Kā nopirkt kvalitatīvas olas. Padomi, Lieldienas gaidot

 31. marts 2015 9:15 mammamuntetiem.lv Padoms

Drīz jau klāt Lieldienas! Jau sācies lielais olu pirkšanas un krāsošanas laiks. Kādas olas izvēlēties un kā pārliecināties par to kvalitāti? Noskaidrojam, kādas olas izvēlēties un kuras no tām būtu vispiemērotākās svētku galdam.



Foto: Shutterstock.com

Krāsojot olas, aicinām izmantot vai nu jau ierastos augu valsts materiālus, piemēram, sīpolu mizas vai arī veikalos nopērkamās, Lieldienu olu krāsošanai paredzētās, pārtikas krāsvielas.


Svarīgi, lai mēs iegādātos tādas olas, kas veselībai ir mazāk kaitīgas un kuru dējējas nav barotas ar neveselīgu pārtiku. Ar olām vistas, tāpat govis ar pienu, attīra sava organismu – ar tām „izmetot” ārā vielas, kas nav vajadzīgas. Tā kā aptuveni 90% kaitīgo vielu cilvēks uzņem ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, tad arī rūpīgi jāseko līdzi tam, kādus produktus mēs lietojam. Žurnāla „Vides Vēstis” galvenā redaktore Anitra Tooma, piemēram, izvairās pārtikā lietot to vistu olas, kas barotas ar ģenētiski modificētu barību.

Kā atrast „laimīgo vistu” olas?
Kā un kur vistas barotas var noteikt pēc marķējuma uz olām, Kasjauns.lv skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Par olu izcelsmi var uzzināt no pirmā cipara – jo tas mazāks, jo dējējvista dzīvojusi labvēlīgākos apstākļos:
„Cipars uz olas norāda dējējvistu turēšanas veidu (0 – bioloģiskā ražošana, 1 – brīvā turēšana, 2 – turēšana kūtī, 3 – turēšana sprostos), bet burti norāda valsts kodu, kurā olas ražotas (Latvijai tas būs LV). Tāpat uz olas redzams PVD piešķirtais identifikācijas numurs (piemēram, 1234) un papildus zīmes, kas identificē dējējvistu ganāmpulka mītni.”
Par apstākļiem, kā vistas tiek turētas, Meistere informē: „PVD uzraudzībā ir piecas dējējvistu novietnes, kas putnus tur brīvos apstākļos (marķējumā – 1), divas novietnes, kas dējējvistas tur kūtīs (marķējumā – 2), sešas novietnes, kas vistas tur sprostos (marķējumā – 3). Tāpat Latvijā ir 571 nelielas piemājas saimniecības – reģistrētas kā bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi, kas olas ražo nelielos apjomos un realizē tās pārsvarā vai nu tirgū vai savā saimniecībā (marķējumā – 0).”

Pastāv viedoklis - jo labākos un atbilstošākos apstākļos dzīvnieks turēts, jo pārtikas produkts ir labāks. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka olas, kas nav „laimīgo vistu” olas, būtu kaitīgas patērētāju veselībai.

Izpētīts, ka dējējvistu turēšanas veidi 1 un 0 nodrošina to fizioloģijai vispiemērotākos apstākļus – vistas jūtas labāk un ir laimīgākas par citos apstākļos turētajām. Turklāt 0 liecina par to, ka vistas saņem bioloģiskam ražošanas veidam atbilstošu barību.
Pastāv viedoklis - jo labākos un atbilstošākos apstākļos dzīvnieks turēts, jo pārtikas produkts ir labāks. Taču tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka olas, kas nav „laimīgo vistu” olas, būtu kaitīgas patērētāju veselībai. Tas tā nav. Tomēr patērētājiem ir iespēja izvēlēties tādu pārtiku, kādu tie vēlas.

Ģenētiski modificētā vistu barība
Jāpiebilst, ka rūpnieciski ražotu barības maisījumu sastāvā tiek izmantoti ģenētiski modificēti produkti – galvenokārt soja. Šāda barība tiek izmantota visur pasaulē, tai skaitā Latvijā, izņemot bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumus. Tādēļ, pilnīgi droši, ka dējējvistas nav barotas ar ģenētiski modificētu (ĢM) barību, varam būt tikai tajos gadījumos, ja olas marķējuma skaitļu virtene sākas ar nulli.
„Taču jāpiebilst, ka Eiropas Savienībā drīkst izmantot tikai tādu dzīvnieku barību, kas satur ES atļautus ĢM produktus. Tas tiek kontrolēts gan uz ES ārējās robežas, ja dzīvnieku barība tiek ievesta no trešajām valstīm, gan arī veicot pārbaudes novietnēs,” uzsver PVD.
Latvijas veikalos varam nopirkt arī citās valstīs ražotās olas. Tomēr PVD statistikas par to, cik Latvija importē olu, nav. Bet tās pārsvarā ir no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā, piemēram, Lietuvas un Polijas. No trešajām jeb ne Eiropas Savienības dalībvalstīm olas Latvijā ievestas nav.

Jāteic, ka olu čaumalu krāsa neietekmē to kvalitāti, drošumu un nekaitīgumu. Olu čaumalas krāsa ir atkarīga no konkrētās vistas šķirnes.

Olu uzglabāšanas temperatūrai jābūt nemainīgai
Pērkot un pēc tam uzglabājot olas, uzmanība ir jāpievērš vēl vairākām lietām:  „Noteikti jāskatās uz olu derīguma termiņu, kā arī iepakošanas centra kodu, olas kvalitātes šķiru, svara šķiru, uzglabāšanas nosacījumiem uz iepakojuma, dējējvistu turēšanas metodi. Patērētājam ir tiesības atvērt iepakojumu un pārliecināties, vai olas nav ieplēstas.
Atnesot mājās, olas var uzglabāt vai nu ledusskapī, vai nu ārpus tā - istabas temperatūrā, taču uzglabāšanas temperatūrai jābūt nemainīgai, jo temperatūras svārstības varētu veicināt olu bojāšanos.
Krāsojot olas, aicinām izmantot vai nu jau ierastos augu valsts materiālus, piemēram, sīpolu mizas vai arī veikalos nopērkamās, Lieldienu olu krāsošanai paredzētās, pārtikas krāsvielas. Krāsojot olas ar tām, jāievēro preces marķējumā norādītā krāsas lietošanas instrukcija,” uzver Meistere.
Jāpiebilst, ka pircēji, iegādājoties olas Lieldienām, pārsvarā pērk baltās, jo tās ir vieglāk nokrāsot. Tad arī rodas pārspriedumi, kāpēc olu čaumalas mēdz būt dažādās krāsās, vai krāsa nav atkarīga no tā, ar kādām ķimikālijām vistas ir barotas.
Jāteic, ka olu čaumalu krāsa neietekmē to kvalitāti, drošumu un nekaitīgumu. Olu čaumalas krāsa ir atkarīga no konkrētās vistas šķirnes. Dažādu šķirņu vistām ir dažādu krāsu olas. Mūsu platuma grādos vistām ir baltas vai brūnas olas, bet citos platuma grādos, pēc mūsu ieskatiem, olas tiek dētas jau nokrāsotas. Piemēram, Arakaunas šķirnes vistas no Dienvidāzijas dēj sārtas olas. Ir arī vistas, kas dēj pat zilas un zaļas olas.

 

Avots: www.kasjauns.lv



0 Pievienot komentāru

Saistītie raksti

Kategorijas