "Viss par sievietes intīmo veselību" atbalsta Lactacyd Pharma

 

Tava reproduktīvā sistēma ir labā kārtībā, ja tev:
•    ir regulārs menstruālais cikls – no 21 līdz 35 dienām;
•    menstruācijas ilgst 3 līdz 7 dienas;
•    nav dzeltenīgu vai zaļganu izdalījumu ar nepatīkamu smaku;
•    grūtniecība iestājusies 12 mēnešu laikā, dzīvojot regulāru dzimumdzīvi aptuveni 2 – 3 reizes nedēļā bez izsargāšanās;
•    nesāpīgi krūšu dziedzeri bez sabiezējumiem (neliela krūšu palielināšanās pirms mēnešreizēm uzskatāma par normu);
•    ir menstruālā cikla pagarināšanās vai saīsināšanās pēc 40 gadu vecuma;
•    menopauze iestājās 45 līdz 55 gadu vecumā.
 

Sievietes reproduktīvās sistēmas 4 līmeņi

1. Hipotalamus - regulē hipofizāro hormonu izstrādi.

2. Hipofīze - tajā izstrādājas dažādi hormoni: prolaktīns (stimulē piena dziedzeru un dzeltenuma ķermeņa attīstības funkcijas), folikulstimulējošais hormons (stimulē olnīcu folikulu augšanu) un lutenizējošais hormons (stimulē ovulāciju, dzeltenuma ķermeņa veidošanos, regulē steroīdu veidojošos procesus).

3. Olnīcas - darbojas hipofīzes hormonu iespaidā. Olnīcās notiek sievišķo un vīrišķo dzimumhormonu (estrogēnu un androgēnu), kā arī progesteronu veidošanās.

4. Mērķorgāni - tie ir hormonatkarīgie orgāni, kurus iespaido pirmo trīs līmeņu regulējošās sistēmas: dzemde, vagīna, starpenes zona, piena dziedzeri, kā arī orgāni, kas atkarīgi no sievišķās dzimumorgānu sistēmas izstrādātajiem hormoniem: āda, mati un urīnpūslis.

Sievišķie dzimumhormoni – estrogēni – ne tikai nodrošina sievietes skaistumu, bet arī normalizē holesterīna līmeni asinīs. Tam ir liela lomā sirds – asinsvadu veselībā un aterosklerozes atvairīšanā.
 


9 – 17 gadi — pubertātes periods. Meitenei veidojas un nostiprinās menstruālais cikls.

Problēma: neregulāras mēnešreizes.
Pirmajā gadā kopš menstruāciju sākšanās tās var būt neregulāras, un par to nav pārlieku jāuztraucas. Kas gan ir svarīgi – menstruācijas nedrīkst būt ilgas un ar lieliem asiņu zudumiem vai arī ļoti sāpīgas. Tad būtu jāvēršas pie ārsta, iepriekš aprunājoties ar mammu, vecmāmiņu un noskaidrojot, kā viņām klājies pirmo mēnešreižu laikā, jo, iespējams, traucējumi var būt iedzimti.

Profilakse. Meitenei jālieto pilnvērtīgs uzturs, rūpējoties, lai tajā būtu taukvielas, jo šajā vecumā būtiski uzņemt taukos šķīstošos vitamīnus.


18 – 45 gadi — reproduktīvās sistēmas plaukums. Sieviete spējīga apaugļoties, iznēsāt un dzemdēt bērnu.

Problēma: STS jeb seksuāli transmisīvās slimības
Jaunībā, kamēr nav atrasts „īstais un vienīgais”, seksuālie partneri mainās biežāk. Galvenais, no kā meitenes baidās, ir nevēlama grūtniecība, aizmirstot par STS, no kurām pretapaugļošanās tabletes nepasargā. Jāzina, ka STS var iegūt ar vienu kontaktu.

Profilakse. Ja nav pastāvīga un uzticama partnera, prezervatīvs ir obligāts. Pirmos divus, trīs mēnešus tas jālieto arī pastāvīgās attiecībās, jo, pat ja no puiša būs pieprasīta ārsta izziņa, sifilisa un AIDS antivielas asinīs parādīsies tikai pēc aptuveni trim mēnešiem. Arī citas STS vīriešiem ar uztriepes palīdzību vien noteikt dažkārt nav iespējams.


Problēma: mazā iegurņa orgānu iekaisumi
Izšķir divus iekaisuma veidus – ārējo un iekšējo orgānu iekaisumus. Ārējie iekaisumi maksts zonā parādās diezgan ātri – nieze, dedzināšana, pastiprināti izdalījumi ir jau otrajā, trešajā dienā. Savukārt dzemdes un olnīcu iekaisumi norit gļēvi un ilgstoši. Sākas duršanas un vilkšanas sajūta, mainās mēnešreizes – tās kļūst sāpīgākas un ilgāk „smērējas” pirms un pēc norises. Ja rodas šādas izpausmes, ir jāvēršas pie ārsta, iekams stāvoklis nav vēl vairāk saasinājies – radies šķidrums un strutas.

Profilakse. Iekaisumus izraisa gan STS, gan arī tā sauktā „vulgārā flora” – dažādas baktērijas un koki (stafilokoki, streptokoki). Tādēļ no iekaisumiem pasargās pašas un partnera higiēna. Nevajadzētu mīlēties ūdeņos, par kuru tīrību nav garantijas, šaubīgos apstākļos un mēnešreižu laikā.


Problēma: grūtniecības sarežģījumi (ārpusdzemdes un citi)
Sarežģījumu var būt neiedomājami daudz, un tieši tādēļ ir jāstājas grūtniecības uzskaitē līdz 12. grūtniecības nedēļai, lai laikus varētu izvērtēt iespējamos riskus. Pat vēl vairāk – ja sievietei aizkavējušās mēnešreizes un ir pozitīvs grūtniecības tests, tas ir iemesls uzreiz pierakstīties pie ārsta, negaidot trīs mēnešus. Jau tik agrā laikā ir iespējams noteikt, kur attīstās augļa ola – dzemdē vai ārpus tās, novērtēt sievietes un augļa stāvokli.
Profilakse. Lai grūtniecība beigtos labi mātei un bērnam, ir svarīgi divi aspekti: pareizs uzturs un labs prāts!


Problēma: endometrioze
Endometrioze ir dzemdes iekšējā slāņa endometrija šūnu atrašanās ārpus dzemdes – uz olnīcām, olvados, uz olvadiem un retos gadījumos arī citur. Nonākot citos orgānos, endometrija šūnas sāk „uzvesties”, kā jau tās darbojas dzemdē – piebriest, aug un asiņo, proti, menstruē. Taču atšķirībā no dzemdes tām netiek dota atpūta pēc mēnešreizēm, tādēļ process ir nepārtraukts. Izveidojas perēklis, ap kuru sarec asinis un sāk izdalīties limfa. Tās iespaidā mazajā iegurnī veidojas saaugumi, kas savukārt rada hroniskas, mokošas sāpes un pat neauglību. Endometriozi likvidē operatīvi – piededzinot ar laproskopu, bet pēc tam nepieciešama hormonterapija.
Profilakse. Šis saslimšanas etimoloģija nav zināma, taču ir izteikti minējumi: viens no cēloņiem varētu būt iedzimtība, otrs – endometrija šūnas aizceļo pa olvadiem. Tādēļ sievietēm menstruāciju laikā nevajadzētu nodarboties ar intensīvu sportošanu un trenēt vērderpresi, arī mīlēties nav vēlams, un nevajadzētu veikt nekādas ginekoloģiskās un ķirurģiskās manipulācijas.


Problēma: dzemdes mioma
Atkarībā no tā, kur mioma veidojas – uz dzemdes, dzemdes sienā vai tās iekšpusē, ārstēšanas taktika atšķiras. To iespaido arī miomas izmērs, sievietes vecums un viņas nākotnes plāni, proti, vai viņa ir ieinteresēta grūtniecībā. Ja mioma ir maza, nerada stipras mēnešreizes un sāpes, to vienkārši novēro, apmeklējot ginekologu divas reizes gadā. Savukārt, ja mēnešreizes ir stipras un pati mioma novietota dzemdes dobumā, to noteikti izoperē, savukārt, jā tā ir maza izmēra, atrodas sienā vai virs dzemdes, var ievietot ārstniecisko sistēmu vai arī lemt par dzemdes miomas mezgla izgriešanu. Ja ir daudzi sīki mezgli, operēt nevajadzētu, tad labāk izvēlēties ārstniecisko sistēmu vai hormonterapiju.
Profilakse principā nav iespējama, jo par galveno iemeslu uzskata iedzimtību. Taču nevēlams ir aborts, jo tas rada milzīgu hormonālu satricinājumu sievietes reproduktīvajai sistēmai, kā arī pārlieku bieža uzturēšanās dienvidu saulē un bioloģiski aktīvas procedūras. Mēdz teikt, ka no miomām pasargā regulārs sekss (orgasms rada asinsrites uzlabošanos mazajā iegurnī), bet to jau tablešu veidā veikalā nenopirksi!


Problēma: olnīcu cistas
Svarīgi atšķirt cistu no cistomas. Cista ir šķidrumu saturošs funkcionāls veidojums, kas šad tad rodas olnīcās un parasti pats no sevis pāriet vai arī labi pakļaujas terapijai. Savukārt cistoma ir labdabīgs olnīcu audzējs, taču tas 50% gadījumu pārvēršas ļaundabīgajā. Tā kā nav iespējams noteikt, kādos gadījumos tas notiks, cistomu vienmēr operē. Turklāt olnīcu vēzi bieži atrod nejaušā atradnē, pētot cistomas materiālu. Tad tas tiek atklāts agrīnā stadijā un tādēļ – ārstējams.

Profilakse. Kamēr sieviete lieto kontracepcijas līdzekļus, olnīcās valda miers, tādēļ šie preparāti uzskatāmi par veidu, kā sevi pasargāt no cistām un cistomas (risks samazinās aptuveni 2 reizes).


Problēma: dzemdes kakla patoloģijas un vēzis
No šīm slimībām nepasargās nekas cits kā regulāras (reizi gadā) vizītes pie ginekologa. Dzemdes kakls ir pieejams apskatei, no tā var paņemt audus un izanalizēt. Šis vēzis attīstās samērā lēni – no pilnīgi normālas citoloģijas līdz vēža šūnu izveidei paiet aptuveni pieci gadi. Tādēļ ik gadus apmeklējot ārstu, no saslimšanas iespējams izvairīties.

Profilakse. Galvenais izraisītājs ir papilomas vīruss, ko pārnēsā vīrieši, tādēļ intīmā higiēna ir īpaši svarīga. Jābūt pārliecinātai, ka partneris pirms mīlēšanās rūpīgi apmazgājas – atvelkot priekšādiņu un atbrīvojoties no izdalījumiem zem tās, jo šie izdalījumi ir papilomas vīrusa mājvieta. Kā zināms, austrumu zemēs, kur vīrieši apgraizās, dzemdes kakla vēzis sastopams līdz pat septiņām reizēm retāk. Bieža partneru maiņa arī sekmē inficēšanās risku, tādēļ kā profilakses līdzeklis jāmin prezervatīvs. Mūsdienās iespējama arī vakcinēšanās – valsts apmaksā vakcīnu meitenēm no 15 gadu vecuma.


Problēma: menstruālā cikla traucējumi
Veselīgas mēnešreizes ir sievietes veselības rādītājs, tādēļ mainītam ciklam auglīgā vecumā noteikti jānoskaidro cēloņi. Tie var būt olnīcu iekaisumi, cistas, stress, ciklu maina arī kontraceptīvo tablešu lietošanas pārtraukšana, aborts, antibiotiku lietošana, pārlidojumi, protams, grūtniecība. Pēc Eiropas standartiem, ja nav konstatēta organiska saslimšana, ārsts līdz 90 dienām drīkst nogaidīt, jo visai bieži organisms pats spēj „sakārtoties”. Dažkārt iemesls var būt agrīna menopauze, kas iestājas pirms 45 gadu vecuma, taču ārstu uzmanības lokā nonāk arī sievietes, kurām, piemēram, menopauze sākas 28 gados, un sarunā noskaidrojas, ka arī viņas mātei tā notikusi agri – 35 gadu vecumā. Vēl mēnešreižu traucējumus rada vairogdziedzera saslimšanas un agresīvas diētas, kuru mērķis ir notievēšana.
Profilakse. Pilnvērtīgs uzturs un veselīgs dzīvesveids.  
 

Problēma: neauglība
Gada laikā, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi, veselam pārim grūtniecībai vajadzētu iestāties. Sievietes bieži vien sāk uztraukties ātrāk. Ja pēc pusgada šādas raizes sāk rasties, vērts aprunāties ar ginekologu un veikt sonogrāfiju un analīzes maksts mikrofloras noteikšanai, STS pārbaudi, savukārt vīrietim – spermas analīzi. Pārbaudēs konstatējot, ka viss ir kārtībā, varam gaidīt tālāk, ja ne – veikt hormonu analīzes, pārbaudīt olvadu caurlaidību.
Profilakse. Pirmkārt, izvairīties no STS, īpaši hlamīdijām, jo hlamidioze ir viens no biežākajiem neauglības un spontāno abortu cēloņiem. Otrkārt, neveikt abortus, sevišķi nevēlami ir pārtraukt pirmo grūtniecību, jo tas var atstāt sekas uz visu turpmāko dzīvi.



45 – 55 gadi — premenopauze

Menstruācijas kļūst neregulāras, starplaiks starp tām palielinās vai samazinās. Premenopauzei, kas ir pilnīgi normāls process, seko menopauze – pēdējā menstruācija. To fiksē retrospektīvi – mēnešreižu izzušana pēdējo 12 mēnešu laikā.


Problēma. Menstruālā cikla svārstības
Mēnešreizes kļūst neregulāras – te ir, te nav. Organisms noreaģē uz dažādiem faktoriem, pat sezonāliem, piemēram, vasaru, kad tas saņem pilnvērtīgāku uzturu, atvaļinājumā pēkšņi gadās kāds seksuālais piedzīvojums un mēnešreizes pēkšņi atkal parādās. Galvenais – atkal kā pusaudžu gados – lai tās nav pārmēru ilgas un ar lielu asiņu zudumu. Ginekologi zina stāstīt par sievietēm, kuras asiņo mēnesi un vairāk, bet pie ārsta vēršas vien, kad no asiņu zaudējuma vairs nespēj lāgā paiet. Tam var būt daudz un dažādu iemesli, kas risināmi ar ārsta palīdzību. Labs un normāls rādītājs menopauzes laikā: menstruācijas kļūst retākas un asiņošana – mazāka.
Profilakse. Jāseko savam mēnešreižu kalendāram, un situācijās, kas rada trauksmi, jāvēršas pie ārsta.


Problēma: mastopātija, piena dziedzeru vēzis
Mastopātija (fibroza vai fibrocistiska) sievietei bioloģiski aktīvā vecumā, kas dzemdējusi un barojusi ar krūti, ir bieži sastopama. Taču parasti tā pāriet ar menopauzes iestāšanos. Nav sacīts, ka sievietēm, kurām ir mastopātija, veidojas krūts dziedzeru vēzis, kas galvenokārt saistās ar iedzimtību. Ja dzimtā ir krūts vai plaušu vēzis, ļoti iespējams, tas būs arī nākamajā paaudzē, tādēļ regulāras pārbaudes šīm sievietēm ir obligātas – no 40 gadu vecuma reizi gadā jāveic sonogrāfija. Mammogrāfija piemērota pēc menopauzes, kad hormonālās aktivitātes krūts dziedzeros ir beigušās – krūtis kļūst mīkstas, atslābst, izzūd saistaudu sabiezējumi. Jāzina, ka tieši menopauze ir risks krūts vēzim hormonālo svārstību dēļ. Tādēļ viens „vilnis” šai saslimšanai ir 45 – 50 gadu vecumā, otrs – ap 65 gadiem.

Profilakses nav, ja par tādu neuzskata regulāras apskates. Nevajadzētu sievietei pašai eksperimentēt ar hormonaizstājējterapiju – tabletes nav jāaizņemas no draudzenes, un tās nav jāsāk lietot, pirms nav veikti izmeklējumi, kas apstiprina menopauzes sākšanos, nav izmeklētas krūtis un dzemde, jo HAT rada nelielu krūts vēža riska pieaugumu (toties, ja tas attīstās uz HAT fona, tam ir vieglāka forma). Ja vēzis ir konstatēts, palīdzēs vienīgi operācija.

 

Problēma: disfunkcionāla dzemdes asiņošana
Ir jāuztraucas, ja kopš pēdējās mēnešreizes pagājuši aptuveni divi gadi un pēkšņi rodas asiņošana vai asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem. Tādā gadījumā ir nekavējoties jāapmeklē ginekologs, jo šīs var būt ļaundabīgas saslimšanas pirmās pazīmes. Ja saauguši audi, kas sonogrāfiski izskatās pārlieku biezi un to ir par daudz (endometrija hiperplāzija), asiņošana nav cikliska, ir jāveic dzemdes dobuma abrāzija (tā sauktā tīrīšana) un mikroskopiski jāanalizē iegūtie audi, pārliecinoties, vai nav sākušās ļaundabīgas izmaiņas. Histoloģija ir vienīgais šo šūnu pārbaudes veids! Ja izmaiņas ir labdabīgas un atkarīgas tikai no olnīcu hormonu darbības, izvēlas vairākus risinājumus. Viens no tiem – ārstnieciskā hormonālā spirāle, kas pasargās no asiņošanas uz turpmākajiem 5 – 7 gadiem, vai arī būs jālieto tabletes, vai injekcijas. Katrā ziņā endometrija hiperplāziju bez ievērības atstāt nedrīkst, jo tas ir fons, uz kura var attīstīties dzemdes endometrija vēzis.
Profilakse. Pirms sākušās problēmas, gluži tāpat kā ārstēšanai, arī profilaksei derēs ārstnieciskā sistēma. Ievietojot spirāli, polipi un hiperplāzija neattīstās un sieviete no asiņošanām ir pasargāta.

 

Pēc 50, 55 gadiem — postmenopauze. Pilnīga olnīcu funkciju beigšanās


Problēma: onkoloģiskās olnīcu un dzemdes slimības
Tūliņ pēc menopauzes onkoloģiskās saslimšanas nav tik bieži novērojamas, taču to „uzliesmojums” atsākas pēc 60, 70 gadu vecuma, kad pēkšņi ne no šā, ne no tā parādās dzemdes vai retāk – olnīcu vēzis.
Profilakse. Pasargāt no saslimšanas var vienīgi regulāras ginekoloģiskās apskates. Ja pirmajos divos gados pēc pēdējās mēnešreizes būtu ieteicams ginekologu apmeklēt pat divas reizes gadā, tad vēlāk – reizi gadā vai reizi divos.  


Problēma: Klimaktēriskais sindroms
Klasiskās sindroma pazīmes ir karstuma viļņi, svīšana, veģetatīva disfunkcija, depresija, dzimumtieksmes samazināšanās, maksts sausums.
Kādu laiku pēc olnīcu funkciju beigšanās sievišķo hormonu rezerves saglabājas taukaudos. Tādējādi dāmas, kurām ir kāds lieks kilograms, pēc menopauzes ir labākā un izdevīgākā stāvoklī – estrogēni, pakāpeniski izdaloties, nodrošina labāku pašsajūtu, labāku ādas un saistaudu elasticitāti. Apaļīgākām kundzēm klimaksa izpausmes parasti ir vieglākas. Grūtāk klājas kalsnajām sievietēm, kā arī tādām, kurām pēkšņi izoperē olnīcas. Bez visiem iepriekšminētajiem simptomiem, kalsnajām ir arī liekās osteoporozes risks.
Profilakse un ārstēšana. Hormonaizstājējterapija palīdzēs pret karstuma viļņiem un svīšanu, taču nepazeminās holesterīna līmeni un nespēs saglabāt jaunību un skaistumu, kā agrākos laikos tika solīts. Tādēļ pārējie menopauzes simptomi jāārstē ar citiem līdzekļiem. Maz cerību, ka cīņā pret menopauzes simptomiem līdzēs dažādi dabas līdzekļi. Brīnišķīgi, ja tas nelielas simptomātikas gadījumos notiek, taču šādi gadījumi ir reti. Taču šis pilnīgi noteikti ir laiks, kad veselīgam dzīvesveidam ir neatsverama nozīme.


Problēma: osteoporoze
Pēc menopauzes kauli kļūst trauslāki, jo ir pierādīta sievišķo hormonu estrogēnu saistība ar kaulu stiprumu. Par osteoporozes izcelsmi šķēpi vēl tiek lauzti. Diezgan liela loma ir iedzimtībai, mazāk tiek vainots uzturs un kalcijs, kā tas darīts līdz šim. Iespējams, nozīme ir D vitamīna sintēzei organismā. Problēma biežāk piemeklē trauslas sievietes ar gaišu ādu un matiem. Osteoporozes preparāti sievietēm ir valsts apmaksāto līdzekļu sarakstā, tāpēc vērts jau laikus noteikt kaulu blīvumu un, ja vajadzīgs, ārstēties.
Profilakse. Ne vienmēr kalcija papildu lietošana pasargās – ir pat pētījumi, kas apliecina, ka mākslīgais kalcijs nemaz tik labi organismā neuzsūcas, taču spēj veicināt akmeņu veidošanos un infarktu risku. Pretstatā dabiskais kaļķis, kas ir piena produktos, var labvēlīgi iespaidot kaulu veidošanos visa mūža garumā.  


 

 

REKLĀMA



Jūties pārliecināta ar Lactacyd Pharma

Lactacyd Pharma piedāvā intīmās kopšanas līdzekļu klāstu, kas ir lieliski piemēroti ikdienai,  kā arī svarīgiem brīžiem, piemēram, grūtniecības laikam un pēcdzemdību periodam. Intīmās kopšanas līdzekļi ir izstrādāti tā, lai tie atbilstu ikvienam sievietes dzīves svarīgajam posmam.
 

Lactacyd Pharma sensitive
Piemērots ikdienas lietošanai, kā arī nedaudz iekaisušai un jutīgai intīmai zonai, jo tam ir pielāgots pH līmenis un formula, kas bagātināta ar bioloģisko pienskābi.
 

Lactacyd Pharma ar antibakteriālu iedarbību
Stiprina intīmās zonas dabiskās aizsardzības spējas. Tas satur dabīgas antibakteriālas vielas, kas palīdz novērst baktēriju vairošanos, kā arī izvairīties no infekcijām un nepatīkama aromāta. Īpaši piemērots grūtniecības laikā, pēcdzemdību periodā un menstruāciju laikā. To var izmantot arī paaugstināta riska situācijās, piemēram, intensīvi sportojot, peldot vai nēsājot cieši pieguļošu apģērbu.
 

Lactacyd Pharma ar mitrinošu iedarbību
Nodrošina ilgstošu intīmās zonas ādas barošanu un mitrināšanu. Pateicoties tā unikālajai  formulai  L2G-complexTM (satur: pienskābi, gliceriloleātu un glicerīnu) tas palīdz atjaunot un pastiprināt delikātās intīmās zonas ādas dabīgo hidrolipīdu slāni. Ieteicams lietošanai menopauzes laikā un pēc tās, kā arī, lai mazinātu sausuma sajūtu intīmajā zonā grūtniecības laikā vai lietojot medikamentus.

Produkti pieejami aptiekās.




0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti



Kategorijas