Stāsts bez laimīgām beigām...

Dzēsts lietotājs

Sirdi plosoš stāst

Dzēsts lietotājs

Bet jāturās un jadzīvo tālāk.J

Dzēsts lietotājs

Lasot šo rakstu, arī man sirds sažņaudzās.... katru tavu rakstīto vārdu izjutu...tas patiešām ir sāpīgi, mokoši.pat nezinu, ko tev ieteikt - varbūt kārtīgi izkrati savu sirdi vīriņam vai kādam citam tuvam cilvēciņam jeb aizej uz baznīcu(protams, to nemūžam neaizmirsīsi, bet vieglāk paliks)...Tiešām, kad tu raudi par mazo peciņu, viņa ir tev blakus un iespējams, ka arī tad viņai sāp, redzot mammīti ar sāpošu sirsniņu...gan laiks dziedēs vai vismaz liks uz laiku piemirst šo brūcīti...no visas sirds novēlu tev atrast sirdsmieru, lai tev vienmēr ir liels atbalsts no tuviniekiem, kad tas ir vajadzīgs!vēlu veiksmi un turies, cik spēka!

Dzēsts lietotājs

Ko lai saku- tā gadās. Tas ir smags pārdzīvojums un nekad neaizmirstas. Arī es zaudēju bērniņu 20 grūtniecības nedēļā, tagad manam dēlam jau būtu 21 gads. Dzīve mēdz būt skarba.Un pilnīgi noteukti nevajag vaimot sevi, jūs esat un vēl būsiet laba māte citiem bērniņiem. Lai veicas, esie stipra!

Dzēsts lietotājs

milzigu izturibu jums!zinu cik tas ir smagi.lai Dievins palidz tam tikt pari

Dzēsts lietotājs

Asarinjas ........tas ir saapiigi Turaties.

Dzēsts lietotājs

Apraudajos...

Dzēsts lietotājs

Paldies Dievam, ka Viņš mani ir pasargājis no tādām sāpēm! Man asaras bira kā pupas lasot šo rakstu gandrīz no paša sākuma līdz galam... Ak, Dievs, kas gan nav bijis jāpārdzīvo šiem cilvēciņiem!
1 2 3 4 5 6 7

Kategorijas