Dzeja tētim

 18. septembris 2012 13:45 Dzejolis

Vislatvijas akcijas „Uzraksti tētim dzejoli!” ietvaros iesūtītie dzejoļi tētiem! Ja arī Tu vēlies kādam tētim pateikt paldies dzejā, iesaisties mammamuntetiem.lv akcijā, lai kopīgi papildinātu latviešu literatūru. Vairāk par akciju lasi šeit.



Foto: Dana Romaņuka, http://www.photokidz.lv/

"Mans tētis ir labākais pasaulē / Viņš mani mīl un ik vakaru paauklē."


Dēliņa dzejolis
Mans tētis ir labākais pasaulē,
Viņš mani mīl un ik vakaru paauklē.

Man patīk uz viņa ceļiem šūpoties,
Tēta mīļajā sejā lūkoties.

Zinu, ka nav man ko bēdāties -
Tētis ir te un par visu rūpēsies.

Ja nu reiz klupšu pār akmeni,
Tētis uz pleciem sev cels mani.

Spēlējos, priecājos, laimīgs augu,
Netrūkst man pagalmā rotaļu, draugu.

Tētis jau tuvojas rotaļu laukumam,
Saucu: "Paldies, tētīt, ka esi man!"

/Inese Berga, 2012/

**********************************
 
Tēvs, mans dārgais,
kur esi Tu,
kad visskaļāk saucu?
Stiklainām acīm Tu raugies uz mani,
viesistabas krēslā sēdēdams.

Vai dzirdi kaut reiz,
kad stāstu Tev stāstus
par savām aizritējušām dienām?
Vai redzi, kā asaras jau
Gaujai līdzīgas upes taisa?

Vai kādreiz sapņiem
būs lemts tapt dzīviem?
Sapņiem par mani un Tevi,
mans tēvs.

Kā staigātu mēs pa pilsētu
un noraudzītos drūmajās sejās,
kas pretim mums raudzītos.
Bet mums būtu pie kājas,
jo mēs būtu viens otram.
Es Tev, un Tu man.

Hei, džin, kas vāzē tai slēpjas,
dod man, lūdzu,
vienu skaistu dienu.
Ārā var līt, zibeņot vai snigt,
tik dod dienu,
ko ar tēvu man pavadīt.

Vai labāk zivtiņai,
kas zeltā tērpta,
taujāt pēc šīs vienas dienas?

Lūdzu,
tik vienu dienu es vēlos,
ko tēva skavās vadīt.

/Kristīne Kleina, 2012/

**********************************


Vienīgais
Ne gluži no viņa miesām nākusi,
bet viņa radīta es esmu.
Tas viņš -
tēvs mans vienīgais

Dažreiz kliedzam,
dažreiz smejam,
bet teju katru dienu
līdzās ejam.

Viņš pasniedz roku
un palīdz man kalnā
augstāk tikt,
viņš mani pastumj uz priekšu
un atskatīties neatļauj,
uzliek roku man uz pleca,
un bailes izzūd
kā lapas rudenī no kokiem.

Viņš paskatās
ar savu silto skatu,
un man vairs nav bail
stāties pretī pasaules grēdām.

Zinu, ka vienmēr būs kāds,
kurš okeānam pārpeldēt
man līdzēs
un nesodīs par dzīves kļūdām,
un laba vārda nežēlos.

Tas viņš -
tēvs mans vienīgais.

/Kristīne Kleina, 2012/

**********************************
 
Tētim
Saņem manu mazo roku
 
Savā lielā plaukstā,
 
Sasildi un drosmi dod
 
Ceļa brīdī aukstā.
 
Paņem mani savās rokās,
 
Uzcel augstu plecos,
 
Lai mans mazums lielāks top,
 
Lai es tālāk skatos.
 
Lai es redzu tālu priekšā,
 
Lai es redzu to, kas būs;
 
Palīdzi man mazās dienās,
 
Kas tik ātri lielas kļūs!

/Inta Švaža, 2012/
*****************************
 
Tēt
Tēt, es tavu seju savā zīmējumā likšu,
kā akvarelī pludināšu to,
ar krāsām kopā atcerēšos visu –
kas bijis, pagājis un atkal būs.
 
Ir gadi steigušies, pie tevis palikuši,
nav vārdu to, ko vēlējos reiz paust,
es ļauju zvaigznēm tavā pusē spīdēt,
varbūt kādreiz, kaut kad, būs savādāk.
 
No gaismas gaismā, zīmējuma ēnā,
no apvāršņa, līdz citam apvārsnim,
tu paliki starp debesīm un zemi,
kā vēja nopūta, ko sirdī sadzirdēt.
 
Aiz smalka, dzīves dota pavediena,
nevienam nebūs kopā sasiet to,
ne atraisīt, ne jaunus mirkļus solīt,
jo tikai debesīs man tevi šodien jāatrod.
/Andra Gaigala, 2012/
**********************************
 
Tēva dienā
Apvelc baltu kreklu,
neaizver acis ciet,
vēl ap taviem pleciem
man rokas ir jāapliek.
 
Vēl man ir tevi jāskauj,
sakot paldies, ka tu
pasaulē šajā vedi
kā saulstaros ierakstītu.
 
Dziesma, kas skanēja naktī,
vēja pilna bija tā,
gluži kā šūpuļdziesma,
plūstoša pustumsā.
 
Atver acis un skaties,
blakus esi tu man
tajā mirklī, kad dzīve
savās šūpolēs ieaijā.
 
/Andra Gaigala, 2012/
**************************************
 
Sava pirmā mīlestība nav jāmeklē nekur tālu
Šī pirmā mīlestība ir tepat līdzās jau no dzimšanas
To nav grūti saskatīt un samīļot,
Bet tikai vajag mācēt šo mīlestību ieraudzīt
Aizver acis un tu ieraudzīsi visu
Gan sauli, gan zvaigznes, gan šo mīlestību
Kā sapnis, kā eņģelis atnāks pie tevis
Ar saviem spārniem tas apskaus tevi
Kas gan ir šis eņģelis?
Šis eņģelis ir tavs tētis.
Nebaidies paskaties eņģelim acīs, 
Kuras kā vizbulītes zied
Neatlaid savu eņģeli,
Jo tas ir mūsu lielākais dārgums
Tēt, viss ir kā pasakā...
Neatver acis
Jo pasaka ar eņģeli nekad nebeigsies...
 
/Elīna Karpa, 2012/
*******************************************
 
Tētis
Mans tētis ir vislabākais
un visvismīļākais.
Viņš savu mīļumu man dod 
ik katru mīļu dien.
 
Tu, visjautrākais tēti!
Mums kopā ir tik jautri!
Mums kopā ir tik interesanti
katru mīļu dieniņu!
 
Mēs spēlējamies kopā,
Braukājam ar moci,
Šie aizvadītie mirklīši
Paliks atmiņā uz mūžu!

/Lindija Smiltāne, 9 gadi. 2012/
***************************************************
 
Tēt!
Vai atceries kā toreiz,
Kad pušumos nobrāztas bija kājas,
Tu savās lielajās rokās mani
Dziedādams pārnesi mājās
Es vēlētos, kaut tagad,
Kad sirds ir pušumiem nobrāzta,
Tu savās lielajās rokās
Mani dziedādams pārnestu mājās.
 
/Baiba Vaivade, 2012/
*****************************************
 
Par tēti
Tās leģendas, kas klīst
Par atlantiem un herkulesiem,
Ir smieklu vērtas,
Ja zināt īsto stāstu
Par manis pašas tēti:
Tas , kurš pār kalniem pārvedīs,
Un cauri tumšiem mežiem izvedīs,
Salā sasildīs un no svelmes pasargās,
Viņš nav pasakās un gleznās jāmeklē,
Bet gan savās paša saknēs
Tajās, kurās tu kā pumpurs
Līdz ar pirmiem saules strariem audz!
 
/Baiba Vaivade, 2012/
******************************************
Katrs tēvs ir tik liels,
Cik bērnam no viņa jāmācās,
Un tik mazs, cik viņam
No sava bērna ir jābaidās...
Jūs teiksiet, ka kaut kas te
Nesapas? Par mīlestību
Taču nevienam nav jācīnās;
Atsitiens vienmēr nostrādā.
 
Mīlestība, ielikta bērnā,
Atstarojas. Gandarījums
Gādā lai pateicība vairs
Neprasās. Bērnus
Divatā rada. Viņiem
Būt cilvēkiem jāmācās.
Tēvam jārāda vīra
Griba, vaļa un daļa.
 
Bērns tēvu rada.
Vai tēvs to, kam radīts,
Apzinās? Bērnam rokas
Tik īsas, jo vajag prasīt.
Tēvam tās garas –
Jāprot pasauli apskaut
Pirms tā to prasījusi...
/Gunta Kraulere, 2012/



0 Pievienot komentāru

Kategorijas