Šodien Ūsiņa jeb Jurģu diena. Kāda nozīme šai dienai?

 23. aprīlis 2019 1:00 mammamuntetiem.lv Raksts

Šodien kalendārs rāda, ka vārda dienu svin Jurģi, Juri un Georgi. Senlatviešiem šī bija īpaša diena, turklāt to sauca arī par Ūsiņa dienu. Tautas folkloras materiālos meklējām, kāda tad nozīme šai dienai? 



Foto: Marika Eglīte

Par zirgu patronu senlatvieši dēvēja Ūsiņu.


Kristīgā baznīca šodien atzīmē svētkus par godu Svētajam Jurim, un šis datums sakrīt arī ar seno latviešu pavasara svētkiem - Ūsiņa jeb Jurģu dienu. Kad šī diena bija aizvadīta, senlatvieši pirmo reizi pēc garās ziemas ganībās laida lopus. Ūsiņš latviešu tautas tradīcijās tiek daudzināts kā zirgu patrons.

Pirmo reizi lopus ganos izdzenot, saimniece ganam deva līdzi tik daudz olu, cik govju. Olas vārot, tās apzīmēja ar zirgu vārdu, un, kas ar kuru zirgu strādā, tas to olu loba - ja lobās labi, zirgam būs labi, ja ne, tad to labāk atdot projām.

 

Ko ēst Jurģos?
Jurģa dienas ēdienkartē maizes klaipiem bija jābūt apaļiem, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd, vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai govis augtu apaļas.

Saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk, galdā lika skābētus kāpostus.
 
Kad Jurģos seno latviešu mājās ienāca jauni dzīvotāji jeb kalpotāji, saimniece pirmo reizi viņiem deva ēst skābus kāpostus, lai viņi ilgāk dzīvotu šajās mājās. Zivis gan bija labāk nedot jaunatnācējiem, jo tad viņi ātri aiziešot no mājas. Lai visi dzīvotu saticīgi kā cālēni, jaunajiem kalpotājiem galdā pasniedza ceptas olas.
 
Ja Ūsiņa dienā uz galda ir gaļa, tad tā būs visu gadu.
 
Kāda saistība Jurģiem ar pārcelšanos uz jaunu māju?
Arī mūsdienās - kad kāds plāno pārvākties uz jaunu dzīvesvietu, nereti saka - būs jurģi jeb jurģošanās. Kāpēc tad Jurģu dienu saista ar jaunas mājvietas izvēli? Senajiem latviešiem Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai - jurģošanās.
 
Jurģošanās gan ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu. Jurģošanās jeb pārcelšanās netiek attēlota tautasdziesmās, taču dažādos ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem, ir daudz variāciju.
 Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi citādi viss izdotos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām. 
Tiesa, laikam gan mūsdienās šos ticējumus būtu grūti ievērot - akmeņus varētu atrast, bet diezvai kādam, izņemot laukos dzīvojošos, mājās atrastos salmu kumšķis.
 

Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ esot jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas, to nu gan ikviens mūsdienās var paveikt - kazi, ticējums varbūt patiešām piepildās.
 
Vairāk par Jurģu dienas ticējumiem lasiet:


0 Pievienot komentāru

Kategorijas